Kavacky Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 Labi, atbildēšu uz jautājumiem. Atgādinu, ka gaidu atbildes arī uz saviem jautājumiem. 1)Vai fiziska aktivitāte veicina neiroģenēzi? Jā. Taču tava tēze, ko es apšaubīju, bija par „gēnu aktivāciju”, nevis neiroģenēzi. Ko pierāda tas, ka atbildu pozitīvi? 2)Vai fiziska aktivitāte uzlabo kognitīvās spējas? Jā. Taču tava tēze, ko es apšaubīju, bija par „gēnu aktivāciju”, nevis kognitīvām spējām . Ko pierāda tas, ka atbildu pozitīvi? 3)Vai fiziska aktivitāte uzlabo asinsriti? Jā. Taču tava tēze, ko es apšaubīju, bija par „gēnu aktivāciju”, nevis asinsriti. Ko pierāda tas, ka atbildu pozitīvi? 4)Vai uzlabota asinsrite uzlabo kognitīvās spējas? Tam tā vajadzētu būt, es pieļauju. Cilvēk mīļo, palasi pats savus citāts. Tur ir rakstīts – „gēnu ekspresija”, nevis „gēnu aktivizācija”. Tu lasi par vienu, runā – par ko citu. 5)Vai treniņā, kurš ir paralēli anaerobs un aerobs tiks patērēta vairāk enerģija, kā treniņā, kurš ir tikai aerobs? Atslēgvārds ir treniņa ilgums, nevis slodzes veids. Aerobie treniņi parasti ir krietni ilgāki. Un, ja skatāmies pavisam globāli – neviens treniņš nevar būt simtsprocentīgi aerobs vai anaerobs. Abi cikli ir saistīti: http://rajkumarbiology.weebly.com/uploads/9/6/4/2/9642700/9536547_orig.jpg Pievērs uzmanību ailei par enerģiju. 5.a) Vai HIIT treniņu metode trenažieros nodrošina, ka pamīšus notiek anaerobs un aerobs treniņš? Kā augstāk teicu – neviens treniņš nav 100% aerobs vai anaerobs. Jā, šis treniņa veids to nodrošina. 6)Vai treniņā radusies pienskābe un laktāti nodrošina smadzeņu šūnām papildus enerģiju kā tikai glikoze? Laktāti var aiziet uz glikoneoģenēzes ciklu. 7)Vai meditācija samazina stresu? Ļoti individuāli un atkarīgs no cilvēka meditācijas tehnikas un psihosomatiskā stāvokļa. 8)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvo mikroorganismi? Jā. 9)Vai cilvēka gremošanas sistēma var dzīvot sēnes? Jā. 10)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala hormonus? Jā. 11)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala hormonus, kuri var regulēt cilvēka vielmaiņu? Jautā, lūdzu, par konkrētu mikroorganismu. Ešerihijas? Kandidas? Listērijas? 12)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi var izdalīt epinefrīnu? Jā. Dzīvas būtnes to izdala. 13)Vai epinefrīns ir hormons, kurš regulē cilvēka vielmaiņu? Tu vispār saproti, kas ir „vielmaiņas regulācija”? Hormoni IR vielmaiņa. Daudz kas ir vielmaiņa. Pliks adrenalīns neietekmē visu vielmaiņu. 14)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala neirotransmitorus? Jā. Dzīves būtnes to izdala. 15)Vai cilvēka ķermenī ievadīti neirotransmitori pastiprina signālu pārvadi nervu šūnās? Skatoties, kas un kādās devās. Kāds neitrotransmitteris tevi interesē, kādā devā? 16)Vai cilvēka gremošanas procesos piedalās enzīmi? Jā. 17)Vai cilvēka organisms ražo enzīmus? Jā. 18)Vai cilvēkam var trūkt kāda veida enzīmi, kas ir citiem cilvēkiem? Protams. 19)Vai šāds enzīmu trūkums var radīt acīmredzamas sekas, uzņemot pārtiku, kuru šie enzīmi šķeļ? Protams. Anyway, manas „jā” atbildes nepierāda tavas tēzes. 20)Vai šāds enzīmu trūkums var neradīt acīmredzamas sekas, ja izvairās pilnība vai daļēji no pārtikas lietošanas, kuru paredzēts šķelt ar šiem enzīmiem? Situācija neiespējama. Uzņemot uzturu perorāli, nevis parenterāli, nevar pilnībā izvairīties no taukiem, ogļhidrātiem vai olbaltumvielām. 21)Vai gadījumā, ja ir šāds enzīmu trūkums, lietojot pārtiku, kuru šķeļ šie enzīmi, bet papildus uzņemot šos enzīmus, nebūs novērojami enzīmu trūkuma simptomi un sekas? Jā. Ja tas ir diagnosticēts, nevis "aizgāju uz aptieku unuz dullo nopirku Wobenzym" 22)Vai kādu barības vielu trūkums organismā var radīt imūnsistēmas deficītu? Tikai ļoti brutāls un acīmredzams trūkums. 23)Vai, ja pārtika netiek pilnīgi sašķelta, var rasties kādu barības vielu trūkums? Jā. 24)Vai radikāļi bojā cilvēka šūnas? Atkarīgs no oksidatīvā stresa līmeņa. 25)Vai papildus uzņemti antioksidanti samazina radikāļu daudzumu? Jā. 26)Vai C-vitamīns, rutīns, askorutīns, askorbīns ir antioksidanti? Ir. Un antioksidantu ir krietni vairāk. 27)Vai kreatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās? Kāpēc paātrina? Veicina un nodrošina, ne paātrina. 28)Vai L-karnatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās? Nav zinātniski atzītu pētījumu, kas to pierāda. 29)Vai GABA inhibē pārierosinātos neironus, tādējādi uzlabojot nervu sistēmas veselību? Kāpēc uzlabo? Nodrošina un veicina. Katru mīļu sekundi. Tas ir normāls process, nevis pēkšņa uzlabošana. 30)Vai probiotiska pārtika, kas satur, piemēram, Lactobacillis vai bifido baktēriju palielina GABA daudzumu smadzenēs? Brain – gut connection teorija izvirza tādas tēzes. Gala pierādījumu nav, jo pētītas ir tikai peles. 31)Vai taurīns inhibē pārierosinātos neironus? Jaunākie pētījumi saka, ka jā. 32)Vai taurīns ir antioksidants?. Jā. 33)Vai omega-3 taukskābes ir nepieciešamas normālu smadzeņu darbībai? Jā. 34)Vai papildus omega-3 uzņemšana var uzlabot smadzeņu darbību? Jālīdzsvaro ar omega – 6. 35)Vai alkohols oksidējas par acetilaldehīdu? Jā. 36)Vai cilvēka gremošanas sistēmā esošie nelabvēlīgie mikroorganismi var sintezēt acetilaldehīdu? Konkrēti, lūdzu. Kāds mikroorganisms tevi interesē? 37)Vai alkohola radītais acetilaldehīts nonāk asinsritē? Jā. Un tu neesi ķīmiķis. Ja „anaerobo” vēl var piedot, „acetaldehīds” rakstās ar „d” un tā vienkārši nevar kļūdīties tas cilvēks, kas pārzina ķīmiju. 38)Vai alkohola radītais acetilaldehīts bojā organisma šūnas? Skatoties, kādos daudzumos. 39)Vai alkohola radītais acetilaldehīts bojā nervu šūnas? Skatoties, kādos daudzumos uzņemt. Ja lielos, tad bojā. 40)Vai Nātrija mono glutamāts jeb E621 ierosina nervu šūnās ilgtermiņa potenciālu? Pastāsti, lūdzu, kas ir „ilgtermiņa potenciāls nervu šūnās”. Lūdzu, lūdzu, definē šo lietu. 41)Vai E621 nervu šūnas ar ierosinātu ilgtermiņa potenciālu patērē vairāk nervu šūnā esošās vielas, kuras nodrošina signāla pārvadi, nekā neierosināta? Sk. augstāk. 42)Vai nervu šūnas var iet bojā, ja ilgtermiņa potenciāls ir ilgstošs un tā nespēj atjaunot jonu līdzsvaru? Sk. augstāk un vēl augstāk. 43)Vai E621 ir neirotoksīns? Nē. 44)Vai cukura lietošana (teiksim vairāk par 30 grami dienā) ir pilnīgi nekaitīga veselībai? Jāskatās kompleksā ar: Ģenētiku – predispozīciju uz sirds – asinsvadu un endokrīnām saslimšanām Dzīvesveidu – sēdošs/aktīvs, fiziskās aktivitātes līmeni Esošām saslimšanam Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kavacky Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 Tu pats saprati, ko tu pierādi? Tu raksti par laktozes nepanesamību. "Tātad laktāzes trūkums var radīt kā smagus simptomus kā caureja un vēdera krampji, tā arī var netikt novēroti vispār nekādi simptomi, pat lietojot nelielus daudzumus laktozes." Zini, kāpēc tie simptomi netiek novēroti? Jo daļa laktozes tomēr tiek šķielta, un nav tā, rupji sakot, laktoze pa nullēm. laktozes izstrāde ir samazināta, nevis pārtrūkusi. Lasīt šeit: http://www.nhs.uk/Conditions/lactose-intolerance/Pages/Causes.aspx Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
F3llony Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 Redz kas notiek, kad apkopējai mēģini izskaidrot, ar ko tu nodarbojies. Viņa nesaprot, jo viņai nav elementāru pamatzināšanu dotajā nozarē. Lai saprastu, ka tu dzen tuftu nav nepieciešamas pat elementāras zināšanas. Es redzu šo: chika> *arguments* codez> *tufta* chika> *jautājums?* codez> *tufta* Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted January 30, 2015 Author Report Share Posted January 30, 2015 Lai saprastu, ka tu dzen tuftu nav nepieciešamas pat elementāras zināšanas. Es redzu šo: chika> *arguments* codez> *tufta* chika> *jautājums?* codez> *tufta* Apkopējas arī redz tikai gružus un tuftu. Tas neko nepierāda, varbūt vienīgi to, ka tu esi apkopējas (apkopējas līmenī). Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
qwerty Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 Un tāpēc man patīk programmēšana: Ja es gribu kaut ko pierādīt programmēšanā, atliek uzrakstīt kodu. Ja es gribu pierādīt, ka uzturvielas nonāk asinīs vēl pirms aknās, tad nāksies uzšķērst cilvēku. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
F3llony Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 (edited) Apkopējas arī redz tikai gružus un tuftu. Tas neko nepierāda, varbūt vienīgi to, ka tu esi apkopējas (apkopējas līmenī). Pagaidi, manis vai kāda cita pilsoņa zināšanas kādā vienā, izceltā, konkrētā topikā norāda uz kaut kādu līmeni? Es pieņemu, ka arī neiroķirurgs esmu diezgan sūdīgs, nemaz nerunājot par moderno mākslu. Tas gan nepadara mani par tizlu gurķi. Šāda argumentācija vienkārši norāda uz to, ka tu, draudziņ, esi netolerants, aprobežots stulbenis ar redzējumu uz pasauli, kuru varētu apskaust vien amēba. Un gala beigās, tas, ka tu proti citēt kaut kur sagrābstītas drupatas par N tēmām, nenozīmē, ka tev ir kaut kāda sajēga par šo drupatu nozīmi, korelāciju vai praktisku jēgu. Sēdi stūrī un atdziesti. Edited January 30, 2015 by F3llony Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted January 30, 2015 Author Report Share Posted January 30, 2015 (edited) Cilvēk mīļo, palasi pats savus citāts. Tur ir rakstīts – „gēnu ekspresija”, nevis „gēnu aktivizācija”. Tu lasi par vienu, runā – par ko citu. Nē tas ir viens un tas pats angliski - "gene expression" vai "activation of gene expression", nozīmē, ka gēns vairāk izpaužas tas ir tiek sintezēti vairāk šī gēna atbilstošie proteīni, attiecīgi gēna izpausme ir aktīvāka. Atslēgvārds ir treniņa ilgums, nevis slodzes veids. Aerobie treniņi parasti ir krietni ilgāki.Nu redz, es varētu tev prasīt, lai tu to pierādi, bet tas nav mans mērķis. Man anaerobs + aerobs trenežieru treniņš ilgst no 1.5h - 2h un aptuvenais kaloriju patēriņš ir no 1000 - 1500 kcal. Bet es labi saprotu, ka katra cilvēka treniņš ir individuāls, tāpēc arī nevajag mētāties ar apgalvojumiem, ka: "Trenažieri nebūt nav saistīti ar lielu enerģijas patēriņu" Es personīgi gan eju uz trenažieriem, gan skrienu krosus un man trenažieru (1,5h - 2h aerobs+anaerobs treniņš vienmēr patērē vairāk enerģijas), nekā kross, kurš parasti ir ne ilgāk kā 1h. Situācija neiespējama. Uzņemot uzturu perorāli, nevis parenterāli, nevar pilnībā izvairīties no taukiem, ogļhidrātiem vai olbaltumvielām.Kā ar laktāzes trūkumu un laktozi? 24)Vai radikāļi bojā cilvēka šūnas? Atkarīgs no oksidatīvā stresa līmeņa. Vai, ja ir organismā brīvie radikāļi (neatkarīgi no oksidatīva stresa līmeņa), viņi vienmēr bojā cilvēka šūnas? 27)Vai kreatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās? Kāpēc paātrina? Veicina un nodrošina, ne paātrina. Jā, nepilnīgi uzdevu jautājumu. Vai papildus uzņemts kreatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās? 11)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala hormonus, kuri var regulēt cilvēka vielmaiņu? Jautā, lūdzu, par konkrētu mikroorganismu. Ešerihijas? Kandidas? Listērijas? Vai kādas no šīm izdala hormonus, kuri var regulēt cilvēka vielmaiņu? 1) Ešerihijas? 2) Kandidas? 3) Listērijas? 15)Vai cilvēka ķermenī ievadīti neirotransmitori pastiprina signālu pārvadi nervu šūnās? Skatoties, kas un kādās devās. Kāds neitrotransmitteris tevi interesē, kādā devā? Intravenozi asinsritē, piemēram, epinefrīnu, adrenalīnu? Papildus jautājums - vai šādu un līdzīgu hormonu ievade var regulēt cilvēka garastāvokli, agresijas pakāpi? 40)Vai Nātrija mono glutamāts jeb E621 ierosina nervu šūnās ilgtermiņa potenciālu? Pastāsti, lūdzu, kas ir „ilgtermiņa potenciāls nervu šūnās”. Lūdzu, lūdzu, definē šo lietu. Long-term potentiation Edited February 3, 2015 by codez Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted January 30, 2015 Author Report Share Posted January 30, 2015 Pagaidi, manis vai kāda cita pilsoņa zināšanas kādā vienā, izceltā, konkrētā topikā norāda uz kaut kādu līmeni? Es pieņemu, ka arī neiroķirurgs esmu diezgan sūdīgs, nemaz nerunājot par moderno mākslu. Tas gan nepadara mani par tizlu gurķi. Šāda argumentācija vienkārši norāda uz to, ka tu, draudziņ, esi netolerants, aprobežots stulbenis ar redzējumu uz pasauli, kuru varētu apskaust vien amēba. Nav ko bezjēdzīgi troļļot un tad raudāt kā tāda skuķene, ka tev codezpuika smiļškaste tev troļļo pretī. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
F3llony Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 Nav ko bezjēdzīgi troļļot un tad raudāt kā tāda skuķene, ka tev codezpuika smiļškaste tev troļļo pretī. Te nav nekādas troļļošanas, nedz arī raudāšanas. Te ir runa par to, ka tas, ka tu (iespējams) jēdz ķieģeļus kaudzē likt nepadara tevi par arhitektu. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted January 30, 2015 Author Report Share Posted January 30, 2015 Tu pats saprati, ko tu pierādi? Tu raksti par laktozes nepanesamību. "Tātad laktāzes trūkums var radīt kā smagus simptomus kā caureja un vēdera krampji, tā arī var netikt novēroti vispār nekādi simptomi, pat lietojot nelielus daudzumus laktozes." Zini, kāpēc tie simptomi netiek novēroti? Jo daļa laktozes tomēr tiek šķielta, un nav tā, rupji sakot, laktoze pa nullēm. laktozes izstrāde ir samazināta, nevis pārtrūkusi. Lasīt šeit: http://www.nhs.uk/Conditions/lactose-intolerance/Pages/Causes.aspx Pirmkārt, tu drošvien gribēji rakstīt, ka samazināta ir laktāzes izstrāde, nevis laktozes, bet es šādu pārrakstīšanos neuzksatu, par tavu kompetences trūkumu. Vairāk gan tavus kategoriskos apgalvojumus, kurus es apgāzu. Ja par tēmu, tad tas ir tieši tas, ko es sākumā teicu: "Cilvēkam gremošanas sistēmā var trūkt kāda paveida enzīmi un tā rezultātā nepilnīgi tikt sagremota pārtika" Kur tu kategoriski apgalvoji, ka tā ir smaga saslimšana. Kā es pierādīju tad nav. Tieši tas pats ir arī ar citiem enzīmiem. Daļa barības vielu tiek sašķeltas, jo daļa šo enzīmu izstrādājas un nedaudz tiek uzņemti, bet, ja tas nav pietiekami, tad daļa pārtikas paliek nepilnīgi sašķeltas, kas var izraisīt gan noteiktu vielu trūkumu, gan arī vidi nelabvēlīgas mikrofloras augšanai. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kasspars Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 codez monstrs, mierīgi ar 4 trollētājiem tika galā :) Var redzēt, ka eksperte pilnībā piekrīt codez rakstītajam, bet tomēr mēģina atrast kaut kādu sīkumu pie kura piesieties un tad uzpūšot šo sīkumu uz tā fona parādīt, ka ir gudrāka vai pārāka. Es tik nesaprotu kam tas vajadzīgs? Tipa netic, ka ir arī citi zinoši cilvēki? Saprastu, ja codez kā viss veselīgāko pārtiktu ieteiktu ādažu čipsus. Bet te viņš normāli izskaidroja kāpēc cukurs slikts, kāpēc fiziskā aktivitāte vajadzīga. Kas tur nepareizs? Viss pareizs pateikt! Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
php newbie Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 Man ir jautājums no apkopēju līgas. Ja pieņem ka viss codez rakstītais ir patiess, vai tajos pētījumos ir kaut kā aprēķināts cik lielā merā tas viss ietekmē domāšanu. Vai vispār ir iespējams to aprēķināt? Man nez kāpēc rodas sajūta ka lielāka daļa no aprakstīta tikai ļoti attalināti ietekmē domāšanas spējas. Ja daudz dzer tad ātrāk dabūsi aknu cirozi nevis stulbumu.Es pats mazliet sportoju lai uzlabotu pašsajūtu un lai nebūtu tik pretīgi spogulī skatīties, bet kā biju pastulbs tā arī paliku.Un teiksim tas E621 (vai E631 pirmā postā?). Nav tā ka jāapēd 10 čipšu paciņas dienā lai dabūtu kaut kādu domāšanas traucējumus? Un to E621 satur parastie produkti tādi ka tomāti, āboli, gaļa? Un kamēr sasniegsi to devu ar kuru reāli varēs sajūst domāšanas traucējumus jau sen būs citas problēmas ar kunģi vai ko citu? Es neesmu gatavs atteikties no čipšiem un alus dēļ 0.01% domāšanas spēju pasliktinājuma... Ja tā padomā neatteiktos arī ja pasliktinātu par 50% :D Un vēl jautājums par GMO. Drošivien GMO ir atsevišķas tēmas vērts. codez, kādas ir tavas domas par GMO? kādreiz lasiju interesantu rakstu un komentāros arī bija interesanti viedokļi. Viennozimīgi grūti pateikt, bet manuprāt nekas slikts nav :)http://geektimes.ru/post/171273/ Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kasspars Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 (edited) Nu ja tu izmanto 1% no savām domāšanas spējām, tad vari apēst kaut 100 paciņas dienās nekādu atšķirību nejutīsi Es domāju, ka ģmo ir pārspīlēts bubulis, lai tādu pašu brokoli, tikai ar EKO birku varētu pārdot 5x dārgāk Edited January 30, 2015 by Kasspars Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
qwerty Posted January 30, 2015 Report Share Posted January 30, 2015 (edited) Cik nu es ar savu 9. klašu izglītību bioloģijā varu saprast, tad ģenētiski modificēt nozīmē ar enzīmiem sagriezt, salīmēt DNS molekulu, rezultātā radot tādu, kurā kodēti citi proteīni. Bet tā kā cilvēka organisms visus proteīnus sašķeļ līdz aminoskābēm un tad veido pats savas olbaltumvielas, tad no uztura viedokļa tas neko nemaina. Ja nu vienīgi kāda alerģija pret kādu svešāku olbaltumvielu tādos produktos, pret kuru parasti alerģiju nav.. Vai arī.. Nē? Jo, ja tā nav, tad es sadedzināšu savu pamatskolas apliecību. :( Edited January 30, 2015 by qwerty Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted January 30, 2015 Author Report Share Posted January 30, 2015 (edited) Man ir jautājums no apkopēju līgas. Ja pieņem ka viss codez rakstītais ir patiess, vai tajos pētījumos ir kaut kā aprēķināts cik lielā merā tas viss ietekmē domāšanu. Vai vispār ir iespējams to aprēķināt? Man nez kāpēc rodas sajūta ka lielāka daļa no aprakstīta tikai ļoti attalināti ietekmē domāšanas spējas. Ja daudz dzer tad ātrāk dabūsi aknu cirozi nevis stulbumu. "Stulbums" jau nav diskrēts lielums. Ar katru reizi mazdrusciņ, mazdrusciņ. Un subjektīvi jau to nevar just. Es, piemēram, savā mūžā nekad neesmu lietojis alkoholu (protams, izņemot, ja viņš ir kā piedeva, piemēram, klepus sīrupam). Es pats mazliet sportoju lai uzlabotu pašsajūtu un lai nebūtu tik pretīgi spogulī skatīties, bet kā biju pastulbs tā arī paliku. Tas ir tikai viens no faktoriem. Bez sportošanas, tev drošvien būtu vēl draņķīgāk. Un teiksim tas E621 (vai E631 pirmā postā?). Nav tā ka jāapēd 10 čipšu paciņas dienā lai dabūtu kaut kādu domāšanas traucējumus? Un to E621 satur parastie produkti tādi ka tomāti, āboli, gaļa? Un kamēr sasniegsi to devu ar kuru reāli varēs sajūst domāšanas traucējumus jau sen būs citas problēmas ar kunģi vai ko citu? E621. Tātad kāpēc viņu lieku klāt? Kad tu ēd pārtiku, tā nonāk uz mēles uz receptoriem, kuri sūta signālu smadzenēm un tajās izdalās dopamīns. Dopamīns tev rada laimes sajūtu un nostiprina tās darbības, kuras veicināja dopamīna izdalīšanos. Mono nātrija glutamāts (MNG) iedarbojas uz sinapsēm tā, ka tajās rodas ilgermiņa potenciāls. Tas ir sinapses stāvoklis, kas pastiprina signālu pārraidi. Tagad, ja produktam pievieno MSG, tas iedarbojas un mēlē esošo nervu sinapsēm un tās sūta ilgstošāku un spēcīgāku signālu, kā rezultātā izdalās vairāk dopamīns un cilvēkam ir labāka labsajūta. Tieši šī iemesla dēļ, cilvēki, kas ir atkarīgi no MSG saturošiem produktiem, nevar no tiem atteikties. Tik tālu tas vēl nebūtu kritiski, bet šīs MSG nonāk arī smadzenēs un ierosina to pašu ilgtermiņa potenciālu patvaļīgās smadzeņu šūnās, kuras tad sāk pastiprinātu signālu transmisiju. Šūnai pārraidot signālu tā tērē vielas, kuras lēnām tiek atjaunotas. Taču, ja šāds signāls ir pietiekoši ilgstošs un spēcīgs, tad nervu šūnas nespēj savākties, rodas pārāk liels jonu disbalanss un šūnu membrānas tiek bojātas, kas noved pie visas šūnas bojā ejas. MSG ir tādos produktos kā čipši, praktiski visās desās un gaļas izstrādājumos un mēdz būt vēl šur tur. Tā kā uzmanība pievēršana tam, ka MSG ir kaitīgs ir salīdzinoši nesena un arī makroskopiski nomērāmas sekas parādās ilgstošā laikā. Tāpat arī tas, ka mērķtiecīga šādu eksperimentu veikšana uz cilvēkiem nav iespējams, jo netiek veikti smadzeņu bojājoši eksperimenti, tāpēc pētījumi ir par un ap šo tēmu. Piemēram, ir eksperimenti, kuros konstatēti nervu šūnu bojājumi pelēm. Šeit ir pētījums, kurā pētīti jau ar autismu saslimuši bērni un konstatēts, ka to plasmā ir paaugstināts glutamātu daudzums: Alteration of Plasma Glutamate and Glutamine Levels in Children with High-Functioning Autism Glutamate, the major excitatory neurotransmitter, is highly concentrated throughout the brain and is crucial to neuronal plasticity and the maintenance of cognitive functioning. However, excess glutamate has been shown to be a potent neurotoxin that leads to neuronal cell death and is deemed to play a role in the pathophysiology of some neuropsychiatric disorders Es neesmu gatavs atteikties no čipšiem un alus dēļ 0.01% domāšanas spēju pasliktinājuma... Ja tā padomā neatteiktos arī ja pasliktinātu par 50% :D Es domāju, ka šeit lomu spēlē tieši dopamīna izdalīšanās rezultātā radusies atkarība. Tas ir tieši tāds pats atkarības mehānisms, kā narkotikas. Piemēram, daudzas ēdināšanas iestādes arī mēdz likt klāt ēdieniem lielus MSG daudzumus, lai tikai tie liktos garšīgāki un radītu eiforiju(dopamīna izdalīšanos) un cilvēkam rastos atkarība tieši no tās ēstuves ēdiena. Un vēl jautājums par GMO. Drošivien GMO ir atsevišķas tēmas vērts. codez, kādas ir tavas domas par GMO? kādreiz lasiju interesantu rakstu un komentāros arī bija interesanti viedokļi. Viennozimīgi grūti pateikt, bet manuprāt nekas slikts nav :) http://geektimes.ru/post/171273/ GMO ir tikai instruments. Katrs produkts jāvērtē individuāli. Ja jaunais genoms nerada neko cilvēkam kaitīgu, tad arī ĢMO produkts kaitīgāks kā tāds pats ne ĢMO. Bet tik pat labi, var radīt arī kaitīgāku produktu, nekā pirms ģenētiskās mutācijas. Edited January 30, 2015 by codez Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Join the conversation
You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.