Jump to content
php.lv forumi

Vidējā izglītība, tiecoties uz programmēšanu


mandarīnpīle

Recommended Posts

Dokumentus kā tādus pieprasa obligāti tikai valsts iestādēs, privātie neprasīs, toties darbā pieņams 90% gadījumā to, kuram tādi bija.

 

Kā tev šķiet, kuru darba devējs izvēlēsies, ja būs divi vienlīdz zinoši kandidāti, bet vienam ir vidusskolas izglītība - otram augstākā? ( protams izglītība savā nozarē tas ir domāts ).

Realitātē divu vienlīdz zinošu kandidātu nemēdz būt. Vismaz ne IT industrijā ne. Tas ir no pirksta izzīsts piemērs.

Edited by F3llony
Link to comment
Share on other sites

  • Replies 50
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

Dokumentus kā tādus pieprasa obligāti tikai valsts iestādēs, privātie neprasīs,

Dokumenti interesē arī tām firmām, kuras piedalās konkursos, jo konkursa pieteikumā jānorāda, kādus izstrādātājus plānots piesaistīt projekta izstrādē. Šajās reizēs arī sakabina visus iespējamos ordeņus izstrādātājiem - izglītības, sertifikāti un citi sasniegumi.

Tiesa, tas pie kandidātu atlases tiek ņemts vērā tikai tad, ja ir no kā izvēlēties. Kā arī, var nospēlēt lomu pie pārbaudes laika atalgojuma.

Link to comment
Share on other sites

Kā tev šķiet, kuru darba devējs izvēlēsies, ja būs divi vienlīdz zinoši kandidāti, bet vienam ir vidusskolas izglītība - otram augstākā? ( protams izglītība savā nozarē tas ir domāts ).

Es izvēlētos to, kam videnes izglītība, jo, ja viņam līmenis ir tāds pats, tas nozīmē, ka cilvēks ar vidusskolas izglītību ir daudz patstāvīgāks un mērķtiecīgāks, jo pats visu apguvis, atšķirībā no otra.

Link to comment
Share on other sites

Tu esi pārāk kategorisks!

Ja tu saki, ka augstākā izglītība nav vajadzīga, tad kāpēc vēl pastāv tāda LU, RTU?

Lai tev būtu kur naudu likt.

Es izvēlētos to, kam videnes izglītība, jo, ja viņam līmenis ir tāds pats, tas nozīmē, ka cilvēks ar vidusskolas izglītību ir daudz patstāvīgāks un mērķtiecīgāks, jo pats visu apguvis, atšķirībā no otra.

/thread
Link to comment
Share on other sites

codez kaut kur pieminēja, ka ir korelācija starp IQ un atalgojumu

 

man liekas, ka līdzīgi ir ar izglītību un atalgojumu, cilvēki ar augstāko izglītību vidēji nopelna vairāk

Tā ir. Tikai korelācijā starp IQ un atalgojumu, IQ ir cēlonis, bet atalgojums tam sekas, kamēr izglītība un atlagojums abi ir sekas, cilvēka intelektuālajām spējām un potenciālu. Respektīvi cilvēkiem ar lielāku intelektu un/vai intelktuālo potenciālu ir tendence, gan saņemt lielāku atalgojumu, gan vairāk/biežāk iegūt augstāko izglītību.

 

P.S.

Mani uzskati par to, kāpēc ir vajag/nevajag mācīties augskolā:

PLUSI ejot augskolā:

1)Ja nezini, ko gribi, tev iedos aptuveni to, kas noderēs - daudz augstākās matemātikas, kaut kādus ievadus CS teorijā.

2)Nedaudz disciplinēs tevi mācīties, ja pats nevari sevi disciplinēt

3)Daudz kontakti

4)Diploms, kas atsevišķos gadījumos var noderēt. Piemēram, darbam ASV priekš inženiera darba vīzas jābūt bachelor of sci.

5)Plašāka sociālā dzīve, iespēja atrast sievu. (Jā, pastāv uzskats, ka, ja augskolā neatrodi sievu, tad pēc tam to izdarīt ir grūtāk). No otras puses tas var būt arī mīnuss - dzeršana, vēlas un biežas ballītes.

PLUSI neejot augskolā:

1)Ja zini, ko tev vajag apgūt, tad pašam organizējot un mācoties, var apgūt daudz ātrāk, jo vari izmantot top augskolu mācību materiālu, kas ir daudz pilnīgāks un kvalitatīvāks. Līdz ar to rezultāta var iemācīties daudz vairāk un daudz precīzāk to, ko tev vajag.

2)Nebūs jāapgūst pilnīgi nevajadzīgas lietas.

3)Daudz ātrāk iespēja sākt strādāt uz pilnu slodzi, kas augskolas laikā īsti nav iespējams, ja gribi, lai no augskolas ir jēga.

4)Iespēja izmantot vienus no enerģiskākajiem gadiem, lai palaistu kādus savus projektus, nevis atstātu tos augskolā.

Edited by codez
Link to comment
Share on other sites

Skolā iemāca sistemātiski pieiet lietām. Es nevaru iedomāties, kā cilvēks pastāvīgi var, piemēram, uztrenēties 40 min. laikā atrisināt 10 algebras vai ģeometrijas uzdevumus, kā tas notiek skolas kontroldarbos.

 

Programmēšanā daudz ko var apgūt pastāvīgi, es ieteiktu skolu izmantot tām lietām, kuras māca tur. Es, piemēram, mācījos vidusskolā, programmēt mācījos vilcienā un vakaros. Tas bija pirms 15 gadiem. Kā ir šodien, es nezinu, katrā ziņā, esmu par to, lai ir daudz programmētāju, kas vairāk domā, un mazāk dara, un tāpēc izdara vairāk. Vai tas ir tehnikumā, vai vidusskolā - nav viedokļa. Iespējams, tehnikumā paspiedīs apgūt lietas, kuras citādi paliktu neapgūtas (tīkli, RDBMS principi, algoritmi utt.).

 

Tas, ko atceros, bija tas, ka gan vidusskolā, gan augstskolā lielāku nozīmi veidoja vide, respektīvi, klases sastāvs. Tā kā no pamatskolas pārgāju uz citu (labāku) vidusskolu, radikāli varēja redzēt, kāda ir atšķirība - ja vienā visi velk un muļļājās, un mācības tiek uzskatītas par pienākumu, tad otrā bija pretēji - klasesbiedri, kas ir ieinteresēti mācību procesā, sacensība savā starpā. Pēc tam augstskolā varēja redzēt atšķirību - tur atkal diezgan zema līmeņa studiju biedri, kuri absolūti nebija ieinteresēti mācībās vispār. Godīgi sakot, nekādu īpašu jēgu no LU tā arī neredzēju, galvenais mērķis ir papīrs. Kaut gan, jāpiekrīt codez, ja sievu, tad labāk pacensties jau augstskolā :)

Edited by Mr.Key
Link to comment
Share on other sites

Skolā iemāca sistemātiski pieiet lietām. Es nevaru iedomāties, kā cilvēks pastāvīgi var, piemēram, uztrenēties 40 min. laikā atrisināt 10 algebras vai ģeometrijas uzdevumus, kā tas notiek skolas kontroldarbos.

 

Programmēšanā daudz ko var apgūt pastāvīgi, es ieteiktu skolu izmantot tām lietām, kuras māca tur. Es, piemēram, mācījos vidusskolā, programmēt mācījos vilcienā un vakaros. Tas bija pirms 15 gadiem. Kā ir šodien, es nezinu, katrā ziņā, esmu par to, lai ir daudz programmētāju, kas vairāk domā, un mazāk dara, un tāpēc izdara vairāk. Vai tas ir tehnikumā, vai vidusskolā - nav viedokļa. Iespējams, tehnikumā paspiedīs apgūt lietas, kuras citādi paliktu neapgūtas (tīkli, RDBMS principi, algoritmi utt.).

 

Man ar sava darba organizēšanu nav nekādu problēmu un es uzskatu, ka pašmācībā lietas apgūstu labāk.. Skolā sēžot jāgaida uz klases atpalikušāko daļu, jāklausās daudz kas lieks.. Un tieši tur tā lieta, ka tehnikumā liktu apgūt vairāk specifiskā. Kāda man jēga iztērēt visu pirmo mācību gadu, lai apgūtu Wordu.. Tas, kas tiek visā gadā apskatīts, reāli ir izdarāms pa nedēļu.. :D

Link to comment
Share on other sites

Kāda man jēga iztērēt visu pirmo mācību gadu, lai apgūtu Wordu.. Tas, kas tiek visā gadā apskatīts, reāli ir izdarāms pa nedēļu.. :D

 

To wordu nemāca vairāk kā divas mācību stundas nedēļā pusgada garumā. Mācīties tehnikumā nenozīmē, iespringt uz tādam lietām. Tas ir tā pat kā mācoties vidusskolā tev ir jāiet uz bioloģiju, ķīmiju, mūziku utt. Cik zinu, tad to pašu wordu un blā bla bla no ms ofisa māca arī vidusskolās. Kāda šoreiz starpība?

Edited by Pats Toms
Link to comment
Share on other sites

Man ar sava darba organizēšanu nav nekādu problēmu un es uzskatu, ka pašmācībā lietas apgūstu labāk.. Skolā sēžot jāgaida uz klases atpalikušāko daļu, jāklausās daudz kas lieks.. Un tieši tur tā lieta, ka tehnikumā liktu apgūt vairāk specifiskā. Kāda man jēga iztērēt visu pirmo mācību gadu, lai apgūtu Wordu.. Tas, kas tiek visā gadā apskatīts, reāli ir izdarāms pa nedēļu.. :D

Tāda arī bija tā doma, ka daudz kas atkarīgs no klases pārējās daļas. Tāpēc, ja dzīvē ir augsti mērķi, vidusskola ļoti rūpīgi jāizvēlas, tāpat kā augstskola (šajā ziņā LV vispār ir katastrofa). Kas attiecas uz Wordu, nesaki viss, ka nav jēga to apgūt. Piemēram, es šobrīd ļoti labi izjūtu, ka cilvēki, kas uzskata, ka prot apieties ar biroja programmatūru, patiesībā neamaz to neprot. Varēsi tagad 20 min laikā uztaisīt vēstules 100 klientiem vai noformēt 100 lpp dokumentu uz stiliem, ar atsaucēm, TOCiem utml? Piemēram, universitātē pasniedzēja ielika sliktu atzīmi, jo to, ko viņa mācīja darīt caur izvēlni, es darīju caur taustiņu īsceļiem... Protams, pie viņas laikam nebija īsti jēgas mācīties, tam gan piekrītu, tāpat kā tam, ka intensīvā kārtā to var apgūt pa nedēļu.

Edited by Mr.Key
Link to comment
Share on other sites

Es nevaru iedomāties, kā cilvēks pastāvīgi var, piemēram, uztrenēties 40 min. laikā atrisināt 10 algebras vai ģeometrijas uzdevumus, kā tas notiek skolas kontroldarbos.

Es toties nevaru iedomāties, kam tas vispār vajadzīgs? Robotiski atrisināt vienu un to pašu primitīvu algoritmisko problēmu 10 reizes pēc kārtas max. īsā laikā. Edited by Kavacky
Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...