Kasspars Posted February 16, 2015 Report Share Posted February 16, 2015 Tiešām bija jāsaskaite burtu skaits vārdā? Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
justnorris Posted February 16, 2015 Report Share Posted February 16, 2015 Nav jau tā, ka te būtu pilnīgs offtopics 3 lapu garumā :D Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mr.Key Posted February 17, 2015 Report Share Posted February 17, 2015 Man liekas, ka te nevajadzīgi tiek veidotas frustrācijas, radot iespaidu, ka nozīme ir IQ, tehnoloģiju pārzināšana vai čomi, kas runā, ka 200$ stundā. Ļoti atrauti no realitātes tas viss. Bet, saprotu - labs programmētājs rūpīgi izskata visus exceptions. :) Briedis adekvāti raksturoja reālo situāciju. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
jurchiks Posted February 17, 2015 Report Share Posted February 17, 2015 (edited) Man liekas, ka neviens normāls cilvēks production kodā tādu huiņu kā tajos "iq testos" nerakstīs, un līdz ar to tādi "testi" ir bezjēdzīgi, jo neatspoguļo realitāti. Es, personīgi, nekad neesmu sastapies ar tādu sviestu kā "[42]+42" vai "[2]-[4]", un ja sastaptos, tad dzēstu nahuj ārā un pārrakstītu tā, lai normāli cilvēki arī var saprast, nevis tikai hardcore JS geeki. Kodam ir jābūt lasāmam, nevis obscure (ja vien tu nestrādā ar code obfuscation, in which case sucks to be you). Īsāk sakot, visi šie "JS iq testi" ir viena e-krāniņu mērīšanās un nekas vairāk. Jēgas 0. Edited February 17, 2015 by jurchiks Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
briedis Posted February 17, 2015 Report Share Posted February 17, 2015 ja sastaptos, tad dzēstu nahuj ārā un pārrakstītu tā, lai normāli cilvēki arī var saprast, nevis tikai hardcore JS geeki. Kodam ir jābūt lasāmam QFT :) Principā tas jau ir pētīts un pierādīts, ka tie sīkie, kas māk vairākas valodas, nevis ir baigie matemātiķi, tie arī labāk māk programmēt, jo programmēšana, principā, ir spēja izteikties tā, lai cits programmētājs (vai pats) bez jautājumiem varētu saprast, kas ar to domāts. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
jurchiks Posted February 17, 2015 Report Share Posted February 17, 2015 >Principā tas jau ir pētīts un pierādītsCodez saka - pētījumu studijā!:D Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kasspars Posted February 17, 2015 Report Share Posted February 17, 2015 Un ko man tagad rēķināt tikai ar plusiem un mīnusies, ja tu nemāki reizināšanu? Tie testi bija elementāra saprašana par to kā JS tiek galā ar dažādiem datu tipiem. Sucks to be you, ja neesi tik elementēras lietas papētījis Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted February 17, 2015 Report Share Posted February 17, 2015 Man liekas, ka neviens normāls cilvēks production kodā tādu huiņu kā tajos "iq testos" nerakstīs Man šķiet, ka neviens normāls cilvēks pat nevar iedomāties, ka kāds varētu kaut ko tādu productionā speciāli rakstīt. Es, personīgi, nekad neesmu sastapies ar tādu sviestu kā "[42]+42" vai "[2]-[4]" Nu tas, ka tu izmantojot dinamiski tipētu valodu, nezini kā notiek taipkāstošana, par tevi neko labu neliecina. Principā tas jau ir pētīts un pierādīts Arī jurčiks pamanīja, ka tev kā reizi ir saite uz šiem pētījumiem, vai ne? jo programmēšana, principā, ir spēja izteikties tā, lai cits programmētājs (vai pats) bez jautājumiem varētu saprast, kas ar to domāts. Ā, tātad Linux kerneli vai USB draiverus neuzprogrammēja, bet radīja ar maģijas palīdzību, jo vairāk kā 90% programmētājiem nebūtu ne mazākās nojausmas, kas tur domāts, pat lasot to 100 reizes. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
kk18k Posted February 17, 2015 Report Share Posted February 17, 2015 Galu galā kura tad ir pareizā atbilde 3. uzdevumam? Pārējie 3 tādi īzī, bet tas trešais kā dadzis acī. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
briedis Posted February 17, 2015 Report Share Posted February 17, 2015 Arī jurčiks pamanīja, ka tev kā reizi ir saite uz šiem pētījumiem, vai ne? Ā, tātad Linux kerneli vai USB draiverus neuzprogrammēja, bet radīja ar maģijas palīdzību, jo vairāk kā 90% programmētājiem nebūtu ne mazākās nojausmas, kas tur domāts, pat lasot to 100 reizes. Es nerunāju par tik specifiskām lietām, bet gan par every-day lietām, kuras kodējam. Tāds visparējas raksts: http://www.huffingtonpost.com/chris-parnin/scientists-begin-looking-_b_4829981.html http://www.infosun.fim.uni-passau.de/cl/publications/docs/SKA+14.pdf http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.359.8341&rep=rep1&type=pdf http://professor.unisinos.br/wp/crespo/files/2011/07/bingo3.pdf utt, var pameklēt "cognitive skills computer programming" Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted February 18, 2015 Report Share Posted February 18, 2015 (edited) Es nerunāju par tik specifiskām lietām, bet gan par every-day lietām, kuras kodējam. Nu kas kuram every day, vieniem vizītkartes lapas, citiem linux kernelis, citiem uz neironu tīklu bāzēta attēlu atpazīšana, citi kodē mysql dzinēju pašbalansējošos bināros kokus, citi taisa TLS kriptēšanas softu, kuru izmanto neskaitāmi produkti, citi taisa javascript garbage collector-u, utt. Tūkstošiem programmētāju pasaulē strādā pie lietām, kas ir par pāris kārtām sarežģītākas par lietām, ko tu sev sauc par every-day. Tev ir radies priekšstats, ka vienkāršām valodas analīzes spējam un nelielu pieredzi koda lietošanā pietiek, lai varētu būt labs programmētājs. Bet tā nav. Tie programmētāji, kas rada lietas ar patiešām lielu pievienoto vērtību, savās spējās ir krietni pāri vienkāršām valodas analīzes un koda sintakses analīzes spējām. http://www.infosun.fim.uni-passau.de/cl/publications/docs/SKA+14.pdf http://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.359.8341&rep=rep1&type=pdf http://professor.unisinos.br/wp/crespo/files/2011/07/bingo3.pdf utt, var pameklēt "cognitive skills computer programming" Pirmajā pētījumā ar fMRI tika izpētīts, ka meklējot sintakses kļūdas vienkāršā kodā, aktivējas apgabali, kas atbild par īstermiņa atmiņu un valodas analīzi. Kāds sintakses kļūdu meklēšanai sakars ar vispārēju programmēšanu? Otrajā pētījumu aprakstā ir pateikts pretējais tam, ko tu apgalvo: However, for programming skills that are functional for solving problems. "grammatical" programming alone is inadequate; the student must know how to organize code and "plan schemas" to accomplish specific goals. Development to these higher levels, where one becomes facile with the pragmatics of programming, may require strategic and planful approaches to problem solving that are traditionally considered "metacognitive," and more characteristic of adolescents (Brown et al., 1983) than primary school children. Trešais links arī apgalvo tev pretējo: The literature has shown that formal operational cognitive development is a required cognitive characteristic of people for learning procedural programming. Šeit ar formal operational congnitivev development ir domāta Pigeta kongnitīvās attīstības teorijas fāze. Un šī fāze sevī ietver: The final stage is known as the formal operational stage (adolescence and into adulthood, roughly ages 11 to approximately 15-20): Intelligence is demonstrated through the logical use of symbols related to abstract concepts. This form of thought includes "assumptions that have no necessary relation to reality."[45] At this point, the person is capable of hypothetical and deductive reasoning. During this time, people develop the ability to think about abstract concepts. Piaget stated that "hypothetico-deductive reasoning" becomes important during the formal operational stage. This type of thinking involves hypothetical "what-if" situations that are not always rooted in reality. It is often required in science and mathematics. Abstract thought emerges during the formal operational stage. Children tend to think very concretely and specifically in earlier stages, and begin to consider possible outcomes and consequences of actions. Metacognition, the capacity for "thinking about thinking" that allows adolescents and adults to reason about their thought processes and monitor them.[46] Problem-solving is demonstrated when children use trial-and-error to solve problems. The ability to systematically solve a problem in a logical and methodical way emerges. While children in primary school years mostly used inductive reasoning, drawing general conclusions from personal experiences and specific facts, adolescents become capable of deductive reasoning, in which they draw specific conclusions from abstract concepts using logic. This capability results from their capacity to think hypothetically. Esmu to jau teicis daudzas reizes. IQ testi testē vispārējās intelektuālās spējas, spējas risināt nestandarta problēmas, spējas lietot loģiku un spējas saskatīt abstraktas likumsakarības. Tas visas ir spējas, kuras ir labi attīstītas labam programmētājam un nevis sintakses kļūdu meklēšana vai iegaumētu paternu atkārtošana. Edited February 18, 2015 by codez Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
jurchiks Posted February 18, 2015 Report Share Posted February 18, 2015 Here we go again... Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mr.Key Posted February 18, 2015 Report Share Posted February 18, 2015 Nu kas kuram every day, vieniem vizītkartes lapas, citiem linux kernelis, citiem uz neironu tīklu bāzēta attēlu atpazīšana, citi kodē mysql dzinēju pašbalansējošos bināros kokus, citi taisa TLS kriptēšanas softu, kuru izmanto neskaitāmi produkti, citi taisa javascript garbage collector-u, utt. Tūkstošiem programmētāju pasaulē strādā pie lietām, kas ir par pāris kārtām sarežģītākas par lietām, ko tu sev sauc par every-day. Tev ir radies priekšstats, ka vienkāršām valodas analīzes spējam un nelielu pieredzi koda lietošanā pietiek, lai varētu būt labs programmētājs. Bet tā nav. Tie programmētāji, kas rada lietas ar patiešām lielu pievienoto vērtību, savās spējās ir krietni pāri vienkāršām valodas analīzes un koda sintakses analīzes spējām. Muļķības. Vizītkartes lapas ir tik pat sarežģītas, kā tavi neironu tīkli un pašbalansējošie koki. Uz to var skatīties arī otrādi. Piemēram, nojūk ES fondi un aizklapē ciet institūtu - pašbināro superneironu kodoltīklu inženieris ir uz ielas. Viņa iespējas nopelnīt maizei vs. vizītkaršu lapu štancētāja iespējas nopelnīt? Un OpenSSL ievainojamība bija gadījums, kad atklājās, ka kriptēšanas softus taisa parasti mirstīgie cilvēki, vai ne tā? Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
F3llony Posted February 19, 2015 Report Share Posted February 19, 2015 (edited) neironu tīkli un pašbalansējošie koki ... izskatās ir tev galvā. uz neironu tīklu bāzēta attēlu atpazīšana Pievienojam codez arī PhD in computer vision. Wikipēdij$#ists. citi kodē mysql dzinēju pašbalansējošos bināros kokus Es domāju, ka hyperbalansējošie transdimensionālie heksadecimālie bērzi ir labāka pieeja lai skeilotu tev zem galda esošo mysql klāsteri. Esmu to jau teicis daudzas reizes. IQ testi testē vispārējās intelektuālās spējas, spējas risināt nestandarta problēmas, spējas lietot loģiku un spējas saskatīt abstraktas likumsakarības. Tas visas ir spējas, kuras ir labi attīstītas labam programmētājam un nevis sintakses kļūdu meklēšana vai iegaumētu paternu atkārtošana. An intelligence quotient, or IQ, is a score derived from one of several standardized tests designed to assess human intelligence. IQ tests only examine particular areas embodied by the broadest notion of "intelligence", failing to account for certain areas which are also associated with "intelligence" such as creativity or emotional intelligence. So basically, korelācija starp tavu neesošo IQ un spējām programmēt ir labākajā un optimistiskākajā gadījumā margināla. Edited February 19, 2015 by F3llony Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted February 19, 2015 Report Share Posted February 19, 2015 MrKey un Fellony, lūdzu netaisiet sevi par muļķiem, demonstrējot savu nekompetenci.Lūk mysql/mariadb izmantotais RB koks, kas ir pašbalansējoš koks. Pašbalansējošs, jo ievietojot tajā vērtības, tas saglabā pēc iespējas mazāku dziļumu (log(N) no elementu skaita), atšķirībā no parasta binārā koka, kurš var sasniegt dziļumu N. Mākslīgo neironu tīklu (MNT) izmantošanu attēlu atpazīšanā ir ļoti interesanta joma. Es pats esmu ar to darbojies. Esmu programmējis bibliotēku, kas atpazīst automašīnu numurus un pēdējā fāzē, kad izgriež numura saturošos burtus un sadala tos atsevišķi ar citām metodēm, tiek izmantots MNT - tā ir vislabākā un precīzākā metode atpazīšanai. Bez tam MNT tehnoloģijas tagad attīstās ļoti strauji. Labs piemērs ir Deepmind, kuri nodemonstrēja MNT, kurš iemācās spēlēt spēles krietni labāk par cilvēku. Un google uzreiz viņus nopirka par pus miljardu $. Arī viņu MNT galvenais uzdevums bija vispirms apstrādāt ienākošo vizuālo informāciju. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Join the conversation
You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.