Jump to content
php.lv forumi

Windows vs Ubuntu veiktspēja


mandarīnpīle

Recommended Posts

bet tas pats malloc ar ir syscall's, jebkura izvade uz ekrāna ir syscall's, jebkura grābstīšanās gar disku ir OS specifska, linux ir write-back cache priekš visiem failiem, tad vēl ir io queue utt.

 

Jā, tas viss ir OS daļā, bet tās nav tās, kas ietekmē programmas ielādi.

Atmiņas alokācija (syscalls) neaizņem nozimīgu laika daļa, attiecīgā atmiņas apgabala aizpilde aizņem (programmas kods).

Izsaukt io funkciju, kura izsauc lasīšanu no diska (syscalls) neaizņem nozīmīgu daļu. Patiesā informācijas nolasīšana no diska un ierakstīšana atmiņā aizņem un šeit bootlnecks ir diska ātrums.

syscalli protams tiek saukti regulāri, taču tie nav tie, kas nosaka būtisku aplikācijas ielādes daļu.

 

Eksperimentam vari uz viena un tā paša datora ar dažādām OS paņemt un ielādēt kādu JAVA programmu, piemēram, Gimp vai eclipse. Ielādes laiki būs prakstiski vienādi.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 94
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

Ar alt-tab tev ir liels saraksts ar visām atvērtajām aplikācijām un var nākties n-tās reizes spiest tab, lai trāpītu pareizajai aplikācijai. Tāpat kārtība regulāri mainās un tev jāseko līdzi tam, ko tu spaidi.

Ar virtuālajiem desktopiem, tu var vienu taustiņu kombināciju uzspied konkrētu desktopu(konkrētu aplikāciju).

Tas tā varētu būt, bet mans viedoklis tomēr ir tāds, ka no virtuālajiem desktopiem jēga maza. Neuzskatu, ka Linux GUI piedāvātie virtuālie desktopi ir fīča, kas maina dzīvi.

 

Es nesaku, ka Linux ir slikts. Tas, kas ir slikti, ir tas, ka par šo tēmu ir ļoti daudz maldīgu priekštatu. Cilvis, kas lieto tikai Linux, tāpat var savārīt podus uz servera, pats to nesaprotot, un cilvis, kas ikdienā lieto Win, var zināt par Linux vairāk, nekā Linux guru, kuri patiesībā bakstās pa konsoli tikai tādēļ, lai no malas izskatītos pēc hakeriem.

 

Es ieteiktu katram izmēģināt pastrādāt ar Linux. Es pats izmēģināju, tāpēc redzu, kur cilvēki aģitē, kur argumentē. Temats, acīmredzot, ir radies tādēļ, ka, līdzīgi kā es savā laikā, šeit cilvēks ir uzķēries uz aģitācijas un ir apmulsis, ka viss nav tā, kā tika sasolīts.

Link to comment
Share on other sites

Kā ir ar to Linux drošību? Saka, ka nav vīrusu. Ar ko tas ir saistīts? Līdz šim es to skaidroju kā nevis "nav vīrusu", bet "ir mazāk vīrusu, jo ir mazāk linux nekā windows lietotāju, tāpēc vīrusu veidotājiem nav vērts ķēpāties ar tik mazu auditoriju". Pareizi? Vai arī tas saistīts ar kaut kādām Linux aplikāciju palaišanas pilnvarām, kas neļauj kaut kam darboties fonā? Vienkārši neticu, ka ir sistēma, kurai nevar izgatavot vīrusus, spyware, malware, remote control vai tml.

Link to comment
Share on other sites

Līdz šim es to skaidroju kā nevis "nav vīrusu", bet "ir mazāk vīrusu, jo ir mazāk linux nekā windows lietotāju, tāpēc vīrusu veidotājiem nav vērts ķēpāties ar tik mazu auditoriju". Pareizi?

Šito bleķi daži stāstīja jau gadus 10-15 atpakaļ un vēl agrāk, ka vīrusi uz Linux nav, jo tas nav populārs, un kad tas kļūs populārāks, tam būs arī vīrusi. Šobrīd tikai Ubuntu lietotāji ir pietiekami daudz, lai būtu vērts cept vīrusus masveidā augšā, bet tas, nez kāpēc, tā nenotiek.

Nevar teikt, ka pavisam linuxim nav vīrusu. Piemēram, laiku atpakaļ bija tārpi, kas izmantoja kaut kādas Apache ievainojamības un staigāja no viena Apache servera uz otru. Tāpat, jau gadus 12 atpakaļ savas muļķības pēc steigā uz Slackwares atvēru visus portus ugunsmūrī un "ciemiņi" ātri bija klāt.

Sliktās izplatības pamatā, pirmkārt, ir tas, ka vīrusiem ir pagrūti dabūt root tiesības. Līdzīgi, kā cilvēki uz Windows mēdz sēdēt uz Limited user, tādējādi manāmi ierobežojot vīrusu skaitu. Atliek tēmēt uz caurumiem dažādās programmās, kuri var pazust ar jaunajiem atjauninājumiem. Tiesa, uz Linux pēc iespējas servisus darbina ar parastiem useriem bez shella, bet Windows servisus startē ar service useri, kam admina tiesības.

Tāpat, uz Linux stipri mazāk cilvēki meklē bezmaksas nelegālo softu, jo tieši ar to daudzi brīvprātīgi saķer dažādas spywares.

Link to comment
Share on other sites

Tas, ka ir maz linux lietotāju un tāpēc nav vīru ir buļļa kaka. Tas nekas, ka mazāk desktop lietotāju. Zato oj cik web mašīnas. Linux ir vienkārši cits permisiju modelis, kā windows, tāpēc arī sadarīties nav nemaz tik vienkārši, kā varētu gribēties. 

 

Nē, seriously, ir šeit kāds, kuram nebūtu nevienas, kaut virtuālas, linux web kastes? :} 

Link to comment
Share on other sites

Mhhh, tas ir tad, ja tu speciāli to tā nokonfigurē vai arī savu laptopu turi kaut kur un neesi nolokojis Xvidi un esi speciāli atslēdzis automātisko slēgšanu. Jo pretējā gadījumā visas paroles keiringā tiek lockotas un pie failu sistēmas tu arī netiksi. Ja esi pie instalācijas izvēlējies šifrēt savu home, tad good luck buddy. 

 

Common misconception between newbs. :> 

Edited by F3llony
Link to comment
Share on other sites

Šodien ir Day 14 kopš pārlēcu no Windows uz Linux. Ubuntu, ar ko sāku, jau atmetu, jo tas tomēr bija pārāk līdzīgs Windowsam. Man gribējās ko kardināli citādāku. Nolēmu izmēģināt Arch linux un pāris tiling window managerus, pretstatā desktop environment iespējām.

 

Uzstādīšana viennozīmīgi ir sarežģītāka nekā Windows. Tomēr, izejot reizes divas cauri Arch instalācijai virtual boxā, uz īstas, svaigas instalācijas nebija nekādu problēmu. Apmēram 20min darbs.

 

Tālāk viss atkarīgs no GUI, ko izvēlas. Gnome, lxde utt ir ļoti vienkāršas, bet es pirmajā piegājienā ķēros pie i3 un Awesome WM. Tas, ka jāpārzina kāda programmēšanas valoda, lai nomainītu ekrāntapeti, bija nepierasti, bet 2 dienu laikā apradu ar konfigu un problēmu vairs nav..

 

Programmu instalēšanu caur termināli esmu atzinis par daudz ērtāku nekā Windowsa meklēšanu izstrādātāju web lapās. Tāpat Awesome ir domāts lai gandrīz pilnībā atteiktos no peles lietošanas un līdz šai dienai nejūtu nekādu vajadzību.

 

Priecē arī resursu lietojums.. Uzreiz pēc ieslēgšanas tiek lietoti tikai 130MB RAM, un nekad neesmu redzējis, ka mans RAM lietojums pārsniegtu 700MB. Cold Boots ar SSD cietni aizņem apmēram 7 sekundes, izslēgšanās - 3s. Kaut gan šeit nav nekādu īpasu efektu, animāciju, caurspīdības, es tomēr uzskatu, ka mans ekrāns izskatās skaistāks nekā Windows vidē. Visa sāls ir iekš themes.

 

Uz jebkuras citas distribūcijas diez vai būtu kādas problēmas ar dzelžiem, bet Arch gadījumā negribēja strādāt mans internets. Tas strādā no Wifi, bet nestrādā no vada. Joprojām neesmu atradis risinājumu. No Wiki lapām dzirdētais liek domāt, ka arī videokartes bieži rada problēmas.

 

Kā arī šis vairs nav dators, ko var dot tehniski un IT jomā neizglītotajam kaimiņam ieiet internetā, kad viņš ciemos atnācis. Būs kultūršoka risks. Tādos gadījumos der tikai Windows..

Link to comment
Share on other sites

Es pēdējo datoru speciāli komplektēju ievērojot to, lai katra komponente (grafiskā karte, mātesplate, procesors, wireless, utt.) būtu savietojama ar Linuxu.

 

Kas attiecas uz kaimiņu, var jau izmantot vairākus desktopus, uztaisi guest useri ar KDE plasma desktopu un viņš jutīsies tikpat kā uz windowsa.

Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...

Agrāk, kad stradāju uz Windows, izmantoju 2 monitorus, vienu IDEi un servera debugošanas konsolei, otru web browserim un clienta puses debugošanai. Lai gan ar Alt-tab ir iespējams pārslēgties, tas prakstiski nav ērti un ir jāizmanto pele. Katru reizi, kā izmaini kaut ko kodā, ņem peli, stum uz otru ekrānu spied uz browsera un F5.

 

Tagad Ubuntu, man ir 6 virtuālie desktopi un izmantoju 1 monitoru (mēģināju ari 2, bet ar vienu ērtāk). 1. desktops - browseris ar izstrādājamo aplikāciju, 2 - dekstops IDE, 3 - desktops browseris, kurā mekleju infu, 4 - desktops, vairākas konsoles (backenda debugs, git), 5 - desktops darbs ar failiem, 6 - desktops GUI db klients.

Ar ctrl+F1 - ctrl+F6 pārslēdz desktopus.

Darbs tāds - rakstu IDĒ, ctrl+S, ctrl+F1, F5, paskatos, kas sanācis, ctrl+F2 atpakaļ un turpinu rakstīt kodu. Pie peles nav jāpieķeras, nav jāmeklē, kur pārslēgt vajadzīgo rīku. Ja vajag kaut ko db, ctrl+F6 un navigēju pa db, ja vajag kaut ko atrast, ctrl+F3 ctrl+t un rakstu search frāzi.

Browseri arī izmantoju extensionu (Vimium), kurš ļauj navigēt pa lapu tikai ar klaviatūru.

 

Pastāstīšu par savu darba procesu. Lielas izšķirtspējas monitors (fullhd vismaz jābūt). Kaut kad agrāk likās forši vairāki darba galdi, bet jau sen lietoju tikai vienu. IDE aizņem ap 60-80% ekrāna. Blakus atvērts pārlūks vai konsole. Nekādus F5 (atjaunošana) nespaidu, bet izmantoju http://livereload.com/ pārlūkiem. Labi noder griešanai vai, ja tas ir JavaScripts, tad uz izmaiņām tiek laisti vienību testi (pārsvarā visu taisu pēc TDD principiem) tur pat pārlūkā. Ja jāprogrammē servera daļu, tad testi attiecīgi uz izmaiņām tiek laisti konsolē. Tāda pieeja ļauj nelīst vispār ārā no IDE. To livereload var pielikt vairākiem pārlūkiem (chrome, FF, IE laikam arī) un piemēram atvērt citā monitorā, lai atjaunojās un tikai skaties rezultātus. Peli lietoju, varbūt varētu mēģināt noņemt no darba procesa, bet kaut kā moka šaubas, ka spēšu baigi ietaupīt.

Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...