Jump to content
php.lv forumi

Darbam derīgs cilvēks?


mandarīnpīle

Recommended Posts

Ja tev ir pāri 17, tad esi jau nokavējis bridi, kad sākt.

http://business.time.com/2013/03/27/why-is-that-17-year-olds-25-million-news-app-even-legal/

 

Var sākt jebkurā brīdī, ja vien vari izdarīt visu - sākot no produkta idejas uzģenerēšanas/aizņemšanās līdz palaistam produktam.

Pamatā atrodi kādu aktuālu problēmu un radi tai risinājumu. Ja risinājums tiešam risinās problēmu, tad tavam risinājumam bus noiets un nopelnīt varēsi.

Lai varētu labāk atrast ideju, vari izlasīt kā to darīt Pola Grehema esejā: http://paulgraham.com/startupideas.html

Link to comment
Share on other sites

Ja tev ir pāri 17, tad esi jau nokavējis bridi, kad sākt.

http://business.time.com/2013/03/27/why-is-that-17-year-olds-25-million-news-app-even-legal/

 

Var sākt jebkurā brīdī, ja vien vari izdarīt visu - sākot no produkta idejas uzģenerēšanas/aizņemšanās līdz palaistam produktam.

Pamatā atrodi kādu aktuālu problēmu un radi tai risinājumu. Ja risinājums tiešam risinās problēmu, tad tavam risinājumam bus noiets un nopelnīt varēsi.

Lai varētu labāk atrast ideju, vari izlasīt kā to darīt Pola Grehema esejā: http://paulgraham.com/startupideas.html

 

Šī posta doma nebija gluži atlasīt uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus veiksmes stāstus no miljona. Nolaidīsimies uz zemes. Var, protams, mēģināt vienā rāvienā izgudrot kādu super-inovāciju ar mērķi kļūt par miljardieri, bet reālāk ir sākumam nopelnīt kaut vai piecus latus no kāda vienkārša pasūtījuma.

Link to comment
Share on other sites

Mājās klusībā uzkrāt milzīgu pieredzi un vienā mirklī ar sprādzienu uznākt uz lielās skatuves

 

Nedarī tā, tas nesanāks.

 

Mans ieteikums: nekontaktējies ar diletantiem, kuri vienīgais ko māk ir savu CS webu bakstīšana, bet gan skaties industrijas virzienā (uzņēmumiem, kas nodarbojas ar izstrādes pakalpojumu sniegšanu). Ja ar uzkrāto pieredzi ir pašvaki, tad, protams par vecāko programmētāju nevari pretendēt, bet par praktikantu gan. Šis ir noteikti way to go, jo reālos apstākļos izbaudīsi softa izstrādes procesu (kas  nekādi nav iespējams slīpējot savas iemaņas mājas vienītī). Pat, ja praktikantam neko nemaksā (es savulaik krīzes gados tiešām vairākus mēnešus praktizējos neko nenopelnot, bet pieļauju domu, ka mūsdienās praktikanti ir izvirtušāki), tiklīdz no tavas eksistences būs vairāk ieguvuma nekā zaudējumu uzņēmumam, tev par to attiecīgi maksās. Domāju, ka šādiem jauniem censoņiem, kas sajutuši programmēšanas burvību, alga aug pa mēnešiem (bet jāskatās arī no biznesa viedokļa - atkarīgs cik efektīvi saražo produkciju ar ko uzņēmums pelna).

 

Protams, lai tavs pieteikums kaut cik tiktu uztverts nopietni, tev jāparāda, ka tava galvenā kaislība ir programmēšana, nevis pavārmāksla vai dzeja. Tāpēc ir jāuzrāda paraugus (nav obligāti lielā kvantitātē) no sava saražotā koda, lai var vismaz kaut cik spriest par kompetences līmeni (tam nav obligāti jābūt augstam, bet tam jāizskatās cerīgi).

Kas var kalpot kā šis "koda paraugs":

  • Kāda pasūtījma izpilde no reālās dzīves (uzprogrammēta neliela mājaslapa, vai tās papildinājums - obligāti jānorāda, kāds tieši ir tevis paša darba ieguldījums). Padoms: izvairies no CS webu kodēšanas pieredzes, tā izskatās drīzāk nožēlojama
  • Tevis izstrādāts koda paraugs, hostēts publiskā repozitorijā. Tā varētu būt kāda noderīga tevis izstrādāta bibliotēka vai kāds contribution atvērtā koda projektam. Manuprāt šis variants izklausās inteliģentāk, jo parāda, ka spēj indentificēt standarta problēmas un piedāvāt tām risinājumus.

 

Par savu pasūtījumu meklēšanu iesaku sākumā pārāk nedomāt. Diemžēl bez normālas iepriekšējas pieredzes, kā likums, sākumā rezultāts nesanāks pārāk labs, un būs tikai problēmas klientam.

Edited by 101111
Link to comment
Share on other sites

Jautājums ir - kad šādas domas jāatmet? Tas ir nogurdinoši - vairākus gadus apgūt un mācīties bez jebkādas peļņas. Ko jūs man ieteiktu - kā un kad sākt?

 

Tad man tev jautājums, tu mācies taisot kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu?

Ja tu kaut nedaudz nomestu savu slinkumu un padomātu, kādu problēmu vari atrisināt un mācītos, taisot produktu, kurš risina reālas problēmas, tad gala rezultātā tu gan iegūtu zināšanas, gan nopelnītu.

Pastāv arī otra iespēja, tev ir ļoti zema pašapziņa un tu uzskati, ka nevari neko izdarīt, tad ir vai nu jādomā, kā tev pacelt savu pašapziņu, vai arī visu mūžu jāstrādā citu labā.

Link to comment
Share on other sites

Protams, lai tavs pieteikums kaut cik tiktu uztverts nopietni, tev jāparāda, ka tava galvenā kaislība ir programmēšana, nevis pavārmāksla vai dzeja. Tāpēc ir jāuzrāda paraugus (nav obligāti lielā kvantitātē) no sava saražotā koda, lai var vismaz kaut cik spriest par kompetences līmeni (tam nav obligāti jābūt augstam, bet tam jāizskatās cerīgi).

 

Savu Big Bang uz skatuves uznākšanas Theory šobrīd esmu noapaļojis līdz apmēram šādai stratēģijai.. Ir doma kādu kādus mēnešus uzražot pāris kvalitatīvus darbus ko ielikt portfolio līdzīgā veidolā. Kaut vai izveidot blogu un noprezentēt, aprakstīt, kas īsti ir izveidots.

Link to comment
Share on other sites

Tad man tev jautājums, tu mācies taisot kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu?

Ja tu kaut nedaudz nomestu savu slinkumu un padomātu, kādu problēmu vari atrisināt un mācītos, taisot produktu, kurš risina reālas problēmas, tad gala rezultātā tu gan iegūtu zināšanas, gan nopelnītu.

Pastāv arī otra iespēja, tev ir ļoti zema pašapziņa un tu uzskati, ka nevari neko izdarīt, tad ir vai nu jādomā, kā tev pacelt savu pašapziņu, vai arī visu mūžu jāstrādā citu labā.

 

Jā, savā ziņā bezjēdzīgu. Es neesmu izveidojis lielus projektus, kas gatavi iziešanai publiskajā telpā. Esmu vairāk koncentrējies uz programmēšanas tehnisko pusi, nevis to, kur šīs lietas var komerciāli izmantot. Bez šī etapa tava recepte "lūk viens kļuva par miljonāru - izdari tāpat", nebūtu iespējama. Vispirms ir jāiemācās rīkoties ar instrumentiem..

Link to comment
Share on other sites

Sāku 15-16 gados, ģimnāzijā ļoti aizrāvos. Pie 18 sākās melnais periods, kad iespaidojos no apkārtējās vides, kuras acīs programmētāji bija kaut kas nesaprotams, tātad, nevajadzīgs. Tagad par laimi situācija ir mainījusies un jau kādu laiku pilnās burās aizrautīgi darbojos. Visam jāpateicas skolai, tad darba vietām, arī universitātei. Diemžēl aizspriedumu dēļ nestudēju datorzinātnes, bet IT vadību, kas varbūt arī nav slikti. Visās šajās vietās vislielākais ieguvums ir no tieša kontakta ar gudriem cilvēkiem.

 

Sasniedzot noteiktu līmeni, daudz ko var apgūt pastāvīgi, bet iesaku sākumā noteikti atrast un izmantot vidi, un izvairīties no vides, kas neļauj attīstīties. Vairākos darbos esmu nostrādājis tieši 1-2 nedēļas, kuru laikā sapratu, ka nebūs izaugsmes. Lielu daļa laika pavadīju pastāvīgos projektos - meklējot klientus, kuriem piedāvāju risinājumu A-Z. Gan desktop programmas, gan webus, gan specifiskus risinājumus ražošanai utt. Sākot no dizaina, UX, beidzot ar datubāzes optimizācijām (noSQL principus izmantoju vairākus gadus pirms tas parādījās). Tas gan mazliet traucē, jo bieži redzu, ka UX, UI cilvēki, dizaineri, HTML griezēji vienkārši haltūrē. Tajā pašā laikā ir sastapti entuziasti, kuri pārzina lietas tādā līmenī, ka spēj tik nobrīnīties - ne izglītības, pat nav darbs IT jomā, bet tik daudz zina un ir ienteresēts uzzināt visi ko jaunu.

 

Vēl liela nozīme ir tam, ka dzīvē pamēģināju izpausties citās jomās. Tas ļāva satikt dažādus cilvēkus, vērot viņu pieeju darbam. Satikt cilvēkus, kas strādā 25h diennaktī. Kas organizē seminārus, kas aizbrauks uz darbu sestdienas vakarā, jo ir pasūtījums. Cilvēkus, kuriem oficiāla darba nav, tāpēc ir jāpierāda sevi. Cilvēkus, kuriem ir sava labaratorija, studija vai garāža, kurā nav "darba dators", jo viss ir savākts pašu spēkiem. Pēc tā visa, protams, tipiskais ofisa planktons izskatās izmantotajam apzīmējumam atbilstošs.

 

Ceru, ka pēc kāda laika spēšu apmācīt citus.

Edited by Mr.Key
Link to comment
Share on other sites

Jā, savā ziņā bezjēdzīgu. Es neesmu izveidojis lielus projektus, kas gatavi iziešanai publiskajā telpā. Esmu vairāk koncentrējies uz programmēšanas tehnisko pusi, nevis to, kur šīs lietas var komerciāli izmantot. Bez šī etapa tava recepte "lūk viens kļuva par miljonāru - izdari tāpat", nebūtu iespējama. Vispirms ir jāiemācās rīkoties ar instrumentiem..

Slīpējot dimantu, daudz kas aiziet putekļos, daudzi gadi aiziet apgūstot tehniskas nianses.

 

Manuprāt, mūsu vidē pārāk zemu tiek novērtēts meistardarbs. Uzsvari tiek likti uz veiksmīgiem projektiem, lielu peļņu, lietotājiem. Šie cilvēki sludina šīs vērtības, tad par savu sapelnīto (vai aizņemto) naudu brauc uz Āziju, lai apbrīnotu turienes kāda ciema meistarus, kuriem dzīvē viss ir kārtībā - viņi dara to, kas patīk, dara to labi un cilvēki to novērtē.

Edited by Mr.Key
Link to comment
Share on other sites

Īsumā - tiec pie pirmā darba kaut vai par nelielu samaksu, urb tā, lai tiktu galā un noķer mirkli, kad no pirmā darba aiziet ar lēcienu uz augšu/izaugsmes iespējām, ja esošajā darbā tādas nav. Darba devējs - tās nav saistības uz mūžu, darbu var arī mainīt.

 

Mana paša personīgā pieredze - pie pirmā darba tiku bez nopietnas pieredzes web programmēšanā. Pirmais darbs bija gabaldarbs uz mēnesi par 300Ls. Mēneša laikā ar savu entuziasmu sameistaroju to, kam normālā situācijā vajadzētu aptuveni 2-3 mēnešus. Pēc tam vēl labu laiku turpat nostrādāju intensīvi mācoties, paralēli taisot haltūras, līdz sapratu, ka esošajā vietā ilgtermiņā nav aršana (uzņēmums nebija IT, biju vienīgais programmētājs) un nomainīju darbu uz tādu, kurā gan izaugsmes iespējas gan zināšanu spektrs bija par n kārtām plašāks. Tajā brīdī tad arī sākās pieaugums ieņēmumos un vēl straujāka profesionālā izaugsme.

 

Reāli skatoties - es neticu scenārijam, kad darba tirgū ienāk cilvēks ar sprādzienu un pelna "afigenno piķi". Tā ir utopija.

Link to comment
Share on other sites

Piekritīšu 101111. Pirms kādiem gadiem, kad likās, ka kaut ko minimāli esmu apguvenis, ļurinot visu pēc kārtas, ko vien varu, saistībā ar web aplikāciju izstrādi, man pavērās neliela izdevība vismaz pamēģināt praksītē aiziet, kādā uzņēmumā, par nelielu samaksu, darīt. Cik atceros, gāja man vienkārši drausmīgi, un ja ne vairāk kā. Paldies Edgaram K. kas mani tīri iebīdīja tajā praksītē, kaut arī šķiet šis cilvēks ir palicis "toksisks". Tā nu ar to nelielo pieredzīti man vienkārši palika vēl interesantāk šajā nozarē. Pēc laika atradu pirmo darbu, un kā jau Kaklz teica, "urb tā, lai tiktu galā un noķer mirkli". Sanāca kaut kas. 

 

Katrā ziņā, visu, ko patiešām apguvu, un ko tagad zinu, tas viss nāca darba laikā.

Nācās pat izlemt pamainīt uz mirkli programmēšanas valodu, kas bija izaicinājums samērā, bet katrā ziņā, ja iespēja paveras, izvērtē iespēju, pamēģināt ko citu, jaunu.

Meklē darbu, sāc strādāt, pēc laika sapratīsi, ka ātrums kādā visu apgūsti, ir fenomenāls.

Link to comment
Share on other sites

Man šķiet programmētājiem ir līdzīgi kā fotogrāfiem. Sākumā, kad sāc kodēt, tad tev pašam šķiet, ka esi ļoti labs koderis, bet ar laiku saproti, ka viss nav tik rožaini.

Ja paanalizē šo bildi, tad just started varētu būt - pirmo reizi uzinstalēju wamp un uzliku wordpress un tad viss aiziet mazliet uz leju, kad jau reāli vajag kaut ko palabot vai uztaisīt kādu pluginu un video tutoriālis par konkrēto tēmu jūtūbē nav atrsts.

Man pašam šķiet, ka esmu mazliet ieciklējies dammit i suck, bet manuprāt tas ir normāli, jo programmēšana ir ļoti radošs process un tur izdegšana vai depresija ir diezgan liela "pievienotā vērtība".

 

photographer-graph-1024x858.png

Link to comment
Share on other sites

Guest
This topic is now closed to further replies.
×
×
  • Create New...