Venom Posted July 6, 2004 Report Share Posted July 6, 2004 (edited) ignore this Edited July 6, 2004 by Venom Link to comment Share on other sites More sharing options...
Venom Posted July 6, 2004 Report Share Posted July 6, 2004 (edited) damn it (posts aprāvies, laikam proxy vaina) Edited July 6, 2004 by Venom Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaklz Posted July 6, 2004 Report Share Posted July 6, 2004 (edited) Bet tie ir tikai sapņi. Es ļoti gribētu uzzināt cilvēku domas par sistēmu ko lietoju: http://paste.php.lv/1095 Galvenā pamatdoma ir visu sadzīt objektā $out mainīgajā un beigās ar out() funkciju to izdabūt laukā. Šajā piemērā out() funkcija taisa echo bet parasti ir return. IMHO metodēm xml, doctype nav nekādas jēgas ;) Ja tu varētu teiksim mainīt Doctype ar doctype funkciju, vai pārdefinēt xml versiju vai ko tādu, tad arī būtu reāla jēga - savādāk sanāk, ka tu vienkārši principa pēc, lai būtu vairāk funkcijas. Funkcijai, kas vienmēr atgriež statisku rezultātu patiesībā nav nekādas jēgas. Tam ir domātas konstantes.. bet tā, visā visumā nav ne vainas ;) Edited July 6, 2004 by Kaklz Link to comment Share on other sites More sharing options...
AcidRain Posted July 7, 2004 Report Share Posted July 7, 2004 Kaklz: Tas, ka tajā piemērā tās funkcijas īsti neizskatās pēc funkcijām, tas ir skaidrs un tāds arī nebija mans jautājums. Mans jautājums bij, kādas ir jūsu domas par sistēmu, ka principā viss saits tiek sadzīts vienā mainīgā un tikai pašās beigās tiek izvadīts laukā. Parasti tā nedara, ļoti bieži php tiek rakstīts pa jaucot kopā ar html. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaklz Posted July 7, 2004 Report Share Posted July 7, 2004 Kaklz:Tas, ka tajā piemērā tās funkcijas īsti neizskatās pēc funkcijām, tas ir skaidrs un tāds arī nebija mans jautājums. Mans jautājums bij, kādas ir jūsu domas par sistēmu, ka principā viss saits tiek sadzīts vienā mainīgā un tikai pašās beigās tiek izvadīts laukā. Parasti tā nedara, ļoti bieži php tiek rakstīts pa jaucot kopā ar html. es to uztvēru kā pašsaprotamu lietu, jo tikko ir doma, ka projektam nāksies vēl kādu reizi kaut ko labot, par html miksēšanu ar PHP gandrīz automātiski jau aizmirstu. Manuprāt tas jūtami uzlabo koda lasāmību Kaut vai salīdzinot <?php $res = mysql_query('BLABLA'); ?><table><?php while ($row = mysql_fetch_row($res)){ ?><tr><td><?php echo $row[0]; ?></td><td><?php echo $row[1]; ?></td></tr><?php } ?></table> ar <?php $res = mysql_query('BLABLA'); $content = '<table>'; while ($row = mysql_fetch_row($res)){ $content .= '<tr><td>' . $row[0] .'</td><td>' . $row[1] .'</td></tr>'; } $content .= '</table>'; echo $content; Savācot visu HTML body vienā mainīgajā ir tīri labas iespējas izmantot templeitus, ko es arī aktīvi daru :) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Venom Posted July 7, 2004 Report Share Posted July 7, 2004 (edited) kā jau teicu, neesmu template cienītājs, bet piekasoties augstākminētam 2 variantam, iesaku izmantot output_buffering <?php //pirms jebkāda izvada ob_start() ?> %HEAD% %BODYSTART% <?php //izvadām visu standarta echo veidā $res = mysql_query('BLABLA'); echo '<table>'; while ($row = mysql_fetch_row($res)){ echo '<tr><td>' . $row[0] .'</td><td>' . $row[1] .'</td></tr>'; } echo '</table>'; ?> %BODYEND% <?php //pēc visa izvada $content=ob_get_contents();//tagad te mums ir pārtverts viss html izvads ob_end_clean(); //apstrādājam $content, e.g. $content=str_replace('%HEAD%','<head>...</head>',$content); echo $content; ?> manuprāt vieglāk, nekā visur rakstīt klāt $content.=, kas pats par sevīm ir garāks nekā echo (+ VenPadā echo ''; liekas iekšā piespiežot Ctrl+Up Arrow, tā kā ies vēl ātrāk) Šis ir vienīgais veids, kādā atzīstu templeitus. Edited July 7, 2004 by Venom Link to comment Share on other sites More sharing options...
neonz Posted July 7, 2004 Report Share Posted July 7, 2004 <?php //pirms jebkāda izvada ob_start() ?> a vel labaak: <?php ob_start("gz_handler"); ?> :) Link to comment Share on other sites More sharing options...
AcidRain Posted July 7, 2004 Report Share Posted July 7, 2004 Nēnu protams, katrs raksta pa savam, bet mans uzskats tomēr paliek tāds, ka programmai ir jaabuut taadai: 1. Saņem ievaddatus 2. Sagatavo izvaddatus 3. Izvada izvaddatus Un man liekas, ka sagatavojot izvaddatus saprotamāk tas viss notiek, ja tu to visu "kluci" iegāz vienā mainīgajā un tad tikai izvadi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
des Posted July 7, 2004 Report Share Posted July 7, 2004 Nēnu protams, katrs raksta pa savam, bet mans uzskats tomēr paliek tāds, ka programmai ir jaabuut taadai:1. Saņem ievaddatus 2. Sagatavo izvaddatus 3. Izvada izvaddatus Un man liekas, ka sagatavojot izvaddatus saprotamāk tas viss notiek, ja tu to visu "kluci" iegāz vienā mainīgajā un tad tikai izvadi. Shim es tieshaam pilniibaa piekriitu. Protams, ciesh aatrdarbiiba. Tachu viennoziimiigi ir efektiivi prieksh kaut kaadu uznjeemumu maajas lapaam/citiem projektiem, kuriemm ir kaadi 2000-10000 loadi dienaa, jo mudjiishanaas par katru milisekundi un optimizaacija biezhi panjem paaraak daudz laika. Pie tam sakariigi struktureetu ievaddatu apstraades kodu, kas nejaucas uzreiz paraleeli ar izvadi, ir daudz vieglaak saprast un modificeet, kaa arii taadaa veidaa ir relatiivi mazaak kljuudu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
рпр Posted July 8, 2004 Report Share Posted July 8, 2004 te ruina gaaja, ka oop neesot iipashi aatrs. vai varat mineet kaadus piemeerus? es personiigi esmu noveerojis preteejo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
AcidRain Posted July 8, 2004 Report Share Posted July 8, 2004 Redzi, ja tev objekts satur teiksim 10 dažādus parametrus, bet ne vienmēr tos parametrus tu izmantosi, tātad darbojoties ar to objektu viņs automātiski paliek smagāks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
рпр Posted July 8, 2004 Report Share Posted July 8, 2004 bet ja tev tie parametri ir nodefineeti, tad tas noziimee, ka programmeejot ar funkciju paliidziibu tev shie parametri buus nepiecieshami vai arii tajaa klasee ir liekas lietas saliktas iekshaa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaklz Posted July 8, 2004 Report Share Posted July 8, 2004 (edited) te ruina gaaja, ka oop neesot iipashi aatrs.vai varat mineet kaadus piemeerus? es personiigi esmu noveerojis preteejo. gribu redzēt tavus maņu orgānus, ka tu to novēroji :P. Ir kāds reāls testu piemērs ar benchmarkiem? pats vienu redzēju, kurā OOP bija lēnāks, taču darbojās ar mazāk kļūdām. Ties gan tests tāds neizteiksmīgs .. :( http://3a3-interactive.net/simpleblog/post.php?pid=65 Edited July 8, 2004 by Kaklz Link to comment Share on other sites More sharing options...
des Posted July 9, 2004 Report Share Posted July 9, 2004 te ruina gaaja, ka oop neesot iipashi aatrs.vai varat mineet kaadus piemeerus? es personiigi esmu noveerojis preteejo. gribu redzēt tavus maņu orgānus, ka tu to novēroji . Ir kāds reāls testu piemērs ar benchmarkiem? Vinjsh droshi vien domaaja, ka taisiit projektu, izmantojot OOP ir aatraak. Protams, ja ir klase, kurai ir viens parametrs, kuru echo, tad starpiiba iipasha nebuus, tomeer kaa jau mineeju, tad, piem, ja katru html tagu uztaisam par objektu, tad gan tas viss darbojas ~10x leenaak. tiesa, par to mees ieguustam daudz reiz eertaaku kodeeshanu :) Lai kaads pameegjina bez oop (pie tam mikseejot pa tiesho outputu ar pashu algoritmu) uztaisiit html tabulu, kurai briivi var teiksim ar rectangle mainiit jebkurus td atribuutus(padodtot x1,y1,x2,y2,attribuutu_masiivs), pie tam katra shuuna atkal var satureet citu patvaljiigu tabulu, formu/whatever. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smejmoon Posted July 12, 2004 Report Share Posted July 12, 2004 Vai lūdzu kāds nevarētu iedot kādu maziņu, tiešām maziņu piemēru iz dzīves, nevis no garāžas, kur to OOP var normāli izmantot??? Piemēram kādas formas apstrādi, vai sql ievietošanu vai pox kaut ko tādu noderīgu. OOP ir abstrakcijas veids. Funkcijas tiek grupētas kopā ar datiem, kurus tās izmanto. Diemžēl vai par laimi mazos piemēros nevar attēlot to priekšrocību. Lielos projektos, kur pieaug sarežģītība var veidot objektus, kā jaunus - problēmai specifiskus klucīšus un būvēt tālāk no tiem. Ja ir problēmas ar ātrdarbību, tad papriekšu jānosaka, kur tās ir, tikai tad ir jēga bojāt koda lasāmību optimizācijas dēļ. Atvainojos, par neskaidro rakstu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts