Kasspars Posted September 24, 2014 Report Share Posted September 24, 2014 Nevajag arī aizmirst, ka pie lielas noslodzes arī dzelži/os/infrastruktūra var izrādīt "vājumu". Tāpēc domāt par 100000 lietotājiem sekundē ir pareizi Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
vbz Posted September 24, 2014 Report Share Posted September 24, 2014 (edited) Kā tu nodrošini konsistenci starp modeļiem un shēmām, ja shēmas maini "ar roku" ? shēmu nemaina, nu piemēram, postgresql pamata shēma - core paliek, iedomājies apli - kopu, tur iekšā ir tīras tabulas - kodols, pie viņām var tikt klāt tikai caur kverijiem, atpakaļ kodols arī dod skatus, tur vēl ir netīrās tabulas, bet tās ir citā shēmā, starp kodolu un netīrajām tabulām ir uzrakstīti filtri - procedūras, tā pat uz output ir procedūras, kas taisa views. db procedūra mainās - filtrs, tikai nemaini core struktūru un moduļi Tev nav teorētiski jāmaina, teorētiski, praktiski Tev jāpieraksta klāt ir jauns reports, ja mainās output, nu jāuzraksta jauns pieprasījums, jauna kontroliera apstrāde un views, kas saturu atrādīs. Bet kodols visu laiku paliek inkapsulēts! Postgresql Tu vari rakstīt visu, kaut vai C tīrā valodā, tāpēc tā testēšana ir komplekss process, jauni gurķi tikai skatās kodu, bet bieži viss slēpjas dziļāk, jā ir tāda profesija parādījusies Latvijā - tester, ļoti grūta profesija, gan psiholoģiski, gan fiziski, testētājam jābūt vēl gudrākam, kas kodu uzrakstīja, amen! Atbildība liela, jo pēdējais vārds būs tieši testētājam, nauda laba, sirmi mati un liela pieredze ... izvēle paliek jebkad - samurajam vienmēr ir 2 izvēles, samurajs nevar nodot ne sevi ne savu saimnieku - ideāla sistēma, mo ž to der atcerēties. Protams testētājam jālasa kods rakstīts jebkurā valodā Edited September 24, 2014 by vbz Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
daGrevis Posted September 24, 2014 Report Share Posted September 24, 2014 Pilnīgas muļķibas. Testētājam nevajadzētu mācēt programmēt, kur nu vēl jāredz kods. Testētājs, jeb QA, ir cilvēks, kurš pārbauda, vai implementētā sistēma dara to, ko ir prasījis bizness, — tas, kas ir aprakstīts specifikācijā. Viņš to lieto no tāda skatpunkta, kā to redzēs potenciālais klients. Web gadījumā, tas ir caur browseri. Testētājs cenšas salauzt sistēmu. Iemesls, kāpēc QA neredz kodu ir tāds, ka testus, kuri zina par kodu un tā struktūru, raksta programmētāji. Progremmātāji raksta kodu un raksta testus, kas testē viņu uzrakstīto kodu. Sistēma, kurā cilvēks, kurš kodam raksta testus ir cits, nekā tas, kurš rakstīju kodu, ir ļoti neefektīva, jo uzrakstītam kodam uzrakstīt testus un daudzreiz grūtāk. Ja tu biji domājis, ka ir QA, kurš dara to, ko es aprakstīju, — attiecīgi testē kā to redzēs klients, bet viņam ir pieejams kods — tas arī ir ļoti neefektīvi. Ja QA var redzēt kā sistēma strādā, tas ir tāds pats simple testings, ko veic programmētājs jau rakstot kodu — pārbaude rakstot, ka kods dara to, ko tam vajadzētu darīt. Jebkurā gadījumā, diezgan absurdi. Par to, kas “ir normāli“ vai nē, — nesmuki izteicos. Datu struktūrai, kas ir datubāzē, vajadzētu būt aprakstītai kodā, kaut vai tikai tāpēc, lai tā būtu versiju kontrolē un visa vēsture būtu redzama. Tam obligāti nevajag būt ORM, SQL faili ar CREATE TABLE būtu pietiekami (neērti, bet pietiekami). Tas, ka tu kko modelē gudrā veidā nenozīmē, ka tam, ko esi uzmodelējis, nevajag būt nekur aprakstītam, izņemot reālo produkcijas datubāzi. Es arī tabulas un to relācijas zīmēju uz whiteboard, pirms tās pārkonvertēju uz modeļiem. Tas, ko vēlējos teikt — datubāzei ar datiem nevajadzētu būt original source par to kāda ir datubāzes struktūra. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
vbz Posted September 24, 2014 Report Share Posted September 24, 2014 (edited) > Tas, ko vēlējos teikt — datubāzei ar datiem nevajadzētu būt original source par to kāda ir datubāzes struktūra. Nu piedod bet dumības, Tu pats saprati ko uzrakstīji? dati vienmēr būs pirmie, tie arī būs orginal source Toč jāsāk domāt, ka kkas nav ar implementāciju Tavās smadzenēs .... Datu struktūru mēs uz lapas veidojam, tad tikai kodu sāk rakstīt! Jāsāk lamāties, nu kur var būt tik aptaurēts Vienmēr viss sākas ar entītijām - paskaidrošu entītija ir reālās dzīves abstrakts objekts, tad, kad saprot, kas ir lācim vēderā, tikai tad sāk rakstīt abstrakciju lai redzētu, nu šajā gadījumā browsers Nu vienalga, pastāv arī desktop app, nav nozīmes, ok liekam to browserī, kāda tam nozīme, es arī desktop app programmēju, anyway viss sākas ar abstrakciju - kā Tu to reālās dzīves objektu digitalizēsi! Datu struktūra vienmēr būs pirmā, tad Tu zinošais vari rakstīt savu kodu Nē, viss sākas ar abstrakciju, ko tas nozīmē, blje man te teorija jāraksta, tad kad reālie objekti ir salikti uz lapas, tad tikai domājam kā to baitos pārvērst, kur glabāt - var visumā arī glabāt, protams nākošais solis ir kā un kur glabāt. parasti mēs izvēlamies cietos diskus, man pohuj kur tu glabā, bet tāds ir scenārijs un nevajag salīdzināt QA ar testeri, tur ir liela atšķirība, starp citu Edited September 25, 2014 by vbz Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
briedis Posted September 24, 2014 Author Report Share Posted September 24, 2014 vbz, iedzer baldriāni un bik atslābsti. Ķeršanās pie personiskiem apvainojumiem ne par ko labu neliecina! Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
vbz Posted September 24, 2014 Report Share Posted September 24, 2014 (edited) > Datu struktūrai, kas ir datubāzē, vajadzētu būt aprakstītai kodā, kaut vai tikai tāpēc, lai tā būtu versiju kontrolē un visa vēsture būtu redzama Vēl lielākas muļķības nevari uzrakstīt! Mēs liekam datu struktūras izmaiņas repozitorijā, normāli uzraksta patch, kad tas vajadzīgs, atdala kodu no b azes. bāzei savs repozitorijs, kodam tur labi daudz branch. Kaut ko vēl muļķīgāku Tu vari no sevis izpiest, nu pacenties, bet toch nāk smiekli "Datu struktūrai vajadzētu būt aprakstītai kodā" ... viss man vairāk nav komentāru! Edited September 25, 2014 by vbz Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
vbz Posted September 24, 2014 Report Share Posted September 24, 2014 (edited) vbz, iedzer baldriāni un bik atslābsti. Ķeršanās pie personiskiem apvainojumiem ne par ko labu neliecina! Tie nav personiski apvainojumi, vnk raksta tādas muļķības ... Edited September 25, 2014 by vbz Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
vbz Posted September 24, 2014 Report Share Posted September 24, 2014 (edited) labi viss, manis pēc varat te njemties, moderators by default ir dumjš, nu nekas, lai puika cīnās Labi piedodiet, bet kretinē, kad raksta tādas muļķības Nu viņš nav dumjš bet mums nesakrīt viedokļi Edited September 25, 2014 by vbz Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
briedis Posted September 24, 2014 Author Report Share Posted September 24, 2014 Tā kā lietoju laravel, tad vienmēr sāku ar tabulas modelešanu. Modelēšana tiek veikta izmantojot migrācijas, kas atrodas versiju kontrolē. Migrācija izskatās ~ šāda: Ir UP un DOWN metodes, kas izipldās veicot migrāciju/rollback. Teiksim, ja kādam vajag replicēt lapu savā vidē, viņš noklonē repozitoriju un vienkārši palaiž visas migrācijas - tiek uzbūvēta db. Pēc tabulas izveides, tiek izveidots attiecīgais modelis (ORM). To var darīt ar roku, var arī izmantot ģenerētāju, kas pēc tabulas uzbūvē klasi. ORM/Modelis izskatās tāds: Pēc tam tiek veidots interfeiss, kas satur metodes, kas nodrošinās apiešanos ar šo modeli, labošanas, dzēšanas. Tālāk izveidoju repozitoriju, kas manto šo interfeisu. Kontrolieri sazinās tikai caur repozitoriju (kontrolieris nemaz neredz repozitoriju, viņš zina tika interfeisu), tādējādi kontrolieris nav coupled ar datubāzi. Šis, tā saucamais, repozitoriju patterns ļauj arī vieglāk testēt - mēs vienkārši mock'ojam šos repozitoriju interfeisus, un varam unittestos (un ne tikai) testēt visu nemaz neaiztiekot datubāzi. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
vbz Posted September 24, 2014 Report Share Posted September 24, 2014 kāpēc laravel? ar simfoniju nepietiek, nu dumjš jautājums, vnk ātrāk Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
briedis Posted September 25, 2014 Author Report Share Posted September 25, 2014 kāpēc laravel? ar simfoniju nepietiek, nu dumjš jautājums, vnk ātrāk Vienkāršāks, elegantāks, vairāk syntax sugar? Tāpat laravel pamatā ir syphony komponentes un izstrāde ir vienkārši fun, Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
spainis Posted September 25, 2014 Report Share Posted September 25, 2014 vbz, tev ir daudzi patch scriptiem Jūs iestartējat jaunu vidi un cik daudz laika tas jums aizņem? Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
daGrevis Posted September 25, 2014 Report Share Posted September 25, 2014 (edited) Nu bļin ja tu esi atpalicis, savā kantorī sežot un neko nedarot, plus vēl nemāki izstāstīt kāpēc tev ir taisnība un kāpēc man nav, nemaz nerunājot par apvainojumiem, kas vienkārši parāda tavu nožēlojamo līmeni, tad nav jēgas nemaz te runāt. Wannabe nolādētais... Edited September 25, 2014 by daGrevis Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted September 25, 2014 Report Share Posted September 25, 2014 (edited) Piekritu daGrevim un brieža variantam, ka datubāzes shēmas definīcija labāk ir sourcē. Vai tā būtu kā modelis, vai kā migrācijas, tam jau ir sekundāra nozīme. Edited September 25, 2014 by codez Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
e-remit Posted September 25, 2014 Report Share Posted September 25, 2014 datubāzes shēmas definīcija labāk ir sourcē. Diez vai tur ir "labāk" vai "sliktāk". Dažādos projektos bizness var prasīt dažādu pieeju. Tiesa, PHP gadījumā biežāk tiešām labāk varētu būt, ka definīcijas glabā sourcē, bet diez vai 100% gadījumu. Lielos projektos un to apakšprojektos tas varētu arī nebūt spēkā. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Join the conversation
You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.