Jump to content
php.lv forumi

Darba atalgojuma bonus - peļņas procenti


codez

Recommended Posts

Nesen saņēmu interesantu darba piedāvājumu un mani interesē, vai citi programmētāji ir sastapušies ar ko līdzīgu un ko domā par šādu sistēmu.

Kompānija nodarbojas ar projektu izstrādi noteiktā sfērā. Sfēras īpatnība ir tā, ka projekta ienākumi ir stipri atkarīgi no programmētāju cītības un radošuma. Respektīvi, nav jāuztaisa kaut kas ļoti konkrēts, bet labākais, ko programmētāju komanda spēj. Pie viena projekta strādā ne vairāk kā 10 cilvēki, bet viens cilvēks var būt iesaistīts vairākos projektos.

Parasti, lai motivētu darbiniekus, tiem tiek piedāvātas kompānijas daļas (stoki, opcijas). Bet šī kompānija piedāvā atalgojumu pēc šādas sistēmas: Ir pamatalga, kas ir ap 60-70% no tādas stabilas labas tirgus algas, bet papildus tam tiek maksāti procenti no projektu peļņas. Procenti, cik tu saņem tiek aprēķināti pēc šāda principa: Katru mēnesi tev iedod noteiktu skaitu žetonus + žetonus vēl var nopelnīt par noteiktiem milestone. Žetoniem ir 4 gadu derīguma termiņš. Katra mēneša beigās, saskaita kopā visus izsniegtos žetonus, kuriem nav beidzies termiņš. Un darbinieks saņem peļņas procentus no projekta pēc formulas - (kopējā peļņa) * 0.3 * (darbinieka žetoni) / (visu darbinieku žetonu summa). Respektīvi 30% no projekta peļņas tiek sadalīta darbiniekiem proporcionāli viņu īpašumā esošajiem žetoniem.

Piemēram, ja darbinieks A un B strādā pie projekta gadu un saņem mēnesī 100 un 80 žetonus, bet C un D atnākuši pirms 3 mēnešiem un saņem 90 un 80 žetonus, tad summa būs 12 * 100 + 12 * 80 + 3 * 90 + 3 * 80 = 2670 žetoni un attiecīgi,piemēram, darbinieks B saņems 960 / 2670 = 36% no darbinieku daļas, kas ir 36% * 30% = aptuveni 11% no projekta peļņas tajā mēnesī, bet darbinieki D un C vairākas reizes mazāk, jo viņu sakrātais žetonu skaits nav vēl tik liels.

Žetoni turpina strādāt, līdz tiem beidzas termiņš, arī tad, ja darbinieks pamet projektu. Visa sistēma un tās caurspīdīgums un garantijas, ka žetoni netiks mākslīgi atšķaidīti, tiek atrunātas līgumā.

 

Domas?

 

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 31
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

Kurš vispār izdomāt, vai projekts būs dzīvotspējīgs? Kurš garantēs, ka mans kolēģis nedarīs savu darbu sūdīgi, tādā veidā sabotējot visu projektu? Es teiktu, ka izklausās pēc baigā gamble, nestabilitātes. Visdrīzāk piemērota shēma ļoti azartiskiem cilvēkiem.

Link to comment
Share on other sites

Kurš vispār izdomāt, vai projekts būs dzīvotspējīgs? Kurš garantēs, ka mans kolēģis nedarīs savu darbu sūdīgi, tādā veidā sabotējot visu projektu?

 

Man šķiet, ka tur darbojas tie paši principi, kas jebkurā kompānijā - ja acīmredzami kāds nepilda kaut kādus pamatpienākumus, viņš tiek palaists brīvībā. Bet šajā gadījumā strādīgais darbinieks ir tieši motivēts aiziet pie vadītāja un argumentēti pamatot, kāpēc "sabotējošo" darbinieku ir jālaiž vaļā. Parastā kompānijā, kur darbinieks saņem tikai algu, viņam ir praktiski vienalga, vai kolēģis laiž luni, vai nē.

Link to comment
Share on other sites

Ja projekts ir izstrādes stadijā tikai, tad peļņas nav - saņem tikai pamatalgu, cik ilga ir projektu izstrāde vidēji? 

Kad projekts ir pabeigts, pastāv iespēja, ka peļņa parādīsies tikai pēc laika (mēneši, gadi?) - šajā laikā neko nesaņem. 
Vai projektu var brīvi izvēlēties? Vai var strādāt pie vairākiem projektiem, bet žetonus no visiem "izņemt" tikai vienā projektā?
 

Ideja ir laba, bet bez statistikas grūti spriest vai šāds modelis nestu vairāk peļņu salīdzinot ar citiem modeļiem.

Edited by Zefirs
Link to comment
Share on other sites

Tas man nezkāpēc mazliet asociējas ar bodyleasing. Tu strādā uzņēmumā, kurš tev maksā konkrētu summu (ne pārāk lielu, bet garantētu minimumu). Uzņēmums tevi izīrē citiem "kantoriem" un, atkarīgbā no tava ražīguma, saņem par tevi naudu, no kuras pēc tam tev izsniedz daļu. Arī šādā shēmā viens darbinieks var strādāt vairākos projektos, piemēram. 1dien, 2dien SIA MIA, 3dien, 4dien SIA ABC un 5dien vēlkautkur citur.

Link to comment
Share on other sites

Cik saprotu, parasti jauni programmētāji piesaistās projektiem no sākumā vai izstrādes sākuma stadijā, respektīvi +- tiek komplektēta komanda konkrētam projektam.

Darbības sfēras specifika ir tāda, ka projekts var sākt pelnīt jau pirmajos izstrādes mēnešos, bet uzturot un attīstot, drošvien daudz vairāk, bet tas ir līdzīgi kā ar daudziem projektiem, piemēram, uztaisa sociālo tīklu, cilvēki sāk lēnām lietot, bet ienākumi ir mazi, tālāk izveido papildus funkcijas par samaksu un peļņa daudzkāršojas. Ja darbojies vairākos projektos, tad attiecīgi, katrā projektā tu saņem noteiktu daudzumu žetonu.

 

aaxc, šijā gadījumā ir tā, ka kompānijai ir portfelis ar veiksmīgiem projektiem un tiek attīstīti jauni projekti, kas nedaudz atšķiras no esošajiem, bet ir tajā pašā sfērā.

Link to comment
Share on other sites

Kopumā izklausās labi, interesanti, bet tajā pašā laikā diezgan aizdomīgi.

 

1) peļņa nav ieņēmumi. Ja kādam no vadības "aiziet ciet", tad peļņa var ilgstoši nebūt un tu ar saviem žetoniem vari iet ieskrieties.

2) nezinu, kas tie ir par projektiem, sfēru, bet domāju, ka nav daudz nozares, kurās by default tu zinātu, ka peļņa būs. Arī tās, kurās tā kādu laiku ir teju garantēta, pēc brīža tas var tā vairs nenotikt. Te laikam secinājums - jāpaspēj ielekt vilcienā, pirms tas ir aizgājis.

3) Ja tur vēl pieliktu % no piesaistīto koderu savāktajiem žetoniem, izklausītos pēc smukas piramīdu shēmas :)

Link to comment
Share on other sites

Izklausās pēc baigās fermas competitive programmētājiem. Tu tiec motivēts sacensties ar saviem kolēģiem un šmaukt viņiem nost žetonus. Neredzu, kā tas var kultivēt labas darba attiecības, tieši pretēji.

+ cik tad var tādus projektus bliezt augšā un cik ilgi tie parasti "dzīvo"? Liekas, ka uzņēmums grābstās pa mākoņiem, cenšoties atrast kaut ko, kas viņiem ienesīs normālu piķi.

Link to comment
Share on other sites

Pievienojos jurchiks, ka tas izkalusās pēc mēģinājuma maksimāli celt konkurenci un tādā veidā izsist/izspiest max rezultātus. Es negribētu tādā uzņēmumā strādāt. Motivēt var arī citādi.

Piemēram, uz konkurences palielināšanu iziet ASV izglītības sistēma, kamēr Somijas sistēma tieši cenšas to samazināt. Un, kas to būtu domājis, somu bērni uzrāda labākus rezultātus.

Link to comment
Share on other sites

Starp kolēģiem nekādu sacensību šī sistēma nerada, jo katram darbiniekam pienākas noteikts žetonu skaits mēnesī par kuru viņš ir vienojies uzsākot darbu, taču darbinieks ir tiešā veidā ieinteresēt, lai citi kolēģi neslinko. Neko nošmaukt citam darbiniekam nevar. Vairāk vai mazāk, ja komanda sakomplektēta, katrs darbinieks var diezgan precīzi prognozēt, kādu daļu no peļņas viņš saņems teiksim, piemēram, pēc 6 mēneši, kad projektu palaidīs vai pēc 2 gadi, kad projekts ies pilnā sparā. Vienīgi, ja projekts izaug lielāks nekā paredzēts un nepieciešami papildspēki, tad žetoni var nedaudz atšķaidīties, bet tas ir tāpat kā ar jebkuru stoku variantu, kad ienāk jauni investori un darbinieku stoki var vienā dienā atšķaidīties 2,3 vai pat 5 reizes.

 

Es šai sistēmai redzu vienu būtisku trūkumu - darbiniekiem tiek doti pārāk lieli procenti. Ja projekts nes pietiekamu peļņu, tad principā darbinieku pie citiem projektiem nedabūsi, jo no saviem procentiem viņš jau saņems vairākas vai pat vairākus desmitus algas. Visur iepriekš, kur esmu sastapies ar aptuveni tāda izmēra startupiem, darbiniekiem parasti dod stokus procentu desmitdaļās vai pat simtdaļās.

Link to comment
Share on other sites

Jā, bet stocki tev paliek, bet "žetoniem" tev pēc 4 gadiem beigsies termiņš. Tad sanāk, ka, ja es es būtu uzrakstījis 90% facebook pamatkoda, tad, kad neviens viņu neizmantoja un tagad, kadad facebook ir izaudzis, man no tā nekas nepienākas, toties ja man būtu iedoti stoki, tad man arī tagad ienāktu naudiņa (ja notiktu peļņas sadale etc.).

 

Respektīvi, šāda sistēma dod labumu tikai tad, ja ir peļņa un ja tā peļņa ir tajā laikā, kad tu strādā. Un tas, diemžēl, ir mazāk atkarīgs no paša izstrādātāja kā no mārketinga spējas produktu notirgot.

Link to comment
Share on other sites

Lai nebūtu par un ap - kompānija darbojas datorspēļu jomā un viņai jau ir portfelis ar populārām spēlēm, tāpēc piesaistīt lietotājus ir dažu dienu jautājums.

Tāpat arī šķiet, ka spēles 4 gadu laikā paliek stipri neaktuālas (protams ar retiem izņēmumiem). Taču, ja spēle turpina palikt populāra un darbinieki turpina to uzturēt, tad viņu žetonu proporcija +- saglabājas nemainīga kaut 10 gadus.

 

Nav jau daudz sistēmu ar ko šo varētu salīdzināt. Galvenā būtu stoki. Stoku gadījumā, ja daudzprojektu kompānija, darbinieks saņem daļu no visiem projektiem, kas darbinieku ne pārāk motivē attīstīt labi tieši savu projektu. Tāpat stokus parasti dod daudz, daudz mazāk, kas darbiniekam atsevišķos gadījumos var dot kaut ko ilgtermiņā, bet dod mazāk īstermiņā, jo bieži stoki ir opciju veidā, kurus var vestēt pēc 1-3 gadu termiņa.

Otra sistēma ar kuru var salīdzināt ir LV klasika, kad maksā tikai algu. Manuprāt, šādā sistēmā, vienīgais, ko darbinieks ir motivēts darīt, ir imitēt, ka kaut ko dara (kas dažreiz prasa arī kaut ko reālu izdarīt).

Link to comment
Share on other sites

Kāds īsti ir iemesls šādam eksperimentam? Darbinieki sanāk kā investori, kas upurē sākumā savu algu? Darba devējam nepietiek naudas? Vairs nav ideju, kā motivēt? Šķiet, ka ir pierādīts, ka nauda motivē tikai līdz kaut kādai robežai...

Link to comment
Share on other sites

Nez nez, tādus, kas itimē darbu taču viegli uzķert - vadītājs dod uzdevumus, un, ja tos nepilda, vai ilgtermiņā nespēj iekļauties termiņos bez iemesla, tad - visu labu!

Šis galīgi neizklausās motivējoši - "Mes tev maksāsim mazāk, bet varbūt varēsi nopelnīt stipri vairāk, ja mūsu projekti būs veiksmīgi!"

Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...