Kāpēc individuālisms/kapitālisms/libertariānisms ir labāks par kolektīvismu/sociālismu/komunismu?

[codez]

Šo rakstu, jo iepriekšējās diskusijās par šo tēmu man radās iespaids, ka dažiem nav pietiekamas zināšanas par mūsu pasaules fenomeniem un procesu norisi.
Minēšu svarīgākos aspektus, kāpēc uzskatu, ka kapitālisms nes attīstību un paaugstina cilvēku dzīves līmeni ātrāk, nekā kolektīvisms:

1. Evolūcija/Attīstība. Evolūcija kā parādība ir novērojama ne tikai dabā, bet jebkuros procesos. Evolūcijas pamatā ir fenomens, kad kādā algoritmā notiek kāda izmaiņa un šis algoritms vai nu paliek labāks (izdzīvotspējīgāks), vai sliktāks un šim algoritmam ir iespēja kopēties. Ja šis algoritms paliek labāks, tad tas aizvieto sliktākos "radiniekus" (līdzīgos algoritmus, bet vēl bez šīm izmaiņām). Dabā šis algoritms ir ierakstīts DNSā un notiek DNS evolūcija. Tāpat evolūcijai ir nepieciešams dzinējspēks - nepieciešamība pēc izmaiņām. Dabā šāds viens dzinējspēks ir klimata un vides izmaiņas. Tāpat arī jāņem vērā, ka mūsu pasaule ir tāda, ka lielākā daļa izmaiņu ir sliktas un tikai ļoti retu reizi tās ir labas.
Kā tas attiecas uz sabiedrību, tās labklājību un ekonomiku? Arī tas kā mēs dzīvojam, principi un likumi pēc kuriem vadāmies ir algoritmi, tikai šos algoritmus mainām mēs - sabiedrība. Ir tā, ka mūsu pasaulē nav iespējams precīzi prognozēt nākotni, līdz tai nenonākot - nesamazināmā skaitļojamība (https://en.wikipedia.org/wiki/Computational_irreducibility , https://en.wikipedia.org/wiki/Halting_problem). Šī iemesla dēļ nav iespējams ar 100% precizitāti prognozēt kā kādas izmaiņas darbības principos, likumos, lēmumos, utt. ietekmēs rezultātu un vēl vairāk, lielākā daļa izmaiņu drīzāk būs negatīvas, nekā pozitīvas un tikai pēc notestēšanas mēs ar kaut kādu varbūtību varēsim uzzināt izmaiņu virzienu.
Pat pieņemot, ka visi cilvēki darbosies pēc labākās sirdsapziņas, ja sabiedrībā kāda nozare tiek organizēta pēc sociālisma principiem, kad tiek no visiem savākti resursi un tad centralizēti organizēt priekš visiem, vislielākā problēma ir tā, ka šīs izmaiņas kaut kā uzlabošanai ir centralizētas un maz (pēc skaita) un parasti attiecas uzreiz uz visu sistēmu un katrai izmaiņai ir vajadzīgs laiks, lai pārbaudītu, vai tā ir efektīva. Piemēram, ar izglītības sistēmu. Jā, visu laiku notiek izmaiņas/reformas, bet tās notiek reti un tiek testētas uz visām skolām reizē. Pie tam valstiskā sistēma nav tā posma, kurš patiešām ir ieinteresēt, lai veiktu kardinālus uzlabojumus (lai šīs izmaiņas patiešām dotu pozitīvu efektu un vispār izanalizētu, kas ir tas pozitīvais efekts pēc kā jātiecas), nevis rūpētos par sava amata saglabāšanu.
Privātā sistēmā katra skola darbotos kā neatkarīgs elements un savā iekšienē veiktu dažādas izmaiņas. Tā kā katras individuālās izmaiņas ietekmē daudz mazāku skaitu, tad ir daudz ātrāk iespējams noteikt izmaiņu efektivitāti un atstāt pozitīvās izmaiņas. Savukārt pozitīvās izmaiņas pārņemtu citas skolas, ja tās dotu uzlabojumus.
Paņemsim Latvijas 500 skolas. Ja visās taisa izmaiņas uzreiz (kā ta ir centralizētā sistēmā) un vērtē izmaiņu efektivitāti gadu, tad eksperimentu skaits ir 1 eksperiments gadā, savukārt, ja katra skola ir neatkarīga un izmaiņas eksperimentus veic reizi mēnesī, tad kopējais eksperimentu skaits ir 5000 eksperimenti gadā. Starp šiem 5000 eksperimentiem noteikti būs daudz vairāk pozitīvu uzlabojumu, nekā 1 eksperimentā.
Tieši pēc šāda paša principa arī citās nozarēs attīstība notiek ātrāk, ja tās būtu privātas - spēcīgāks dzinējspēks (konkurence rada nepieciešamību pēc izmaiņām), daudz lielāks eksperimentu skaits, ātrāks pozitīvo izmaiņu aizstāšanas temps (tieša egoistiska vēlme pēc privāta uzņēmuma izaugsmes).

2. Motivācija. Motivācija ir viens no galvenajiem dzinējspēkiem cilvēka darbībām. Kad cilvēks strādā kādā lielā struktūrā, tad viņa motivācija ir alga un viņa darbības ilgtermiņā ir saglabāt šo algu, veicot kaut kādu minimumu uzdoto uzdevumu, kurš nepieciešams, lai šo algu saglabātu. Darbinieka individuālā centība lielā struktūrā atstāj mazu procentuālo izaugsmi uz visu struktūru. Savukārt, privātā uzņēmumā galvenā motivācija ir palielināt peļņu, bet peļņu brīvā tirgus apstākļos var palielināt sniedzot pēc iespējas lētāku un kvalitatīvāku pakalpojumu (jo konkurence). Tieši šī paša iemesla dēļ privātajā sektorā ir daudz lielāks šis evolūcijai (izmaiņām/uzlabojumiem) nepieciešamais dzinējspēks. Arī privātā sektora iekšienē ir tas pats, ka lieli uzņēmumi inovē daudz lēnāk vai nemaz, jo iekšējā struktūrā trūkst motivācijas. Normāla brīvā tirgus apstākļos šādi lielie uzņēmumi, kuri reti inovē ātri tiktu nomainīti, bet praksē bieži vien šeit ir iejaukta Valsts (nezināšana, lobijs, korupcija, subsīdijas), kuras radītie regulējumi ļauj šādiem uzņēmumiem eksistēt, jo traucē jauniem ienākt tirgū.

3. Ētika. Sen, senos laikos bija izplatīta verdzība - cilvēkam bija jāatdod sava darb augļi citiem (jāstrādā citu labā) un par to viņš saņēma pretī vietu dzīvošanai un pārtiku un drēbes. Domāju vairums atzīs, ka verdzība ir amorāls process. Kolektīvisms, kad ar varu piespiež tev atdot daļu savu darba augļu principiāli ne ar ko neatšķiras, tikai 100% vietā varbūt ir 90%, 70%, 50%. Starp mums ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka ir morāli pārāki ar domu, ka drīkst ar varu atņemt citiem viņa darba augļus un izlietot tos tā, kā viņi uzskata par pareizu esam. Patiesībā nevienam nav morālu tiesību ar varu atņemt citam viņa darba augļus. Un tieši tāpēc mums ir jādomā un jāuzlabo sistēma tā, lai tā būtu pēc iespējas ētiskāka. Kopējās/sabiedriskās infrastruktūras izmantošanai jābūt samaksai par tās lietošanas daudzumu, sākot ar ceļiem (piem., degvielas akcīze vai maksas ceļi), parkiem, pludmalēm (piem., Jūrmala iekasē iebraukšanas maksu), utt.  Tai pašā laikā mēs redzam, ka kopēji izmantojamu infrastruktūru var uzbūvēt arī privātā kārtā, piemēram, lielveikalu stāvvietas un lielākoties tās atļauts izmantot bez maskas. No ētiskā viedokļa nodokļi būtu jāsamazina līdz minimumam, atstājot tos tikai tik lielā apmērā, lai finansētu tiesu, policiju, armiju un parūpētos par tiem, kas paši par sevi nespēj. Kaut arī uzskatu, ka morāli nobriedušā sabiedrībā šīs lietas pilnībā varētu tikt apmaksātas no brīvprātīgiem maksājumiem - ziedojumiem. Pat vēl vairāk, ASV ir ļoti izplatīts, ka lielās kompānijas ziedo pat miljardus dažādām izglītības un medicīnas iestādēm, piem.:
http://appleinsider.com/articles/11/02/21/apple_cofounded_effort_to_help_design_and_build_2_billion_new_sanford_hospital

4. Korupcija. Korupcija pēc būtības var rasties tad, kad kādam ir pilnvaras lemt par citu līdzekļu izlietošanu/pārdali vai citu ietekmēšanu un tieši šāda veida korupcija ir izplatītākais korupcijas veids. Korupcija ir neizbēgama kolektīvisma parādība, turpretī kapitālismā korupcijas novēršanai ir tieši mehānismi, jo cietējs no korupcijas tiešā veidā var lemt par tās novēršanu. Praksē jauktā sistēmā, kāda ir mums, mēs redzam, ka daudz lielāka korupcija ir tieši kolektīvajā/valsts sektorā, nevis privātajā.

Ņemot vērā šos aspektu, sekojošas lietas traucē straujākai attīstībai:
- lieli nodokļi
- nodokļi tieši uz uzņēmējiem (jo uzņēmējs ir vienīgais, kurš ekonomikā palielina produktivitāti, uzlabojot produktu ražošanas vai servisu sniegšanas efektivitāti)
- netieši nodokļi/maksājumi (kopējais katls)
- regulējumi un ierobežojumi, it sevišķi, ja tie galvenokārt ierobežo mazos (licences, pārāk stingras un nepamatoti ierobežojošas prasības)
- birokrātija (liekas uzskaites, simboliskas atļaujas un pārbaudes) Daudzi cilvēki ir teikuši, ka gribētu sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet viņus baida papīru kārtošana.
- patenti, autortiesības (traucē uzlabojumiem izplatīties [kopēties] un uzlaboties tālāk, stagnē inovāciju, uztur neinovējošus/neattīstošos monopolus)
- lielas, centralizētas organizācijas (vai tā būtu valsts veselības un izglītības sistēma, vai privātas monopolu kompānijas)

Mīti:
"Nežēlīgais kapitālisms" - daudzi uzskata, ka šāda kapitālisma apstākļos, lai iegūtu visus tā bonusus, visu laiku ir jācenšas, jāskrien, jāraujas.
Ir tā, ka ir tikai neliela daļa cilvēku, kuri ir ģenētiski predisponēti uz nemitīgu raušanos uz izaugsmi/attīstību, tautā to sauc par uzņēmēja gēnu - tas ir saistīts ar serotonīna un dopamīna trūkumu smadzenēs (vairāk tiek sintezēts dopamīnu noārdošais enzīms, mazāk receptoru sinapsē, utt.). Līdz ar to šiem cilvēkiem ir izteiktāka nepārtrauktu neapmierinātību ar status quo. Bet tas nebūt nenozīmē, ka pārējiem ir tāpat jārajaus. Katrs šāda uzņēmēja uzlabojums patiesībā padara mūsu dzīves kvalitāti daudz labāku, jo servisi un produkti paliek lētāki, modernāki un pieejamāki, galvenais pārējiem jāsaprot, ka vajag pēc iespējas mazāk traucēt tiem, kas raujas pēc attīstības. Pat vairāk, pārējie cilvēki var pasīvi palīdzēt gan sev, gan attīstībai, piemēram, iepērkot šādu uzņēmēju uzņēmumu akcijas.

"Kapitālismā izaug milzīgi nekontrolējami monopoli" - ir tieši pretēji. Lieli uzņēmumi strādā neefektīvi, tajos ir lieli slāņi, kuri nav motivēti uz neko vairāk kā saglabāt savu algu, inovācija ir lēna. Jauni uzņēmumi šādus uzņēmumus bez problēmām izkonkurē, ja vien nav apstākļi, kas traucē brīvo tirgu - tie ir regulējumi/ierobežojumi, kas traucē jauniem uzņēmumiem ienākt tirgū, dotācijas, ar likumu noteikti monopoli un tiesības.

"Korupcija" - kā reizi kapitālismā korupcija ir minimāla, jo nav ko korumpēt. Nav nemaz tā negodīguma subjekta, kuru iegūt. Nav naudas, kuru negodīgi pārdalīt, jo katrs pats izvēlas kā savu naudu pārdalīt, vai kam uzticēt pārdalīt. Un, ja gadījumā eksistē korupcija kādā privātā struktūrā, tad ir tieši ieinteresētie (īpašnieki), lai šo korupciju izskaustu. Ja viņiem tas neizdodas, tad šādu uzņēmumu ātri nomaina citi, jo strādā efektīvāk.

Nedaudz par tiesu, policiju un armiju:
Tai pašā Šveicē ļoti daudziem cilvēkiem mājās glabājas automātiskie ieroči un tur pati tauta ir armija. Mūsu gadījumā gan pašlaik vēl nevar sākt tikt brīvi ļaut pilsoņiem tikt pie automātiskajiem ieročiem, jo mums vēsturisku apsvērumu dēļ ir daudz valstij nelojālu pilsoņu. Bet iespējams arī šeit varētu daudz ko risināt privātā kārtā, piemēram, ļaujot lieliem uzņēmumiem apsardzes funkcijas savienot ar privātas armijas funkcijām.
Dažādu šādu apsvērumu dēļ armija varētu būt viena no tām neizbēgamajām lietām, kuru ir jāfinansē izmantojot amorālus mehānismus (piespiedu līdzekļu iekasēšanu), bet arī šeit varētu izmantot proporcionalitātes principu, piemēram, armija sargā tavu īpašumu no citu valstu iebrukuma, tāpēc jāmaksā proporcionāli īpašuma izmēriem.
Tas pats varētu attiekties uz tiesām un policiju, tikai policijas gadījumā noteikti daudzas funkcijas kā apsardze un kārtības nodrošināšana varētu būt privātajā sektorā, tāpat arī zināma daļa izmeklēšanu varētu būt privātas. Piemēram, ja tev nozog automašīnu, tad izmeklēšanu veic apdrošināšanas kompānijas apmaksāta privāta izmeklēšanas iestāde un atkal strādā konkurence, jo visi izmantos tos izmeklētājus, kuri strādā efektīvāk.
Policijai un tiesai ir palielinātas pilnvaras un tieši šī iemesla dēļ man simpatizē ASV modelis, kurā pilsētās policiju un galveno tiesnesi ievēl vietējie iedzīvotāji.
Pieļauju, ka pilsoniskā un bagātā sabiedrībā cilvēki paši brīvprātīgi ziedotu naudu policijai un tiesām.

Saprotams, ka mēs varam atrast arī negatīvus piemērus kapitālisma praksē, bet tie vairāk ir saistīti ar sliktiem cilvēkiem, nekā ar kapitālismu un rezultāts būtu vēl sliktāks, ja šie cilvēki būtu vadošās lomās kolektīvā/sociālistiskā sistēmā.
Tāpat es neaicinu visu nomainīt vienā dienā, bet lēnām, taču mērķtiecīgi, virzīties šajā virzienā.

Ko mēs varam darīt, lai panāktu ātrāku attīstību:
- informēt citus, ka kolektīvisms nestrādā un mudināt mainīt sistēmu kapitālisma virzienā (mēs dzīvojam demokrātisma ērā, tāpēc izmaiņām ir vajadzīgs vairākuma atbalsts);
- praktizēt kapitālismu - pēc iespējas vairāk likuma ietvaros izmantot savas tiesības un domāt pašiem ar savu galvu - pašiem pārdalīt savu līdzekļus un izvēlēties, kurus servisus izmantot un maksāt par tiem tiešā veidā;
- būt aktīvākiem sabiedrības locekļiem un popularizēt brīvprātīgumu - ar ziedojumiem atbalstot saviem uzskatiem vajadzīgas un derīgas darbības tiešā viedā, piemēram, kā Mikrotīkls noziedoja miljons eiro Bērnu slimnīcai.
 

Edited December 5, 2017 by codez

[codez]

Piemirsu vēl vienu sadaļu.
Kāpēc kolektīvisms/sociālisms tomēr praksē eksistē, ja viņš nav tik labs:
Tas ir saistīts tīri ar cilvēka psiholoģiskajiem aspektiem. Vairums cilvēku pirmkārt darbojas savās interesēs. Cīņa par politisko ietekmi prasa resursus un katrs grib saņemt par to atalgojumu. Atalgojums ir šī politiskā vara, kura tiek iegūta pēc šīs cīņas. Un, kad cilvēks nokļūst pie varas, viņš drīzāk šo varu gribēs palielināt, nekā atdot, tāpēc viņš palielina regulējumus, pārvaldes ietekmi, nodokļu apmērus - visu, kas palielina viņa varu. Jūs reti redzēsiet cilvēku, kurš cīnās par politisko varu un pēc tam to vienkārši samazina, atdodot atpakaļ tautai.

"Power is always dangerous. It attracts the worst and corrupts the best."

Otrs aspekts ir tāds, ka ar kolektīvisma idejām ir daudz vieglāk veidot populismu, saukļi "valsts jums visu iedos, par jums parūpēsies",  "atņemsim bagātajiem, atdosim jums" ļoti laba ietekmē masu prātus, tāpēc arī šādas ideoloģijas grupējumiem ir caurums, kur iegūt politisko varu demokrātiskā sabiedrībā.

[Леший]

Visu nelasīju, bet pliks kapitālisms nestrādā, tāpat kā pliks socialisms. Ja teikt ļoti ļoti aptuveni tad manuprāt 80% cap / 20% soc ir tā normālāka proporcija.

[codez]

19 minutes ago, Леший said:

Visu nelasīju, bet pliks kapitālisms nestrādā, tāpat kā pliks socialisms. Ja teikt ļoti ļoti aptuveni tad manuprāt 80% cap / 20% soc ir tā normālāka proporcija.

Tikai plikā kapitālismā var atdalīties cilvēki, kuri sarunā, ka 20% metīs kopējā katlā, ievēl pārvaldnieku, kurš ar šiem resursiem rīkojas, kamēr paralēli var pastāvēt citi, kuriem ir 90/10 vai pat 100/0 proporcija un praksē pārbaudīt, kuriem attīstība notiek ātrāk un/vai kuri dzīvo labāk. Es teiktu, ka mēs nezinām, kura proporcija ir labākā, tāpēc jābūt sistēmai, kurā katrs pēc savas gribas var pārbaudīt dažādas proporcijas. Pietam laikiem un tikumiem mainoties, var mainīties arī optimālā proporcija. Sistēmai jābūt maksimāli brīvai.

P.S.
Es teiktu, ka jo mazāka grupa, jo kolektīvisma cipars ir lielāks (piem., ģimenes ietvaros bieži tas ir pat visi 100%), bet, jo lielāka grupa, jo arvien samazinās šis optimālais kolektīvisma cipars, iespējams, tiecoties tuvu nullei, kad mēs runājam par grupām valsts apmērā.

Edited December 5, 2017 by codez

[Леший]

Ar tām proporcijām bija domātas nevis grupu izmēri, bet pati sabiedrība: valsts iekārta būvējas, ņēmot 80% ideju no kapitālisma un 20% no sociālisma. Pa lielam, līdzīgas sistēmas pastāv praktiski jebkurā civilizētā valstī, tikai proporcijas ir savādākas.

Edited December 5, 2017 by Леший

[codez]

Ja pareizi sapratu, ar attiecību tu domāji, cik daudz līdzekļu indivīds pats menidžē, izvēlas kā izmantot un cik daudz liek kopējā katlā, kuru pārvalda valsts (vai cits katla pārvaldnieks). Tāpēc arī saku, ka vispār piekrītu tavai idejai, ka pastāv kaut kāda optimālā proporcija, taču šī proporcija var būt ļoti atšķirīga dažādos apstākļos, piemēram, ģimenes ietvaros bieži šī proporcija ir 0/100, kad viss tiek likts kopējā katlā, mazos ciemos cilvēki arī labprāt vairāk liktu kopējā katlā, jo tiešā veida izbauda kopējā katla radītos labumus, taču, jo lielāka grupa, jo šī proporcija vairāk tuvojas 90-100/0-10, kad kopējais katls ir minimāls. Un iemeslus kāpēc tā ir, es aprakstīju iepriekš.
Tāpat arī daudzās valstīs kopējo katlu nepārvalda valsts - privātie pensiju fondi, privātās veselības un citas apdrošināšanas, dažādas organizācijas un iniciatīvas, tie visi ir kopējie katli tikai darbojas pēc brīvprātīgas izvēles principa. Pat tā pati Wikipēdija ir labs piemērs brīvprātīgi finansētai iniciatīvai, kura rada vērtīgu infrastruktūras sastāvdaļu.

[codez]

Vēl radās ideja, kāds princips padarītu nodokļu iekasēšanu godīgāku. Piemēram, uzņēmumiem pārvaldē balsstiesības ir proporcionālas tam, cik tu esi ieguldījis uzņēmuma pamatkapitālā. Tieši tāpat būtu jāpārvalda arī valsts kopējais katls - cik tu samaksā pēdējos 10 gados nodokļos, tik daudz proporcionāli tev ir balsis. Attiecīgi no nodokļiem, kas iet valsts kasē Saeimas vēlēšanās, bet nodokļiem, kurus samaksā pašvaldības kasē, attiecīgi pašvaldības vēlēšanās.

[spainis]

2 hours ago, codez said:

Vēl radās ideja, kāds princips padarītu nodokļu iekasēšanu godīgāku. Piemēram, uzņēmumiem pārvaldē balsstiesības ir proporcionālas tam, cik tu esi ieguldījis uzņēmuma pamatkapitālā. Tieši tāpat būtu jāpārvalda arī valsts kopējais katls - cik tu samaksā pēdējos 10 gados nodokļos, tik daudz proporcionāli tev ir balsis. Attiecīgi no nodokļiem, kas iet valsts kasē Saeimas vēlēšanās, bet nodokļiem, kurus samaksā pašvaldības kasē, attiecīgi pašvaldības vēlēšanās.

Rich one get richer, poor ones get poorer 

[codez]

On 12/5/2017 at 7:45 PM, spainis said:

Rich one get richer, poor ones get poorer 

Patiesībā būs nedaudz savādāk. Kapitālismā/Brīvajā tirgū bagātību iegūst tie, kas strādā (plašā nozīmē). Ja kāds ir nopelnījis lielu naudu, tad viņām jāturpina strādāt ar šo naudu. Noliekot to maliņā tā zaudēs vērtību dēļ inflācijas. Arī tīra naudas investēšana ir darbs, jo tev ir jābūt plaša spektra zināšanām, lai kaut cik varētu prognozēt, kur ir vērts ieguldīt kapitālu un kur nē un arī tas prasīs lielu darbu. Tāpat kapitālismā lielas kompānijas ātri nomainītu jauni uzņēmumi, kuri ir elastīgāki un ātrāk pielāgojas tirgus situācijai.
Šobrīd, kad mums ir viltus kapitālisms, kurā eksistē:
- lobijs / korupcija
- regulējumi / ierobežojumi, kuri atbalsta monopolus,
- subsīdijas,
- lietas, kas traucē ieiet tirgū jaunajiem - licences, atļaujas
- absurda iespēja, ka var piederēt tiesības uz noteiktu informācijas kombināciju - patenti, autortiesības.

Šīs visas lietas ir pretstatā kapitālismam un brīvajam tirgum. Tās kropļo tirgu un padara bagātos bagātākus arī tad, kad viņi beidz strādāt - radīt pietiekamu pievienoto vērtību.Savukārt nabagajiem padara grūtāku iespēju kļūt bagātiem. Piemēram, maziem uzņēmumiem proporcionāli grūtāk ir ievērot regulējumus, nopirkt licences, iegūt atļaujas, iegūt valsts pasūtījumus, iegūt subsīdijas, iegūt patentus vai tiesības lietot kādas tehnoloģijas, utt.

[Pieduriens]

Tā jau ir: Katra Tava atkarība ir kapitālisma uzvara!

On 12/5/2017 at 7:45 PM, spainis said:

Rich one get richer, poor ones get poorer 

Ļoti iepatikās viens video par cashflow problēmām, kas būtībā raksturo Spaiņa tēzi.

 

 

Edited December 7, 2017 by Pieduriens

[ieleja]

tāds 19. gadsimta ideoloģiskas ievirzes kapitālisms kā reiz radīja iespēju izdoties 1917. gada boļševiku revolūcijai un radīt līdzīgas alkas pēc "taisnības" visā pasaulē

tā ka labi, ka politiku īsti neietekmē gudri tehnokrāti ar specifisku izglītību

 

 

[codez]

Video stāstītais par to, ka bagātie pelna vairāk, tikai ieguldot savu naudu, ne vienmēr ir patiesība, it sevišķi kapitālismā. Mūsdienās, lai tu ar savu kapitālu pelnītu, tev jābūt plašām zināšanām dotajā sfērā un tev ir jāspēj kaut cik precīzi prognozēt, kur ieguldot, cik tu pelnīsi. Tas jau vien ir darbs, pie tam gadījumā, ja esi apsteidzis ar savu ieguldījumu inflāciju, tad tavs padarītais darbs (līdzekļu pārdalīšana) ir radījis reālu pievienoto vērtību un tie ir godīgi nopelnīti līdzekļi. Jo šie ieguldāmie līdzekļi paliek lielāki, jo sarežģītāk tev ir tos visus ieguldīt, pārvaldīt, utt. Piemēram, ja kādam ir 50M, viņš nevar vienkārši nopirkt tirdzniecības centru un cerēt, ka nāks ienākumi, viņam tāpat būs jāalgo komanda, kas to visu uztur, iznomā telpas klientiem, utt. Viņš protams var nopirkt nelielu daļu akciju stabilā lielā nedaudz augošā korporācijā(s) un dzīvot tīri uz akciju cenu kāpumu un dividendēm, neuztraucoties par savas naudas tālāku pārvaldību, taču realitātē daudz kur eksistē viltus kapitālisms, kurā brīvais tirgus ir pamatīgi sakropļots un šī iemesla dēļ lielās kompānijas spēj nepamatoti noturēt lielu tirgus daļu sev.
Kā jau rakstīju, kapitālismā ar naudu/kapitālu vien nepietiek, ir vajadzīgi cilvēki, kuri šo kapitālu pārvalda. Mūsdienās izdzīvošana pamatvajadzības paliek ar vien lētākas un pieejamākas, tāpēc arī kapitāla nozīme biznesā ar vien samazinās, jo daudz svarīgāks ir cilvēku darbs, kuri pārvalda/strādā ar šo kapitālu. Līdz ar to tīrā kapitālismā būtu neiespējami noturēt savu bagātību vienkārši tāpēc, ka tev šī bagātība ir, kur nu vēl pavairot, ja tu pats neko nedari.

 

11 minutes ago, ieleja said:

tāds 19. gadsimta ideoloģiskas ievirzes kapitālisms kā reiz radīja iespēju izdoties 1917. gada boļševiku revolūcijai un radīt līdzīgas alkas pēc "taisnības" visā pasaulē

tā ka labi, ka politiku īsti neietekmē gudri tehnokrāti ar specifisku izglītību

Labi, ka mums ir cilvēki, kuri "orientējas" vēsturē un zin, ka Krievijas revolūcijā tika gāzts autoritārs imperatora režīms ar lieliem nodokļiem un piespiedu darbu, kas protams būtībā ir tas pats, kas brīvais tirgus un kapitālisms. Stack overflow?

Edited December 7, 2017 by codez

[ieleja]

oktobra revolūcija bija pēc februāra revolūcijas

bet kopumā augsni auglīgu padarīja valdošās šķiras nožēlojamā attieksme pret darba ņēmējiem

[codez]

5 minutes ago, ieleja said:

oktobra revolūcija bija pēc februāra revolūcijas

bet kopumā augsni auglīgu padarīja valdošās šķiras nožēlojamā attieksme pret darba ņēmējiem

Bet kāds tam sakars ar kapitālismu?
1) Kapitālismā nav valdošās šķiras.
2) Ja kapitālismā uzņēmums slikti izturas pret strādniekiem, tie strādā neefektīvi un slikti un uzņēmums iziet no biznesa, ja vien tas nav monopoluzņēmums, kura monopolu nodrošina ar dažādiem regulējumiem, ierobežojumiem citiem, policejisku vai militāru varu, subsīdijām, utmldz.

Nemaz nerunāsim par to, ka Oktobra revolūcija tika organizēta no ārpus Krievijas teritorijām, kurām tika apsolīta pāsnoteikšanās.

[codez]

Daudz spēcīgu morālu argumentu, vairāk ASV kontekstā, bet kaut kādā mērā attiecināms uz praktiski jebkuru valsts iekārtu un absurdo vērtību sistēmu, kura ir izveidojusies: