Kaklz Posted May 24, 2007 Report Share Posted May 24, 2007 Var jau dikti strīdēties par to vai augstskola ir vajadzīga un ko tā dod reālajā darba vidē. Katram no cilvēkiem ir sava pieredze un savi iemesli vienam vai otram viedoklim. Ja tā paskatās uz izglītību un tās jēgu - viss ir atkarīgs no tā, ko tu gatavojies darīt. Lai kļūtu par normālu programmētāju, būtībā pietiek ar pirmajiem pāris gadiem kādā profesionālajā studiju programmā - tiek iegūta normāla izpratne par globālām lietām programmatūras izstrādē, sagāztas programmētājam nepieciešamās lietas (programmēšanas pamati, OOP, SQL, utt.), praktiskie darbi, utt. Cilvēkam, kas domā kļūt par programmētāju, manuprāt, nav absolūti nekādas problēmas to visu nokārtot. Tālāk nākamajos gados jau sākas lietas, kas varētu interesēt cilvēkus, kas grib kļūt par kaut ko vairāk kā programmētāju, vai arī viņiem ir radušās kaut kādas akadēmiskas intereses. To, ka cilvēks ir beidzis universitāti vai vismaz labu laiku tur sekmīgi mācījies var ļoti labi redzēt kaut vai darba intervijās. Tie, kas ir kaut ko darījuši universitātē būtiski atšķiras ar sevis prezentēšanas spējām un izskatās vismaz galvas tiesu pārāki. Tas, kas notiek pēc intervijām jau ir cits jautājums, atkal atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Viena no pozitīvajām lietām, kuru var atzīmēt iegūtas augstākās izglītības īpašniekiem - viņi ir pierādījuši savas spējas veikt pat vispretīgākos darbus noteiktos termiņos. Lai kā arī nepatiktu viens vai otrs priekšmets augstskolā, cilvēks tomēr ir saņēmies un izdarījis darbu līdz galam. Manuprāt tā vien jau ir ko vērta īpašība darba devēja acīs, īpaši jau programmatūras izstrādē, kad termiņi spiež praktiski vienmēr. Link to comment Share on other sites More sharing options...
v3rb0 Posted May 24, 2007 Report Share Posted May 24, 2007 Viena no pozitīvajām lietām, kuru var atzīmēt iegūtas augstākās izglītības īpašniekiem - viņi ir pierādījuši savas spējas veikt pat vispretīgākos darbus noteiktos termiņos. ar copy/paste no kaut kurienes, galvenais ka kaut kas ir nodots, kaut vai pašam jābrīnās kāpēc tas skribelējums vispār darbojas, bet ir gatavs un nodots :> Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaklz Posted May 24, 2007 Report Share Posted May 24, 2007 Nu tas jau ir jautājums par attieksmi un attieksmi jau arī reālajā darba vidē var pamanīt ļoti ātri ;) .. un vai tad biznesā kādu dikti interesē pats izstrādes process? galvenais jau ir rezultāts ;) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Robis Posted May 24, 2007 Report Share Posted May 24, 2007 Kaklz manuprāt nodarbojas ar universitāšu lobēšanu! :D Vai tik neesi kāds LU darbinieks? Šitik skaistu aprakstu pat ne visi politiķi par sevīm ir spējīgi pastātīt! :) Nē, nepiekrītu tam, ka cilvēki, kas beiguši universitāti ir galvastiesu pārāki - tās ir pilnīgas muļķības un uzskatīt, ka nobeidzot vairākus priekšmetus liecina par īpašu saņemšanos ir truli un aplam. Kāpēc? Es ļoti labi zinu, kā studenti dzīvo - ārējā tēlošana, ka kaut ko mācās, bet patiesībā kojās dzer! Un tad uz eksāmeniem saņemās un tad izslej garu degunu, ka ir nokārtojuši priekšmetu! Redzi, darba dzīvē ir gluži otrādi - tur ir jādara pastāvīgi un ar krietnu lielāku devu saņemšanos, nekā universātē iet pie pasniedzēja ar nopūderētu degunu, cerībā, ka viņš ieliks, piemēram, 8! Vienīgais, kas tiešām varētu būt raksturīgs, ka universitāšu beidzēji ir varbūt brīvāki un pašpārliecinātību - tam piekrītu - papīrs padusē, galva augšā! Un tur arī rodās tie iespaidi, par ko runāja un slavēja šeit Kaklz! Vai tas tā ir arī realitātē - tik strikti un patiesi - par to es ļoti šaubos! Tādi apgalvojumi atgādina skaistu runāšanu bez pierādījumiem par to praktisko lietderību un satura bagātību! Es personīgi zinu cilvēku, kurš ir nobeidzis augstskolu, bet no augstskolas vielas nezin PILNĪGI neko, jo visu ir nošpikojis, pārrakstījis, copy/paste utt. Viņam ir papīrs, bet galvā ir daudz lielāks tukšums, nekā standarta vidusskolas beidzējam! Bakalauri vai ne-bakalauri - jebkurā gadījumā ir jāskatās konkrēti uz cilvēku - ko viņš ir veicis, kādas ir viņa esošās perspektīvas, kādas lietas viņš CV norādījis par prasmēm un veiktajiem darbiem (mēs taču labi zinām, ka likumdošana aizliedz CV melot, jo melu gadījumā darbinieku var atlaist jebkurā brīdī). Īsāk sakot - joprojām trūkst pārliecinošu argumentu izglītības "milzīgajām priekšrocībām", izņemot dažādu papildus zinību ieguvi, ko neiemācās pašmācības ceļā bieži vien. Ir daži fani - saprotu - viņi vienmēr pastāvēs par savām interesēm, gluži tāpat, kā ir Linuxisti un Windowsisti, bet kuriem ir taisnība? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Robis Posted May 24, 2007 Report Share Posted May 24, 2007 Atvainojiet, ka ātri rakstot man ieviesās gramatiskās un stila kļūdas - neredzu jēgu to visu pārlasīt un izlabot vēlreiz - lieka laika tērēšana šai gadījumā, jo domu var saprast visur! ;) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kristabs Posted May 25, 2007 Report Share Posted May 25, 2007 Kāds te sviests tiek rakstīts... Tak vairāk kā skaidrs visiem, ka augstskolu beigt ir labi ne tikai papīra dēļ. Augstskola iemāca domāt un mācēt domāt. Pats arī neesmu pabeidzis un jau otro gadu tikai strādāju, jo pašlaik nav iespējas apvienot. Un ne jau tāpēc tagad sākšu teikt, ka augstskola nekam neder. Neviens nīdējs vēl nav pateicis neko argumentētu savam apgalvojumam par labu, tikai mēģina kautkā attaisnot to, kapēc pats nav pabeidzis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaklz Posted May 25, 2007 Report Share Posted May 25, 2007 Kaklz manuprāt nodarbojas ar universitāšu lobēšanu! :D Vai tik neesi kāds LU darbinieks? Šitik skaistu aprakstu pat ne visi politiķi par sevīm ir spējīgi pastātīt! :) Darbinieks ne, toties cerams, ka pēc nedēļas izdosies tikt pie maģistra ;). Man personīgi liekas, ka man praksē augstskolas zināšanas palīdz, kā ir citiem, par to lai viņi spriež paši. Tas viss, ko tu te sarakstīji par špikošanu/dzeršanu, utt., tas viss ir tīri atkarīgs no konkrētā indivīda un nav saistīts ar augstskolu - kā nu katrs vēlas, tā arī dzīvo un pabeidz vai nepabeidz to augstskolu. Nekad nevarēs visus cilvēkus iebāzt vienā maisā, kur nu vēl tādu apjomu kā "augstskolu beigušie" un "augstskolu nebeigušie". Link to comment Share on other sites More sharing options...
andrisp Posted May 25, 2007 Report Share Posted May 25, 2007 Piekrītu Kristabs. Un vai tik Robis nebija tā persona, kas vienu laiku bija aktīvs forumā, bet ar katru postu uzdeva aizvien muļķīgākus un muļķīgākus jautājumus ? :) Kāds vēl teica - parast cilvēki progresse, bet šis regresē ? :) Tas jau vien daudz liecina par tavu kompetenci programmēšānā. Robi, man šķiet, ka tev tikai patīk smuki runāt, un tas tev arī labi sanāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zzin32 Posted May 25, 2007 Author Report Share Posted May 25, 2007 Absolūti nesalīdzināmas lietas, godātais Kungs. Ārsts mācās 9 gadus universitātē, tai skaitā tur specializējas un praktizējas. IT speciālists, sevišķi jau programmētājs, datubāžu administrators, sistēmas analītiķis utml. - tās ir pašmācības ceļā apgūstamas lietas, kur principā pietiek vienkārši apgūt un praktiski pielietot, kā loģika un matemātika.Salīdzinājumam - celtnieki arī nemācās augstskolās, bet apgūst zināšanas ar praktisko pieredzi un no vecākiem celtniekiem. Līdzīgi ir arī programmēšanā, jo īpaši - web programmēšanā. Celtniecībā ir celtnieki (koderi?), kuriem bieži viss ar pirkstu jābaksta (pats esmu šajā sfērā strādājis - zinu) un profesionāli celtnieki - tehnikumu beidzēji (programmētāji), kas noorientēsies arī rasējumos un zina, no kura gala jumts liekams, brigadieri (projektu vadītāji, sistēmanalītiķi), kas reāli vada projektus un orientējas savā vadības sfērā, un visbeidzot arhitekti - kas reāli izdomā visu projektu. Es te nerunāju par vienkāršu savrupmāju būvi, kur bieži nolīgst kaut kādus ar celtniecību vāji saistītus subjektus, kas māk tik vien kā gāzbetona blokus mūrēt iekšā (koderi bez izglītības!!!). Nevienu celtnieku bez izglītības neņems par arhitektu - negribētu Rīgā braukt pa jauno tiltu, ja to būtu plānojis tāds 'koderis'. Savukārt par mācībām - cien. kungs - lūdzu nosauciet savu izglītību. Man ir bijusi tā 'laime' mācīties RTU vēl tajos laikos, kad izglītība nebija nolaista - 5 gadi līdz inženierim (pirmais gads, kad varēja iegūt arī bakalaura diplomu) + vēl pēc dažiem gadiem arī 3 gadu mācības maģistratūrā. Liela daļa - paralēli ar darbu. Par pašmačību - laba lieta, ja tai ir stingri pamati un teorijas zināšanas. Daudziem tās nav - tāpēc IT sfērā ir diezgan liels bardaks. Projektu vadītāji pārsvarā pat nezin pedagoģijas vai psiholoģijas pamatus, nerunājot jau par tik 'augstām' sfērām kā projektu vadība vai augstākā līmeņa vadība un politika. Varu noteikti piekrist tam - ka jebkādai izglītībai bez pieredzes ir nulles vērtība. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zzin32 Posted May 25, 2007 Author Report Share Posted May 25, 2007 Var jau dikti strīdēties par to vai augstskola ir vajadzīga un ko tā dod reālajā darba vidē. Katram no cilvēkiem ir sava pieredze un savi iemesli vienam vai otram viedoklim. Ja tā paskatās uz izglītību un tās jēgu - viss ir atkarīgs no tā, ko tu gatavojies darīt. Lai kļūtu par normālu programmētāju, būtībā pietiek ar pirmajiem pāris gadiem kādā profesionālajā studiju programmā - tiek iegūta normāla izpratne par globālām lietām programmatūras izstrādē, sagāztas programmētājam nepieciešamās lietas (programmēšanas pamati, OOP, SQL, utt.), praktiskie darbi, utt. Cilvēkam, kas domā kļūt par programmētāju, manuprāt, nav absolūti nekādas problēmas to visu nokārtot. Tālāk nākamajos gados jau sākas lietas, kas varētu interesēt cilvēkus, kas grib kļūt par kaut ko vairāk kā programmētāju, vai arī viņiem ir radušās kaut kādas akadēmiskas intereses. To, ka cilvēks ir beidzis universitāti vai vismaz labu laiku tur sekmīgi mācījies var ļoti labi redzēt kaut vai darba intervijās. Tie, kas ir kaut ko darījuši universitātē būtiski atšķiras ar sevis prezentēšanas spējām un izskatās vismaz galvas tiesu pārāki. Tas, kas notiek pēc intervijām jau ir cits jautājums, atkal atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Viena no pozitīvajām lietām, kuru var atzīmēt iegūtas augstākās izglītības īpašniekiem - viņi ir pierādījuši savas spējas veikt pat vispretīgākos darbus noteiktos termiņos. Lai kā arī nepatiktu viens vai otrs priekšmets augstskolā, cilvēks tomēr ir saņēmies un izdarījis darbu līdz galam. Manuprāt tā vien jau ir ko vērta īpašība darba devēja acīs, īpaši jau programmatūras izstrādē, kad termiņi spiež praktiski vienmēr. Pilnīgi piekrītu. Tas, ka spēja novest visu līdz galam un dabūt to papīru - parāda mērķtiecību, un tādam cilvēkam var uzticēties. Visticamāk, ka viņš nepametīs grūtu projektu beigu stadijā tikai tādēļ, ka viņam kļuva neinteresanti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Shaman`is Posted May 25, 2007 Report Share Posted May 25, 2007 Robi - nepabeigta augstākā izglītība ir plašs jēdziens. Tikpat labi varbūt Tev ir nepabeigta augstākā filozofijā? :) Es ļoti labi zinu, kā studenti dzīvo - ārējā tēlošana, ka kaut ko mācās, bet patiesībā kojās dzer! Un tad uz eksāmeniem saņemās un tad izslej garu degunu, ka ir nokārtojuši priekšmetu! Nevajag spriest pēc sevis ;) Visu laiku tiek apgalvots, ka universitāšu aizstāvji nepasaka neko konkrētu - ja pamanīji, vairākas reizes tika minētas darba intervijas. Pats esmu tādās piedalījies darba devēja lomā. Atšķirības ir tiešām jūtamas. Īstenībā neko argumentētu pats nespēj neko pateikt, Robi ;) PS. Izņēmumi tikai apstiprina likumu pareizību - tas par to, ka universitāti var pabeigt cilvēks, kas neko nezina. Lielākā daļa ar diplomu tomēr ir strādājuši un vēl paralēli tam spējuši pabeigt mācības un ir gudrāki... Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Posted May 25, 2007 Report Share Posted May 25, 2007 Visu laiku tiek apgalvots, ka universitāšu aizstāvji nepasaka neko konkrētu - ja pamanīji, vairākas reizes tika minētas darba intervijas. Pats esmu tādās piedalījies darba devēja lomā. Atšķirības ir tiešām jūtamas. Tieši tā, man ar, lai gan esmu un gribu būt tikai programmētājs, nācās vienu brīdi iejusties viena priekšnieka "ādā" (kad šis bij atvaļinājumā), un piedalīties darba intervijā par "darba devēju". Atšķirība ir. Ne jau obligāti pieredzē un programmēšanas prasmē. Bet gan cilvēka personībā, izpratnē par IT lietām un tml.. Programmēšanas zināšanas/māka ir cita lieta, kuras tāpat ir atsevišķi jānoskaidro intervijas laikā, vai kandidāts derēs ar savām zināšanam vai nē, paredzētajam darbam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
v3rb0 Posted May 25, 2007 Report Share Posted May 25, 2007 ui, nu jau aizgājis.. viens par __programētājam__ vajadzīgajiem skiliem, cits par to ka augstskolā var iemācīties pareizi runāt darba intervijās - tā turpinot nekad netiksiet pie vienas taisnības, jo taisnība ir abiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e-remit Posted May 25, 2007 Report Share Posted May 25, 2007 Iespējams, ka atkārtojos, ir jau gadījumi, kad cilvēks ne jau slinkuma dēļ nav gājis mācīties. Bet pat tad, akadēmiskās izglītības trūkums jākompensē ar ko citu. (sertifikāti, kursi, utt.) Iesākumā arī Brainbench līdzēs. Robi, tev vismaz Brainbench sertifikāti ir? Ja ir, iemet transcript ID. Akadēmiskā izglītība liek apskatīties uz dažādām lietām, kaut vai virspusēji, kas vēlāk palīdz netērēt laiku dažādās standartsituācijās. Kamēr kodē vienkāršas web-lapas, ir labi, bet tikko datu bāze paliek sarežģītāka, nav slikti, ja jau zini par ER diagrammām un zini, kā tās zīmēt - nav jāķēmojas ar to izgudrošanu. Tie, kas saka, ka testēt var jebkurš iesācējs, kārtīgu testētāju nav redzējuši. (Viņi saņem daudz vairāk, kā visādi zaļi koderi). Bet vispār, ja mācīšanās nepieciešamību apšauba tas, kurš nav mācījies, tā ir tikai un vienīgi tukša skaņa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Robis Posted May 30, 2007 Report Share Posted May 30, 2007 Nupat redzēju sludinājumu: Prasības: Augstākā izglītība VAI pieredze konkrētajā jomā (esošajās galvenajās tehnoloģijās). Nu tas jau izskatās krietni labāk, Latvijas situācijā nevar prasīt abus - izglītību un pieredzi - pirmkārt, tādi darbinieki ir diezgan dārgi, otrkārt, aizņemti! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts