Jump to content
php.lv forumi

Kāpēc PHP tik ļoti sux'o, bet tomēr mēs visi to lietojam


daGrevis

Recommended Posts

Kāpēc tad ir? :D

 

Esmu totāli pret visādām licensēšanām. Tas

1) maksās (pareizie sagatavošanās kursi, nodeva, maksa par apliecības izsniegšanu, utt)

2) ievieš papildus birokrātijas slāni, potenciāli korumpētu

3) ceps "pareizos" darba rūķus (jākodē tā un ne savādāk; ruby ir pareizais, PHP sukksl; binārais koks jāapstaigā tā, nevis šitā)

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 253
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

Tādas sistēmas ieviešana kā reiz ļoti labi palīdzētu sākt nodalīt. :D

 

Bet nu tāpat tas būtu nevajadzīgs bulšits, kas tikai ierobežo manas tiesības būt sūdīgam izstrādātājam un tirgot savu preci tiem, kurus mans darbs apmierina.

Link to comment
Share on other sites

Protams, ka tā būtu papildus birokrātija. Mērķis ir dot kritērijus, kas atdala tos izstrādātājus, kurus laiž pie kritisku sistēmu izveides (jo no daudzu sistēmu darbības ir atkarīga cilvēku dzīvība, veselība, produktivitāte vai vismaz labklājība), un tos, kurus nelaiž. Ikdienišķām sistēmām šis kritērijs ir nebūtisks un lielāko daļu php programmētāju, īpaši freelanceru dzīvi sertifikācija neietekmētu, jo tie tāpat valsts pasūtījumos nepiedalās. Problēmas varētu rasties, ja pieņemtu pārlieku aizsargājošus likumus, kas noteiktu obligātu sertifikāciju arī projektiem, kuros tai maza jēga, un, ņemot vērā, ka ierobežojošu likumu izstrāde bieži vien ir izdevīga lielajiem lobētājiem, manuprāt tas Latvijā ir būtisks risks, tāpēc es priecājos, ka IT jomā nav sertifikācijas.

Link to comment
Share on other sites

un būtu starp citiem formāls kritērijs:

- augstākā izglītība datorzinātnes

 

un pasaulē nebūtu FaceBook, jo Marks Z. to Hārvardu nebija pabeidzis

 

 

Marks Z. nepildīja valsts pasūtījumus.

 

// Edgars, arī nav pabeidzis nevienu augstskolu, bet ir piedalījies valsts pasūtījumu pildīšanā.

Link to comment
Share on other sites

Mērķis ir dot kritērijus, kas atdala tos izstrādātājus, kurus laiž pie kritisku sistēmu izveides (jo no daudzu sistēmu darbības ir atkarīga cilvēku dzīvība, veselība, produktivitāte vai vismaz labklājība), un tos, kurus nelaiž.

 

Kā parasti, utopija, jo kritiskās sistēmas ir ļoti plašs jēdziens un, ko vajag vienām, to nevajag otrām, tāpēc nevar uztaisīt tādu vienu ultimate kritisko sistēmu sertifikāciju. Un kam tas vajadzīgs, pasūtītājs pats taču var nodefinēt, ko vajag un ko nē.

Link to comment
Share on other sites

Kā jau agrāk rakstīju, viens labs variants ir nodibināt kaut ko šādu: Augsti Kvalitatīva Koda Aģentūra/ Latvijas Atvērtā Apvienība

Ar lobiju palīdzību saeimā panākt, lai:

- Latvijā drīkstētu darboties tikai mājaslapas, kuras izgājušas pie mums drošības pārbaudi. Pārbaude sākot ar 200Ls, uz augšu tālāk jau no sarežģītības. Un tālāk 50Ls/mēnesī par drošības uzraudzību.

- Jebkura web projekta izstrādei ir jāapstiprinā projekts pie sertificēta koda arhitekta, līdzīgi kā tas ir būvniecībā. Protams sertificēt varam tikai mēs. Un protams projekta apstiprināšana ir 1000 ls robežās.

- Tā kā mēs pārstāvam programmētājus un kods bieži tiek neatļauti lietots, tad tirgotājiem jāmaksā 0.05Ls par gigabaitu datu nesēja. Šos maksājumsu mēs sadalām starp visiem krutākajiem programmētājiem.

- Tā kā katrs cilvēks arī bez datu nesēja var netīšām nonākt pie neatļautas programmatūras lietošanas: bibliotēkās, bamkomātos, telefonos, utt. Tad no katra iedzīvotāja 1LS gadā nodoklis.

- Tā kā mūsu sabiedrībā jācīnās pret spamu, tad turpmāk e-pastus drīskst sūtīt tikai apstiprinātas organizācijas un jāmaksa 0.01Ls nodeva par katru izsūtīto epastu.

- Tā kā ir pierādīts, ka internetā 30% plūstošās informācijas ir neatļauti kopēta, tad katram iedzīvotājam caur provaideri ir jāmaksā nodeva 0.02 Ls par Gigabaitu interneta trafika. Par uploadu 0.10Ls par Gigabaitu. Maksājumus iekasē provaideris, viss trafiks ir jāreģistrē līzīgi kā gramatvedībā ar čekiem. Par šmaukšanos var zaudē licenci.

 

Organizācijas budžets:

30% - administratīvie izdevumi

30% - lobija izdevumi (šī ir ļoti svarīga sastāvdaļa, kuru nevar ignorēt, ja gribam, lai tas izdodās)

20% - ziedojumi saistībā ar izglītību programmēšanā un matemātikā.

10% - izmaksas koda autoriem.

10% - investīcijām startapos.

 

Kaut kā tā!

Link to comment
Share on other sites

 

Kā parasti, utopija, jo kritiskās sistēmas ir ļoti plašs jēdziens un, ko vajag vienām, to nevajag otrām, tāpēc nevar uztaisīt tādu vienu ultimate kritisko sistēmu sertifikāciju. Un kam tas vajadzīgs, pasūtītājs pats taču var nodefinēt, ko vajag un ko nē.

 

Tajā pašā laikā, celtniecībā ir stingri noteikts, ko var būvēt sertificēti izpildītāji, un ko nē, kā arī kādi būvprojekti un kādā veidā tiek pieņemti. Atkārtošu, ka man pašam patīk brīvība un nesertifikācija, bet tajā pašā laikā nedzīvoju ilūzijās, ka šāda sistēma ir neiespējama - ja ir nauda un griba, tad iespējams ir daudz kas.

Runājot par pasūtītāja spējām nodefinēt - iesaku kādreiz izlīst no programmētāju pulciņa, un paskatīties, kā cilvēki dzīvo firmās un iestādēs, kur pat e-pasta klienta konfigurēšana ir milzīgs piedzīvojums. Šiem cilvēkiem tik tiešām palīdzētu kaut kādi nebūt objektīvi kritēriji, pēc kā izvērtēt potenciālos projekta izstrādātājus, bet pašlaik privātfirmas izlīdzas ar paziņu ieteikumiem un paveikto darbu analīzi, savukārt valsts iestādes, kam obligāti jārīko konkursi un jāizvēlas lētākie, mokās kā nu kurā spēj.

Link to comment
Share on other sites

Vai šo topiku, kurš in general no neauglīgas diskusijas par Py VS PHP ir pāraudzis pirksta zīšanā par globālām problēmām sētā sēdošu vecmāmiņu līmenī nebūtu laiks beigt? Nu, kaut kas labāk palika, ka izspļāvām pa pāris demagoģiskām atklāsmēm interwebā? Tika uzlabota vispārējā weba kvalitāte? Produktivitāte? Kāds beidzot ir izgudrojis kādu universālu super-code re-usability tipu? ir izstrādātas kādas labas web development vadlīnijas, kuras arī realitātē varētu piemērot? Nē? Tad par ko runājam?

 

Šī diskusija ir bezjēdzīga. Tāpat šajā topikā atzīmējušies tikai pāris cilvēki, kas vispār saprot koda kvalitātes jēgu un kas tas tāds lielapjoma projekts vispār ir. Nē, tavs wordpress štancētais blogs pilnīgi noteikti nav nekāds lielapjoma. Un arī valsts pasūtījumi nav lielapjoma, vismaz Latvijā ne.

 

Tad par ko galu galā ir šī diskusija, un kapēc tā vietā lai tukši routētu vakardienas kāpostu tīteņu gāzes pret vēju nekas netiek darīts lai topikā minētās problēmas atrisinātu realitātē, ne lokālo programmēšanas superstāru slapjajos sapnīšos?

 

/thread

 

 

Accenture viņiem neder? Sertificēts uzņēmums, kvalificēts darbaspēks.

Sēnes ta kā, bija vismaz garšīgas? Padalīsies ar recepti?

 

 

Paņem lielāku kodu no PHP un salīdzini lasāmību un apmēru ar Python/Ruby. :]

Un kādā veidā tā bļ būtu valodas problēma, Grēvi? Ja es paņemšu ar cirvi sadauzītu Audi un nolikšu blakus tikko no rūpnīcas izstumtam Opelim, tad Audi būs vainīgs pie tā, ka īpašnieks ir idiots?

 

Lūk tev samplis, mister lasāmība:

while(true)
       {
           	// code
       }

un

while true:
	fail

un

while true
       fail
end

?!!!1111

Edited by F3llony
Link to comment
Share on other sites

Citās valodās trūkumu ir apmēram tik pat, bet parasti mazāk.

 

ģeniāli!

 

kaut kā šo topiku biju palaidis garām ļoti interesants. arī smaidu raisošs.

 

galvenais, ka viens pasaka imho, otrs pasaka imho, bet cepšānās vispārākā pakāpē. bet cepšanās manuprāt notiek vairāk tāpēc, ka vēl neviens nav uzrakstījis cik python ir sūdīga valoda vai vismaz nav mēģinājis atrast googlē :)

 

tas viss protams imho ;)

Edited by rpr
Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...