Jump to content
php.lv forumi

Roze

Administratori
  • Posts

    1,561
  • Joined

  • Last visited

Posts posted by Roze

  1. Lai ko tādu taisītu ir vispirms jāpieņem daži lēmumi un jāzin daži fakti:

     

    - Vai abi serveri darbojas reizē (loadbalancings) vai arī otrs serveris ir tikai rezerve (cold-slave)?

     

     

    Cik saprotu tad ar dns/mx viss ir skaidrs jo idejiski pats serviss/protokols sevī ietver to ka failures gadijumā pieprasijums nonāks uz nākošo sistēmu no DNS ieraksta.

     

     

    MySQL gadijumā, manuprāt, ir divas iespējas:

    a) izmantot Master->Slave risinājumu - ( http://dev.mysql.com/doc/refman/5.1/en/replication.html ) - šeit gan ir jābūt pielāgotam webam t.i. php kodam jāzin par diva tipa DB serveriem - proti UPDATE/INSERT SQL kveriji uz master, SELECT var uz abiem. Mīnus šadā variantā ir tāds ja DC no tīkla viedokļa ir patālu viens no otra tad performance serverim kas slēdzas pie attālināta DB varētu būt sliktāka.

     

    Ir protams rīki, kas ļauj aplikācijas kodam nezināt un darboties transparenti - MySQL Proxy, SQLRelay... (personīgi mani gan īsti neapmierina šie pļurzuļi un cerams drīzumā prezentēsim savu risinājumu/projektu šajā sakarā)

     

     

    b) DRBD http://www.drbd.org/ http://www.mysql.com/products/enterprise/drbd.html

     

     

     

    Otra lieta par ko jādomā kā sistēmas vai kas tieši uzzinās par to ka kaut kas ir nobrucis un redirektēs pieprasījumus uz otru.

    Šeit arī ir dažādi risinājumi:

     

    a) viena tīkla ietvaros parasti izmanto dažādus loadbalancerus (softwariskus vai hardwariskus) bet šeit parasti paliek jautājums kas balancēs pašus balancerus..

    b) manuprāt, vienkāršākais risinājums ir izmantot to pašu DNS .. tas protams vairs netiek uzskatīts par HA (high availability) risinājumu jo dns updeiti prasa laiku.

    c) izmantot kādus no IP / heartbeat risinājumiem - http://www.linuxvirtualserver.org/ Piem šis ir interesants http://www.backhand.org/wackamole (uz Spread bāzēts http://www.spread.org/ )

  2. Es īsti nesaprotu par ko ir cepiens īpaši no Web Develope puses?

     

    Nu nepatīk sludinājums nelasi..

    Bet nafig mums te smērēt kādas ķeskas? Vēl jo vairāk ja pats nejēdz un jautā "Cik tad ir minimums par pilnu slodzi šobrīd?" ... IT ir nozare - kur cilvēki šo to dara par alus pudeli vai pliku paldies un reizēm nekustina pakaļu arī par jaunu bīmeri.. Līdz ar to te ņemties par kaut kādiem 250 Ls pats vien tādā muļķa lomā paliec - tiem kam vajadzēs (apstākļi spiež utt) - pieteiksies / atradīs paši.. tiem kam tas ir pa maz ignorēs..

     

    Jebšu tu programmētāju arodbiedrības labad kādu gribi pasargāt no nagumaucējiem darba devējiem?

     

     

     

    Krīzes laikā nav ko tērēt "diskspeisu" un trafiku ar bezjēdzīgiem topiciem (kuri bijuši jau tādi 100 un 1)..

  3. codez es īpaši nepievērsos taviem googles meklējumiem pēc būtības, bet gan jauks piemērs atbildot uz jautājumu par ņirgāšanos..

     

     

     

    p.s. ja es gribētu skaldīt matus attiecībā uz tevi tad drošvien jautātu kādā veidā google nodrošina meklēšanas atbalstu papīra lapiņai un zīmulim :)

    p.s.2. bubu drošvien mūs visus aizmetīs uz darba offtopic sadaļu :)

  4. O jē... Tas FizzBuzz uzdevums ir ņirgāšanās vai kā? Notestēt vai programmētājs zin "modulus" operatoru?

    Nē tā nav ņirgāšanās / palasi minēto rakstu.

    Tas ir veids kā pavērot kā konkrētais programmētājs domā.

     

    Neiedziļinoties uzdevumā kaut vai tavā piemērā:

    if ($i%3==0 && $i%5==0)

     

    aizstāt ar

    if(!($i%15))

    ...

     

    utt

     

     

    Man vajadzēja aptuveni 20 sekundes, lai atrisinātu FizzBuzz uzdevumu:

    http://www.google.lv/search?hl=lv&q=fizzbuzz+php

    Ok paskatamies pirmo atrasto ierakstu - equivocal ramblings » Blog Archive » FizzBuzz in PHP http://kevinfrancis.net/journal/2007/04/fizzbuzz-in-php/

     

     

    for($i=1;$i<=100;$i++)
    {
    $result=$i/3;
    $result2=$i/5;
    
    if(!preg_match("[\.]" , $result)&&!preg_match("[\.]" , $result2))
    {
    	echo "FizzBuzz<br />";
    }
    elseif(!preg_match("[\.]" , $result))
    {
    	echo "Fizz<br />";
    }
    elseif(!preg_match("[\.]" , $result2))
    {
    	echo "Buzz<br />";
    }
    else
    {
    	echo $i."<br />";
    }
    }

     

     

    Daudz veiksmes ar šādiem programmētājiem :)

     

     

     

     

     

     

    Bet vispār necro topici nav nekas labs..

  5. IE vispār ir ārpus konkurences - ceru, ka tas tiks aizslaucīts vēstures mēslainē kā visulaiku vissliktākais web pārlūks (Ginesa Rekords?) un dumjie cilvēciņi beigs to lietot kā savu "defaulto pārlūku".

    Vai tu lūdzu vari paskaidrot kas konkrētajā pārlūkā ir tik dumjš?

    Vai Chrome un FF ar remote exploitiem ir labāks? Starpība gan ka FF pamanās updeitoties divas reizes dienā, bet ramu leako kā no pirmsākumiem..

     

    Izņemot, ja tu pasaki kaut ko jaunu un unikālu FF nav par matu labāks par IE vai jebkuru citu pārlūku Opera / Safari utt utt.. Visiem ir tikpat daudzi trūkumi cik priekšrocības attiecībā pret citiem..

     

    Un ja tu kā webdeveloperis sauc lietotājus par dumjiem, nu tad sorry tas neko īsti labu neliecina par tevi - ne kā par cilvēku ne kā nozares pārstāvi ;)

  6. Es "protestēju" pret šādām lietām:

     

    1. Nekonkrētas tēmas - "drošības jautājumu" / tas ir analogi kā uzsākt tēmas par "PHP vs Python" (pavīdēja vienā nesenā topicā). Protams, drošivien būs cilvēki, kas kaut ko atbildēs, bet lielākā daļa, kas tiešām būs darbojusies abās vidēs drīzāk būs nogurusi, lai uzsāktu kārtējos "flame" karus..

     

    Forums arī ir domāts priekš tam, lai varētu palūgt padomu gadījumos, kad rodas sarežģījumi ar konkrētas problēmas risināšanu
    Kāda ir konkrētā problēma? :)

     

    2. Ja kaut ko iesaki tad būtu vēlams, lai par to esi pārliecināts/esi izmēģinājis/pārbaudījis ... Pretēji "izskatās diezgan sakarīga" ir kaut kā ne visai. IT ir gana daudz grāmatu, kas ja nu galīgi nav buļļa kakas tad ir gana nejēdzīgās - neapskata aktuālas problēmas, piedāvātie risinājumi ir nekorekti vai vispār nav par tēmu :) Ir arī konkrēts piemērs latviešu valodā izdotajai literatūrai.. Attiecīgi turpinot veidot atsauces tikai vairo "ķesku".

     

    Vai tad visi pārējie jautājumi, kas saistīti gan ar php, gan ar citām web lietām, ko lietotāji šeit ir uzdevuši un uzdos, nav attiecināmi uz 'pievēršanos biznesam'?
    Jā un nē.. Taču starp parastas mājaslapas uzkodēšanu un hostinga servisa veidošana pastāv zināmas atšķirības :)

     

     

    Arī ja negribat dalīties un palīdzēt citiem, tad var jau vienkārši neatbildēt, savādāk sanāk ka cilvēks uzdod pavisam normālu jautājumu un viņam brauc virsū: "Ko Tu te tagad prasi, ej pats meklē!".
    Jā, protams, arī ar to forumā ir jārēķinās (jautājuma uzdevējam). Liela daļa (es pieņemu) foruma iemītnieku redz kad palīdzība tiešām ir vajadzīga un kad nē ("davaj pasakiet kā man uz phpnukes uzlikt cs-monitoru.... no KO NEVIENS NEVAR?!!!"), kad cilvēks ir reāli padarbojies pie konkrētas lietas un viņam tiešām kaut kas nesanāk..

     

     

     

    Rezumē - to apachi vajag uzstādīt un paskatīties kā tā strādā multi-lietotāju vidē.. Tīri metot teorētiskus linkus uz wikipēdiju ne vienmēr ir labākais veids :) To protams var darīt bet tam mums ir cits threads -> http://php.lv/f/index.php?showtopic=2935

  7. No vienas puses taisnība par lielajiem projektiem, taču no otras puses PHP programmētāji arī lielos projektos mēdz sataisīt ziepes tādas, ka maz neliekas.

     

    Problēma ar sertifikāciju tai skaitā ar Zend (ir samērā brīvi pieejami testi utt) ir tāda, ka tā faktiski norāda tikai uz to ka tu zini sintaksi un varbūt kaut kādus vispārīgus principus. Arī milzīgām bloatwares var būt sintaktiski 99.9% pareizas, bet pats risinājums tik un tā ir caur pakaļu.

     

    Cik nu man pašam ir nācies ar to visu saskārties tad praksē lielāka iespēja dabūt patiesu (nākotnes) speciālistu ir vienkārši ar filtrēšanas metodi - pieņem darbā -> pavēro kā cilvēkam veicas -> izdara secinājumus vai otrs variants vienkārši atrod un "hijacko" cilvēkus no kaut kādiem interesantiem projektiem, ko, manuprāt, piekopj diezgan daudz kompāniju - kaut vai tā pati google (var secināt no dažiem OS projektiem un arī konkrēta letiņa gadijumā) ;)

     

    Līdz ar to no mana viedokļa - sertifikāts "ok, fine", bet tas nav notiecošais faktors..

  8. Drusku nepareizi - tev jāmeklē hostings kuri piedāvā Python atbalstu jo Django ir tikai frameworks uz python bāzes...

    Hostinga kantori varētu arī nerakstīt un nezināt kas ir django (analogs būtu ja hostinga provaideris rakstītu ka viņs atbalsta Zend Frameworku vai piemēram php-nuke).

     

    Pameklējot Googlee 'python hostings site:lv' bez tava minētā atradās šitādi:

     

    http://www.nano.lv/lat/hosting

    http://www.upnet.lv/

    http://www.serveris.lv/lv/pakalpojumi/nethost

    http://harizma.lv/2/story/WUg=.html

    http://www.solarf.lv/?mode=hosting

    http://hosting.technet.lv/index.php?option...=4&Itemid=7

    http://qhosting.lv/lv/help/php/

    http://www.pro-hosting.lv/index2.php?sect=...ices&lang=5

     

     

    Tākā karogs tev rokā :)

  9. Dalīties ir viena lieta (ja tev ir ar ko) taču prasīt ir pavisam kas cits..

    Pat atvērtā koda ideoloģijā, ko visi mēdz piesaukt par etalonu, idejiski nepastāv šāds princips - proti, ja tev kaut ko vajag vai nu meklē/radi/saproti pats vai arī algo cilvēkus kas to dara tavā vietā t.i. tavam ieguldījumam konkrētās lietas bīdīšanā ir jābūt līdzvērtīgam ;)

  10. Rodas gan jautājums kāpēc gan kādam pēc būtības būtu jādalās ar know-how par "drošības risinājumiem shared hosting" gadijumā?

    Proti tā gluži nav tēma/sfēra ar ko nodarbojas ikdienas php programmētājs vai personāla servera turētājs. Ja ir doma pievērsties biznesam tad izpētes darbus korektāk būtu veikt pašam / vai vismaz mēģināt atrast konkrētus materiālus (kas ir gana) par tēmu.

     

    Bet vispārīgi atbildot uz jautājumiem (kas, manuprāt, ir nekonkrēti - "pastāstiet man kaut kor par xxxxx drošību") tad idejiski tendence ir shared risinājumiem ir nodrošināt atdalītas vides jau zemākā līmenī, proti virtualizācija.

    Jo vēsturiski ir gana gadijumi kur aplikācijas līmeņa izolācija nav bijusi pietiekama un apejama - kā piemēru var minēt to pašu PHP, kur izstrādātāji ir atteikušies no savas implementācijas - Safe mode ( http://lv.php.net/safe_mode ). Analogi varētu būt arī ar suphp (vai fastcgi php risinājumiem) lai arī iespējams procesus darbināt zem dažādiem lietotājiem, tad neveiksmīgas/nekorektas failu permisijas no lietotāja vai administratora puses tikuntā veido "caurumu(s)". Protams, viss atkarīgs no piedāvātā servisa līmeņa (mass-virtualhosting) un nosacījumiem - veidot katram lietotājam, kas varbūt samaksā 1Ls mēnesī, virtuālu serveri neatmaksājas, taču drošvien atbildība (SLA) pret konkrētiem klientiem arī nav visai augsta un pietiek kautvai tikai ar regulārām rezerves kopijām.

     

    Bez tam ir arī pieeja no otras puses - ja arī kādam ir radusies nesankcionēta piekļuve datiem tad tie izrādas nelietojami. PHP gadijumā tā ir sources kriptēšana (daļēji pasargā arī no servisa sniedzējiem :) ).

     

     

     

    Bet tā keywordi - 'linux xen', 'freebsd jail'.

×
×
  • Create New...