RuncZ

mosh arii citiem paraadiisi ?? :P

a mosh apacim configaa ir ielicies "CacheNegotiatedDocs On" ?

Just guess..

un ja ieliekam <script src="blablabla"></script> pie nosaciijuma, ka blablabla netaisa nekaadu outputu... ??

hmmm... vot saaku te domaat par http autorizaaciju ar php... bet tas laikam iisti nederees...

tomeer taa doma par faila (bildes) aizsuutiishanu doma nau slikta, vajadziigs tikai pareizais headeris...

header("Content-type: image/jpeg");

header("Content-type: image/gif");

header("Content-type: image/png");

utt utjp

taa, ka domaaju, ka liec vien deny from all citaadi tur taadu security neieguusi :)

Nu sesijas ir viens variants prieksh autorizaacijas veidoshanas, bet ja esmu pareizi sapratis visu domu,tad man liekas, ka viseertaak buutu likt to visu lietotaaju permiiciju infu datubaazee un tad lai scripts nosaka kur attieciigais lietotaajs tiek klaat un kur nee, attieciigi raadot vai neraadot to bildi... un tad arii autorizaaciju vari likt kaadu vien veelies... resp, sesijas vai http (kuru arii starp citu var nomenedzheet ar php scriptu)

ok, princips varbuut ir nedaudz sarezhgjiits, bet manupraat tas ir visjeedziigaakais variants kaa kaut ko taadu izdariit

Update

taa, pirmiit laikam neiebraucu iiti tajaa textaa... kaukaa galiigi nedomaajas shodien ;)

nu ja reiz tev ir taa visa autorizaacija ar sesijaam jau gatava, tad tikai pieregjistree sesijaa kaut kaadu mainiigo, kas ir attieciigaa lietotaaja id vai kaut kas liidziigs (whatever kas teu tur ienaak praataa) ar session_register() un tad teixim uztaisi f-ju check_perms(), kurai teiksim tiek iedots tas pats lietotaaja id peec kura tad arii funkcija tev kaut kaa pasaka vai vinjam ir tiesiibas liist iekshaa attieciigajaa direktorijaa vai nav

taada apmeeram ir visa doma....

P.S. <:: Offtopic ::> Sestdienaas straadaat tochna ir galiigi garaam... :/

Dotajā gadījumā metode, kā browseris no formas nodod mainīgo vērtības un nosaukumus skriptam, ir GET. Līdz ar to visi korespondējošie variabļi ir iekš $_GET masīva. Savukārt, ja formai būtu action="post", tad tos varētu meklēt iekš $_POST masīva. Pēc noklusēšanas ir GET.

Labojums: method="POST" Nevis action="POST"

Sorre, par siikumainiibu ;)

taadaa gadiijumaa nav vienkaarshaak uztaisiit kautkaadu autorizaaciju ar attieciigajaam permiicijaam ?

palasi te viss baigi skaisti uzrakstiits

ja tev vajag apgraiziit failu paplashinaajumus, var lietot preg_replace("/\.ext/","",$faila_nosaukums) vai arii explode()

viens variants ir njemt sarakstiit visos tajos apakshdiros allow from 10.0.0.3, un ja tev jamie ir ljoti daudz, tad kaapeec gan nevareetu uztaisiit scriptu, kas to izdara vairaak vai mazaak automaatiski ?

veel viens variants ir, ka varbuut darbojas includes... nezinu, katraa zinjaa neesu proveejis

un veel... vareetu meegjinaat izchakareet httpd.conf, kur to visu vajadzeetu speet sarakstiit nedaudz vieglaak ar domu, ka maindiram ieliekam acesu no 10.0.0.3 un subdiriem katram saveejo....

ok, taas gan ir tikai skaljas paardomas, jo nau man iipashas pieredzes ar htacesiem... bet nu mosh kaut kas noder ;)

tas patiesiibaa nav vieniigais variants... veel ir f-ja htmlspecialchars() un arii tagi <pre></pre>... a par taadu xmp gan pirmo reizi dzirdu...

RSS ir taada baigi labaa fiicha

karoch RSS readeris ik peec konkreeta tevis defineeta laika nocheko tavu miiljaako saitu rss dalju un ieguust veel siltu infu par jaunaako infu attieciigajaa saitaa... karoch teu wairs nau jaabrowsee webs, katru dienu lienot vienos un tajos pashos saitos, jo zinjas pashas naak pie tevis

Ja gribi veel kauko gudraaku, vai kauko nesaprati, ta jem zobos guugli :))

Mans domaat, ka jaadara bik savaadaak, vismaz taa dariitu es...

Njemam visus rakstus gaazham iekshaa vienaa tabulaa, kur katram rakstam ir papildus laucinjsh, kas apziimee kategoriju, piem

1->News

2->PC

3->Games

utt

taadaa gadiijumaa ljoti viegli izvilkt gan vispaar n peedeejos ierakstus, gan n peedeejos ierakstus konkreetaa kategorijaa, resp.

select kautkastur from raksti order by datums desc limit n

//taa varam izvilkt peedeejos n ierakstus neskatoties uz kategorijaam

un

select kautkastur from raksti where kat='kategorijas apziimeejums' order by datums desc limit n

//taa izvelkas peedeejie n ieraksti konkreetaa kategorijaa

*** Par kategorijas apziimeejumu daudziem trakoti patiik izmantot pilnu kategorijas nosaukumu, kas personiigi man liekas kaukaa liiki... pac parasti izmantoju kategorijas id vai sliktaakajaa gadiijumaa kautkaadu keywordu... katraa zinjaa dari kaa teu labaak patiik :)

nu jaasaliek virtualhosti ieksh httpd.conf (mans domaat, ka ar tiem ir eertaak)

apmeeram shitaa (ja lieto apache)

NameServer xxx.xxx.xxx.xxx

<VirtualHost ww.adrese.lv>

ServerAdmin [email protected]

DocumentRoot /celjsh/uz/lv/direktoriju

ServerName www.adrese.lv

</VirtualHost>

<VirtualHost www.adrese.lt>

ServerAdmin [email protected]

DocumentRoot /celjsh/uz/lt/direktoriju

ServerName www.adrese.lt

</VirtualHost>

taaa

xxx.xxx.xxx.xxx vietaa jaaraxta tava servera ip adrese un ta jau vaidzeetu rulleeties

a kas vainas f-jai crypt() ? es te vienaa savaa *garadarbaa* jamo izmantoju... nu darbojas tiiri ok

Kā ta nevar atrast to visu manuālī, reku iekš http://lv.php.net/manual/en/pcre.pattern.syntax.php viss dzīvo, tikai jāiedziļinās bikiņ.

Manuprāt šitā fīča ir tikpat lieka kā dadzis, vai veel kaut kas līdzīgs, pakaļā, jo:

1) leading spaces ļoti viegli un vienkārši normālā teksta redaktorā vācas nost ar replace f-ju (ok, varbūt neesmu pazīstams ar īpaši daudziem teksta redaktoriem, bet manis iecienītais EditPlus to dara bez mazākās aizķeršanās, un arī tabus ieliek speisu vietā) un galu galā, es domāju, ka neviens netaisās kopēt miljoniem rindiņu, kas tai pašai replace funkcijai liktu procesēties mega-ilgu laiku vai arī pavisam nedaudz iespringstot to nevarētu izdarīt kautvai ar rokām;

2) nespēju iebraukt ar ko atšķirās vajadzīgās koda daļas iezīmēšana iekš textarea vai tagadējā versijā (arī no vārdu vidus).... katrā ziņā es nejūtu starpību;

P.S. -> 3ps... tu varētu nedaudz pievaldīt savus izteicienus attiecībā uz šī foruma jūzeriem, citādi tas var nelabi beigties (tie nav draudi, tikai ieteikums un mans subjektīvais viedoklis par tavu postēšanas stilu)

Pēc manām domām šitā :)

Nu pamatā uploadotie faili nonāk kaukādā temp tipa dirā un pēc scripta izpildīšanās tiek nodzēsti, ja vien netiek pieseivoti kaut kur citur ar f-ju copy() vai kautko līdzīgu B)

Nu ko lai saka... ņem zobos datubāzes :)

nu konkreeti cik vinjsh bremzees, teu diezvai kaads varees pateikt, jo shajaa izteiksmee ir pietiekoshi daudz nezinaamo (servera dzelzhu un softa konfiguraacija, noslodze, ar domu, palaisto programmu skaits un smagums, etc etc) un ja arii kaads to visu zinaatu... nu izreekjinaat protams var, bet diezvai kaads njemsies to dariit....

katraa zinjaa jo lielaaks buus txt fails, jo leenaak straadaas scripts (logjiski ne?)...

veel iespeejams, ka uz lieliem txt failiem fopen(), fread(), un fclose() straadaa aatraak, bet par cik, kaa saprotu, tev ir vajadziiga tieshi viena rinda no faila, tad attieciigi tas viss atkal ir jaaskalda gabalinjos, kas savukaart atkal visu sabremzee (nu par shito konkreeti nezinu... var buut arii savaadaak) :)

ieseivo to xls kaa tab delimiteeto txt un tad kaukaa ar pashu mysql, vai php scriptu ieparsee visu ieksh db... savulaik naacaas pasham taa dariit.. un nebij ne vainas.

Hmm... nu ar privaideriem problēmu itkā nau, uz saviem servakiem veel vietas dafiga, bet nu aptuveni doma skaidra... pie lieliem datu apjomiem viss bremzējas pamatīgi, un ne vienmēr var tā gludi nohandlēt inputus un outputus

10x Venom :)

Njā, vot panesās offtopic :)

v3rb0: tak viss ok, vnk reizēm vaig bik jautrību ieviest.... ;)

Nu ta moš var kāc pastāstīt visus plusus un mīnusus failu glabāšanai iekš db vai vismaz iemest norādi uz kādu recenziju par šo tēmu ??

Visvairāk man incētu tieši par performanci....

Zinu v3rb0, zinu.... esmu tomēr bik gudrāks nekā izskatos....

P.S. Negals ar jums visiem :P

Gan jau ka iekš MySQL var sabāzt visu ko nav slinkums tur iebāzt, es pac gan parasti ar tādām dīvainībām neaizraujos, saglabāju failu uz cietņa un iekš db iemetu tikai linku uz to failu.... Ir, protams šai sistēmai daudz mīnusu, bet kaukā baigi pierasti tomēr....

Bet var jau būt ka tomēr ir vērts apsvērt iespēju pāriet uz datu glabāšanu MySQL'ā....