Windows vs Ubuntu veiktspēja

[Mr.Key]

Ir optimizācijas OS līmenī un kā OS māk izmantot CPU instrukcijas. Tas daudz ko nosaka veiktspējas ziņā pie vienāda operāciju skaita.

 

Kā tiek izmantoti tie daudzie desktopi? Ar ko staigāšana pa desktopiem atšķiras no staigāšanas pa logiem? Ir kāds demo? Atbalstu reālos desktopus - 2,3,4 monitori, kuros tiešām ir atšķirība, jo tie ir redzami vienlaikus.

[mandarīnpīle]

Mana teorija par to, kāpēc Linux varētu atvērt aplikācijas ātrāk, balstījās uz to, ka Linux GUI un servisi varētu būt vieglāk sagremojams nekā Windows GUI. Ja aplikācijas atvēršana kā tāda abās OS prasa vienādu skaitu instrukciju, tad GUI abās OS prasa dažādu skaitu instrukciju un tur arī varētu rasties starpība. Bet nav ne jausmas cik tā ir liela. Visticamāk nejūtama. Windows 7 arī var atslēgt daudzus brīnumus tā lai desktops izskatās pēc Win 98, bet nešķiet, ka tas kaut ko būtiski maina.

[codez]

Kā tiek izmantoti tie daudzie desktopi? Ar ko staigāšana pa desktopiem atšķiras no staigāšanas pa logiem? Ir kāds demo? Atbalstu reālos desktopus - 2,3,4 monitori, kuros tiešām ir atšķirība, jo tie ir redzami vienlaikus.

 

Agrāk, kad stradāju uz Windows, izmantoju 2 monitorus, vienu IDEi un servera debugošanas konsolei, otru web browserim un clienta puses debugošanai. Lai gan ar Alt-tab ir iespējams pārslēgties, tas prakstiski nav ērti un ir jāizmanto pele. Katru reizi, kā izmaini kaut ko kodā, ņem peli, stum uz otru ekrānu spied uz browsera un F5.

 

Tagad Ubuntu, man ir 6 virtuālie desktopi un izmantoju 1 monitoru (mēģināju ari 2, bet ar vienu ērtāk). 1. desktops - browseris ar izstrādājamo aplikāciju, 2 - dekstops IDE, 3 - desktops browseris, kurā mekleju infu, 4 - desktops, vairākas konsoles (backenda debugs, git), 5 - desktops darbs ar failiem, 6 - desktops GUI db klients.

Ar ctrl+F1 - ctrl+F6 pārslēdz desktopus.

Darbs tāds - rakstu IDĒ, ctrl+S, ctrl+F1, F5, paskatos, kas sanācis, ctrl+F2 atpakaļ un turpinu rakstīt kodu. Pie peles nav jāpieķeras, nav jāmeklē, kur pārslēgt vajadzīgo rīku. Ja vajag kaut ko db, ctrl+F6 un navigēju pa db, ja vajag kaut ko atrast, ctrl+F3 ctrl+t un rakstu search frāzi.

Browseri arī izmantoju extensionu (Vimium), kurš ļauj navigēt pa lapu tikai ar klaviatūru.

Edited June 26, 2013 by codez

[codez]

Ir optimizācijas OS līmenī un kā OS māk izmantot CPU instrukcijas. Tas daudz ko nosaka veiktspējas ziņā pie vienāda operāciju skaita.

 

Nokompilēts softs jau ir CPU instrukcijas un OS tur neko uzlabot vairs nevar.

 

 

Mana teorija par to, kāpēc Linux varētu atvērt aplikācijas ātrāk, balstījās uz to, ka Linux GUI un servisi varētu būt vieglāk sagremojams nekā Windows GUI. Ja aplikācijas atvēršana kā tāda abās OS prasa vienādu skaitu instrukciju, tad GUI abās OS prasa dažādu skaitu instrukciju un tur arī varētu rasties starpība. Bet nav ne jausmas cik tā ir liela. Visticamāk nejūtama. Windows 7 arī var atslēgt daudzus brīnumus tā lai desktops izskatās pēc Win 98, bet nešķiet, ka tas kaut ko būtiski maina.

Jā, OS tik tiešam nosaka instrukciju skaitu darbibās ar GUI, bet pie ilgās aplikāciju ielādes GUI nav tas, kurš vilcina. Parasti tā ir dažādu resursu ielāde, kuru nosaka pati aplikācija. Un, ja aplikācija ir vienādi veidota priekš abām OS, tad resursu ielāde +- aizņems tikpat. Protams, šeit ir dažas IO nianses, failu sistēmas atšķirības, utt., bet tas ietekmē ļoti minimāli. Pamatdarbs, ko pie ielādes veic aplikācija ir vienāds abās OS.

[mandarīnpīle]

Lai gan ar Alt-tab ir iespējams pārslēgties, tas prakstiski nav ērti un ir jāizmanto pele. 

 

Pārslēgties var ar:

alt+tab

win+tab

alt+esc

 

alt+tab un win+tab ir neērtas lietas, bet alt+esc fiksā togglošana līdz šim strādā tīri labi.

[Mr.Key]

Codez, es tieši tāpat rīkojos pirms 8-9, varbūt pat 12 gadiem. Toreiz gan KDE un SuSE. Man likās, ka ir kaut kas jauns pa šo laiku parādījies, jo šāda desktopu organizēšana nogurdināja tikpat ātri, cik sākumā likās WOW. Vēl atceros, biju salicis nosaukumus desktopiem utt.

[mandarīnpīle]

Jā, OS tik tiešam nosaka instrukciju skaitu darbibās ar GUI, bet pie ilgās aplikāciju ielādes GUI nav tas, kurš vilcina. Parasti tā ir dažādu resursu ielāde, kuru nosaka pati aplikācija. Un, ja aplikācija ir vienādi veidota priekš abām OS, tad resursu ielāde +- aizņems tikpat. Protams, šeit ir dažas IO nianses, failu sistēmas atšķirības, utt., bet tas ietekmē ļoti minimāli. Pamatdarbs, ko pie ielādes veic aplikācija ir vienāds abās OS.

 

Nu tad morāle - ja gribam ātru ielādi, citas OS vietā ieliekam SSD ?

[codez]

Pārslēgties var ar:

alt+tab

win+tab

alt+esc

 

alt+tab un win+tab ir neērtas lietas, bet alt+esc fiksā togglošana līdz šim strādā tīri labi.

 

Var jau tā, bet, kā tu ātri uzslēgsi vajadzīgo aplikāciju, ja ir atvērtas 10+ dažādas programmas (2 browseri, IDE, 2 konsoles, db klients, pāris failu menidžeri, dažreiz skaips, dažreiz epasta klients, utt.)?

 

 

 

Codez, es tieši tāpat rīkojos pirms 8-9, varbūt pat 12 gadiem. Toreiz gan KDE un SuSE. Man likās, ka ir kaut kas jauns pa šo laiku parādījies, jo šāda desktopu organizēšana nogurdināja tikpat ātri, cik sākumā likās WOW. Vēl atceros, biju salicis nosaukumus desktopiem utt.

 

Nez, nekā nogurdinoša tur neredzu, man tas viss atvērās +- automātiski.

 

 

Nu tad morāle - ja gribam ātru ielādi, citas OS vietā ieliekam SSD ?

 

1)SSD, gan ātrāku OS, gan programmu ielādi.

2)Iemidzināt, nevis slēgt ārā, lai nebūtu jālādē OS katru reizi un liela daļa ikdienā lietojamo appu arī jau atvērti.

[daGrevis]

> Tagad Ubuntu, man ir 6 virtuālie desktopi un izmantoju 1 monitoru [..]

 

Tu esi uz pareizā ceļa, bet tu vari vēl ātrāk.

 

Atbilde: xmonad vai Awesome WM un Vim vai Emacs. :)

[codez]

daGrevi, apraksti savu darba vidi, procesu, izmantotos rīkus un kā tu tos izmanto, varbūt, ka ir ko mācīties.

 

P.S. Vim man visdrīzāk nederēs, jo tagad kodēju Scalā un ir nepieciešams Scalas sintakses čekeris IDĒ, tapat ari vēl kaudze fīču, kuras dod Eclipses Scala plugins.

[daGrevis]

Šādi bija pirms laiciņa.

 

http://dagrevis.lv/blog/111/video-par-maniem-dotfailiem-arch-linux-awesome-wm-zsh-oh-my-zsh-vim-un-luakit/

 

Tagad gan lietoju xmonad un Vim skills ir audzis x3.

 

Darbā ir divi monitori, visu daru ar taustiņiem. Mostly laiku pavadu Vim un šellā.

 

https://github.com/daGrevis/Dotfiles

[Mr.Key]

Var jau tā, bet, kā tu ātri uzslēgsi vajadzīgo aplikāciju, ja ir atvērtas 10+ dažādas programmas (2 browseri, IDE, 2 konsoles, db klients, pāris failu menidžeri, dažreiz skaips, dažreiz epasta klients, utt.)?

 

Un ko maina tas, ka izmanto virtuālos desktopus? Ar alt tab, šķiet, tāpat rotē cauri visām programmām visos desktopos. Nekādu uzlabojumu neredzu tajā, ka 10 aplikācijas uz viena ekrāna ir atvērtas vienā vai vairākos virtuālos desktopos.

[spainis]

Nokompilēts softs jau ir CPU instrukcijas un OS tur neko uzlabot vairs nevar.

 

 

Jā, OS tik tiešam nosaka instrukciju skaitu darbibās ar GUI, bet pie ilgās aplikāciju ielādes GUI nav tas, kurš vilcina. Parasti tā ir dažādu resursu ielāde, kuru nosaka pati aplikācija. Un, ja aplikācija ir vienādi veidota priekš abām OS, tad resursu ielāde +- aizņems tikpat. Protams, šeit ir dažas IO nianses, failu sistēmas atšķirības, utt., bet tas ietekmē ļoti minimāli. Pamatdarbs, ko pie ielādes veic aplikācija ir vienāds abās OS.

 

bet kur tad paliek syscall'i? tie iet caur os interuptu

[codez]

Un ko maina tas, ka izmanto virtuālos desktopus? Ar alt tab, šķiet, tāpat rotē cauri visām programmām visos desktopos. Nekādu uzlabojumu neredzu tajā, ka 10 aplikācijas uz viena ekrāna ir atvērtas vienā vai vairākos virtuālos desktopos.

 

 

Ar alt-tab tev ir liels saraksts ar visām atvērtajām aplikācijām un var nākties n-tās reizes spiest tab, lai trāpītu pareizajai aplikācijai. Tāpat kārtība regulāri mainās un tev jāseko līdzi tam, ko tu spaidi.

Ar virtuālajiem desktopiem, tu var vienu taustiņu kombināciju uzspied konkrētu desktopu(konkrētu aplikāciju).

 

bet kur tad paliek syscall'i? tie iet caur os interuptu

 

Jā, syscalli ir tas, kas atšķirās, bet to atšķirība uz kopējos aplikācijas ielādi, parasti ir zem dažiem procentiem. Kā jau minēju, lielākais laika kavēklis programmu ielādē ir resursu ielāde no diska un to inicializācija. Gan Linuxam, gan Windowsam ielāde no diska ir pēc ātrumu ļoti tuva, bet inicializācija vispār ir programmas specifiska un nav atkarīga no OS.

[spainis]

bet tas pats malloc ar ir syscall's, jebkura izvade uz ekrāna ir syscall's, jebkura grābstīšanās gar disku ir OS specifska, linux ir write-back cache priekš visiem failiem, tad vēl ir io queue utt.