yancho

Neesmu pētījis vai iespējams pielāgot, bet pēc noklusējuma FF autocomplete strādā daudz labāk par Chromes autocomplete, kurš meģina uzreiz uzbāzties ar piedāvājumiem no google meklētāja ne apmeklētajām adresēm. Piemēram, urlā ir dažādi parametri /ex ?36, &89, [Map] u.c veidos, FF tos atrod jebkurā jau apmeklētās adreses daļā, bet Chrome nē.

Es vienkārši pagaidītu, googles ceļi nav izdibināmi, var gadīties, ka tava pārliekā centība nav līdz galam patikusi googlei un lapu kādu brīdi neindeksē vai indeksē, bet pagaidām nerāda rezultātos.

Vai tiešām lieto, 302 kas ir pagaidu redirekts, nevis 301?

Lietojot Google Webmaster Tools, precīzāk - http://support.googl...n&answer=168328 var pieprasīt pārskatīt šo brīdinājumu, ja tas nav noticis automātiski ~dienas laikā.

Tu atklāj neticamus faktus :D

Pēdējā laikā neesmu sekojis, kāds ir aktīvākais paroļu zadzējs, bet jau pirms gadiem trīs "Gumblar" bija ar sniferi. Var jau mierināt sevi ar domu, ka šo gadu laikā vīrusu radītāji ir palikuši pieklājīgāki vai stulbāki...

Bet kāda jēga šifrēt paroles, ja lieto pliku FTP kur visi dati skrien nešifrēti?

cellspacing un cellpadding kam tev vajadzīgi, liec 0.

Priekš kam ķepsēji pirmo linku, ja beigās redzams, ka tie ir spoki.lv? :)

Ko likt šajā blokā izvēles Google nevis lapas veidotāji, iespējams, ka ir kaut kur jau ir aprakstīts, kādas lapas sadaļas Googlei labāk izvēles.

"Labi joki..." šajā gadījumā ir meta description tags, Google šo aprakstu ņem arī no Dmoz.org, bet kas ir prioritāte dmoz vai description nesmu pētījis, ja nav ne viens ne otrs, tad izmanto tekstu no pirmās lapas.

Tagus vai atslēgvārdus gribi? Lapu izstrādātāji un meklētājrobotii cīnās un cīnīsies vēl ilgi, viens kā iegūt labāku reitinigu ar gandrīz jebkurām metodēm, otrs kā objektīvāk izvērtēt lapas saturu. Ierakstot visās malās "pliki pupi džastins griež vēnās whī" vairs nedarbojas kā agrāk.

Par netēmu - pirms laika jau te bija līdzīga diskusija, kurā vairāk vai mazāk nonācām pie kopsaucēja, ka e-paraksts vai identifikācija caur interneta banku būs vienīgais pietiekami unikālais identifikators. :)

Par epastiem, tai pašā lattelecom.tv bija bugs, kad par dažādiem uzskatīja gmail epastus ar punktiem (ja kāds nav informēts, tad [email protected] ir tas pats kas a.@ vai a..@ [email protected] utt.).

Par tēmu, joprojām nesaprotu kāda jēga ir taisīt sarežģītu aizsardzību pret nejaušiem IP/pārlūka nomainītājiem, bet tai pat laikā nedomāt par ļaunprātīgiem balsotājiem?

Principā, kā jau te teica glabā IP + sesiju un miers mājās, vai taisi reģistrāciju, kas arī nebūs 100% drošības garants.

Tur jau tas joks, ka pret ļaunprātīgiem balsotājiem viņš nemaz negrib cīnīties, saprotot, ka tas ir bejēdzīgi, bet grib pret nejaušiem balsotājiem, kuri nejauši nomainījuši IP un pārlūku. Tādi nejauši nehakeri būs ļoti maz un viņu kaitējums būs niecīgs, bet ieguldītais darbs, lai to novērstu milzīgs.

Tādi apcerējumi kā grasītos elektronisko balsošanu Saeimas vēlēšanās ieviest. :) Ja gribēs, "nehakeris" nobalsos vairākas reizes, ja ne no viena tā paša datora, tad no cita datora vai telefona. Vai ir vērts tā pūlēties, lai tie daži nejauši "hakeri" nevarētu nobalsot otreiz?

Skatoties ko tu vēlies saņemt no hostinga kompānijas, ja tev katrs santīms dārgs un ir vienalga, ka mājaslapa var pāris stundas(dienas) nedarboties un neviens par to neliekas ne zinis - neatbild uz epastiem, neceļ telefonu, vai atbild ar frāzi, "'Mēs risinām problēmu", bet nekas nerisinās, tad tev labākais būs lētākais hostings. Savukārt, ja tev ir svarīgi, ka vari kaut nakts vidū piezvanīt un momentā būs rīcība no hostinga puses, lai tava mājaslapa būtu pieejama vai tiktu atrisināts kāds cits jautājums, tad ar lētāko variantu cauri netiksi.

Skolēnu brīvlaiks nebeidzās jau pirms nedēļas?

Ja pareizi saprotu ko tu gribi, tad var, piemēram, ja tev MTA ir Postfix, sāc ar http://www.postfix.org/ADDRESS_REWRITING_README.html

Paroļu hešošana ar JS klienta pusē ir kaķim zem astes. Uztaisīšu viltotu login lapu, bez taviem JS vipedroniem, tad, piemēram, saindēšu DNS, vai kā savādāk novirzišu tevi uz viltoto lapu un paroles rokā. HTTPS ir gandrīz vai vienīgais variants kā var pārliecināties, ka lapa kuru redzi ir tā kuru gribēji atvērt.

Tieši tā. fiksēts nosacīti, ja santīmus neskaiti, tad nepārdzīvo, bet, ja sāksi skaitīt, un vēl izņemsi naudu no PP uz latu kontu, tad diezgan paliks PP un bankai par maiņām.

1. tev vajag infrastruktūru par ko tu pamatā šobrīd uztraucies un jautā;

2. tev jānokārto juridiskie aspekti, *.lv gadījumā šeit http://www.nic.lv/resource/show/139 citu top domeinu gadījumā tas var būt gan vienkāršāk gan sarežģītāk, protams, ir iespēja šo pakalpojumu nopirkt no starpnieka;

3. tas viss varētu būt interesanti tikai tad, ja grasies šo(domeinu reģistrāciju) pārdot kā pakalpojumu, bet tad apvienojumā starp abiem punktiem vēl vajadzēs automatizētu sistēmu, kas pārbauda vai domeins brīvs, piereģistrē to pie tava pakalpojumu sniedzēja un veic vajadzīgās izmaiņas tavos DNS serveros.

Informācijas atklātības likums šajā situācija galīgi nav pa tēmu, autortiesības regulē "Autortiesību likums"

Pēc autortiesību likuma burta par jebkādu darba izmantošanu ir jāvienojas ar autoru. Ja lapā nav speciāli atrunāts, ka pārpublicēšana atļauta, tad, pēc likuma burta, tā ir aizliegta vienalga ar vai bez atsauces.

Bet likumā ir teikts: "darbs — autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības;"

un "Autortiesības neaizsargā: presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem; "

Līdz ar to varētu secināt, ka pasākuma paziņojums nav darbs (orģināldarbs vai jaunrade) likuma izpratnē un autortiesības uz to neattiecas, vai arī ka tas ir "citos saziņas līdzekļos sniegta iformācija par notikumiem". Tāpēc arī piekritīšu viedoklim, ka "kas, kur, kad" nebūtu jāaizsargā ar autortiesībām.

 

-Ir lasīts, ka tiesu prakses Eiropā TV programmai ļava piemērot autortiesības, pirms gadiem ~20 gan.

 

-Šobrīd pasaule cenšas popularizēt, piemēram, http://creativecommons.org/ kura striktākā forma ļauj pārpublicēt darbu, norādot atsauci, bet aizliedz tā mainīšanu vai lietošanu komerciāliem mērķiem, brīvākā - ļauj darīt visu, saglabājot atsauci uz autoru. Cilvēki saprot, ka ar labām lietām ir jādalās un tikai tā var iegūt popularitāti, nevis sēžot kā sunim uz siena kaudzes.

Laiks jānorāda milisekundēs, 1000 milisekundes = 1 sekundes, tālāk, cerams, izrēķināsi.

Video šeit

iepriekšējām bija minēts, ka sync problēmas un tiks ievietota jauna versija.

Pārlasi pamatlietas, piemēram, http://reference.sit...css/selectorref par css selektoriem, noteikti vēl ko jaunu iemācīsies. "." (punkts) ir klases selektors, savukārt type=... nav klases atribūts, bet apraksta tipu!

Vostro, kāpēc nevar izveidot, vai nopirkt mājaslapu ar Joomla, it īpaši IP telefonijas kompānija? Dīvaini tas būtu, ja uzņēmums piedāvātu unikālu, drošu CMS.

Ja attēlus izmantosi, tad lieto css sprites, varēsi samazināt attēlu skaitu. Par otro variantu, vari paskatīties, piemēram http://www.cssplay.co.uk/menus/slanty.html to gan viens css geeks taisījis, kas css prot tetri uzprogrammēt.

1. http://php.net/manual/ būs tavs draugs

2.Piemērā, pirmo reizi šo komandu esi uzrakstījis pareizi, bet jebkurā gadijumā atver http://php.net/manua...mysql-query.php un apskaties kādi parametri kādā secībā ir jāpadod.

3.

 if (!$sql){ 

un sekojošais nedarbosies kā esi iecerējis, šī pārbaude ir jāveic uz mysql_query rezultātu

http://www.manspasts...d1f4c5815089cff kā veidojas uid slinkums pētīt

 

 

:D Val jau paspēja