Jump to content
php.lv forumi

Sludinājums, kas iespārda


Web Developer

Recommended Posts

Lai nereklamētu tos [censored], aizvietoju viņu firmas nosaukumu ar XXX. Sludinājums:

Profesija: Programmētājs

Veids: Pilnas slodzes darbs

Teksts: Interneta sistēmu uzņēmums XXX piedāvā darbu PHP/Mysql programmētajam. Darbs Rīgas centrā, nepieciešamās zināšanas: PHP/Mysql/HTML, darbs uz pilnu slodzi, var būt students. Darba alga sākumā - 250Ls mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Vieta: Rīga, Centrs

 

Vai tiešām programmētāji ir tik zemi nolaidušies vai atļāvuši sev piestāstīt pilnu galvu ar "krīzi" (reāli - IT jomu šī krīze skar vismazāk - vārds "krīze" ir izdevīgs tikai pakalpojumu ņēmējiem un pircējiem, lai nosistu cenu), ka pilnīgi tik tāl ir aizgājuši, ka pa 250 Ls uz rokas par pilnu slodzi gatavi strādāt?

 

Cik tad ir minimums par pilnu slodzi šobrīd? Tikai bez stulbiem tekstiem par "cik nu kurš kruts" - ir kaut kādas minimālās robežas - ja programmētājs spēj ražot produktu (kādu nu kur vajag), tad viņš ir arī produktīvs - tātad - jāapmaksā. Interesē tā minimālā līnija šobrīd Latvijā, par cik programmētāji strādā?

Link to comment
Share on other sites

Tā it kā tas būtu kāds jaunums. Visos laikos tak ir tā bijis - ja būs aitas, būs cirpēji (gan IT, gan ne-IT jomā).

Ja tevi neinteresē konkrētais darba sludinājums, nu tad ej tālāk, ko tur daudz brīnīties. Pietiekoši daudz vietās maksā adekvātāku summu.

 

Un tev ar šo topiku nepietiek? http://php.lv/f/index.php?showtopic=11746 Tur jau diezgan daudz sprieda par konkrētiem cipariem.

Link to comment
Share on other sites

Es teiktu, ka te ir kā krievi saka - "naglosķ"! Izmantojot to, ka mūsu "profesionālie" mēdiji visu laiku biedē visus ar "krīzi" un "briesmīgo" ekonomisko situāciju (kura nav pozitīva nenoliedzu, bet kāpēc cenas veikalos tikai ceļas vēl vairāk?) Vārds "krīze" tiek izmantots plaša mēroga cilvēku šantāžai. Apkopēja divās firmās strādājot (katrā ikdienu pa 3-4 stundām maksimums) mierīgi nopelna vairāk nekā 250 Ls uz rokas. Tad cik tālu vēl jāiet un cik zemu jākrīt, lai būtu muļķi, kas strādātu par 250 Ls uz rokas par programmētāju - vienalga, kāda līmeņa, bet cilvēks ir iemācījies programmēt un var dot rezultātus!

Link to comment
Share on other sites

Varbūt 250 ir tādam studentam, kurš īsti nekādu rezultātu dot nevar un viņa apmācībai jātērē vairāk resursus kā viņš pats spēj dot pienesumu. Bet tiklīdz darba ņēmējs spēj dot rezultātu tā alga atbilstoši aug...? Tā jau laikam ir tā firma uz Lāčplēša ielas, kura piedāvā web izstrādes pakalpojumus? Jau kaut kad iepriekš redzēju viņu sludinājumu - arī šādas tādas emocijas izraisīja.

Link to comment
Share on other sites

Programmē un nedod rezultātu? Nu kā, ja tu programmē, rezultāts ir - kaut vai kļūdains! Ja neprogrammē, rezultāta nav.

Ja rezultāts ir kļūdains, tad tas jālabo, kamēr salabo un tad ir arī galarezultāts.

 

Ko nozīmē - dot rezultātu vai nedot rezultātu? Rezultātu var dot vienmēr, jautājums ir - kādu. Bet vai firma, kas algo tos par 250 Ls ļauj viņiem laist luni? Šaubos!? Domāju, ka viņus izkalpina vēl vairāk nekā programmerus citās firmās, kurās maksā šiem 500 Ls.

Link to comment
Share on other sites

Programmē un nedod rezultātu? Nu kā, ja tu programmē, rezultāts ir - kaut vai kļūdains! Ja neprogrammē, rezultāta nav.

Ja rezultāts ir kļūdains, tad tas jālabo, kamēr salabo un tad ir arī galarezultāts.

Nu šī nav normāla pieeja. Ja programmē un rezultāts ir kļūdains un labo, kamēr salabo, tad pēc šādas pieejas labot var mūžīgi un nekas gala rezultātā nerodas - tikai un vienīgi jauni bugi. Un ko normāls kantoris var izdarīt ar kļūdainu rezultātu? Ko ar to var izdarīt pasūtītājs? Kāds viņam no tā labums? Un ja pasākums, kas bija paredzēts (pieņemot, ka ar saprātīgu vērtējumu) uz x dienām, tiek izpildīts x*n dienās (kur n stingri lielāks kā 1), tad tāds koderis rada tikai un vienīgi zaudējumus. Un ja tādi iestādē sarodas pārāk daudz, tad vai nu iestāde bankrotē, vai ražo figņu. Ja kāds nespēj ar saviem pienākumiem tikt galā vairākas reizes saprātīgā laika posmā, tad acīmredzot tas darbs nav priekš viņa vai uzdevums ir pārāk sarežģīts. Vai Tu gribētu iet pie zobārsta, kas Tev katru otro zobu pārskatītos un salabotu blakus esošo? Nav jau ko saspringt, vai ne, labojam, kamēr tiekam pie īstā? ;) Nu lūk nez kāpēc dažu profesiju pārstāvjiem, tas šķiet normāli...

 

Un vispār, kā es skatos pēc noteikumiem, tad šo derētu pārvietot uz Offtopic :)

 

Gints Plivna

http://datubazes.wordpress.com

Link to comment
Share on other sites

Gints Plivna, es tomēr gribētu oponēt. Tas, ka kavējas termiņi programmēšanas nozarē ir pilnīgi normāli, jo tie tiek prognozēti diezgan optimistiski, nepieļaujot nekādas būtiskas aizķeršanās. Bet taisot pietiekami sarežģītus projektus, aizķeršanās mēdz būt, pie tam kārtīgs programmētājs iemācās, ko jaunu katru dienu (atšķirībā no zobārsta) - tāpēc arī programmētājs var iztikt varbūt bez akadēmiskas izglītības, jo tāpat katru dienu kaut kas jauns būs jāmācās un lielais vairums ir apgūstams pašmācības ceļā, jo atkal koks ar diviem galiem - programmētāju diez vai var izmācīt, par programmētāju ir pašam jāiemācās - tā es uzskatu.

Link to comment
Share on other sites

Tikko pats pamanīju konkrēto sludinājumu kādā sludinājumu serverī. Iestāde ir tā pati, no kuras es nesen pazudu zibenīgos ātrumos. Mans cipars gan bija reizes 2,5 lielāks, bet tai iestādei ir nopietnas problēmas ar naudas izmaksāšanu un darba organizāciju.

Biju vienīgais programmētājs un sapratu, ka viņiem būs nopietnas problēmas, ja es aiziešu, tāpēc uzstādīju zināmu ultimātu, taču atbilde sekoja apmēram šāda: "Da labi, ej prom, būs cilvēki, kas nāks strādāt pie manis par minimālo algu".

Cik dzirdēju, tad pieteikumi esot bijuši krietni daudz.

Link to comment
Share on other sites

Tas, ka kavējas termiņi programmēšanas nozarē ir pilnīgi normāli, jo tie tiek prognozēti diezgan optimistiski, nepieļaujot nekādas būtiskas aizķeršanās.

Nu te, protams, ir akmens tā dārziņā, kurš ir iedomājies, ka projektos nekādu risku nav, viss ir saprotams un viss notiek kā pa diedziņu. Atliek tikai nopūsties, kādi programmētāji, tādi projektu vadītāji :D Tb tāpat kā programmētājiem, ja gļuks ir vienreiz, 2reiz, tad tas ir ok, ja gļuki ir nepārtraukti līdzīgos scenārijos, tad tas vairs nav OK

Bet taisot pietiekami sarežģītus projektus, aizķeršanās mēdz būt, pie tam kārtīgs programmētājs iemācās, ko jaunu katru dienu (atšķirībā no zobārsta)

Nesaki tikai to lūdzu kārtīgam zobārstam. A to aiz uztraukuma/niknuma ieurbs Tev ne tur :) Pazinu vienu tādu, kurš tagad dzīvo un strādā ASV un kurš nepārtraukti mācījās visādus jaunus materiālus, iekārtas utt. Man ir aizdomas, ka viņs nebija absolūti unikāls un vismaz, kur es eju ārstēties, katru reizi kā aizeju (reizi pusgadā) es pat ar savu nezinātāja aci varu redzēt jaunumus...

- tāpēc arī programmētājs var iztikt varbūt bez akadēmiskas izglītības, jo tāpat katru dienu kaut kas jauns būs jāmācās un lielais vairums ir apgūstams pašmācības ceļā, jo atkal koks ar diviem galiem - programmētāju diez vai var izmācīt, par programmētāju ir pašam jāiemācās - tā es uzskatu.

Visādi var būt, protams, es to nenoliedzu, tikai tas, kas man nepatika pilnīgi un galīgi ir vispārīga pieeja (jo nekur netika teikts, ka tas attiecas tikai uz sarežģītām lietām un gandrīz pētījumiem), ka "rezultāts ir - kaut vai kļūdains! [..] Ja rezultāts ir kļūdains, tad tas jālabo, kamēr salabo un tad ir arī galarezultāts.", jo no pasūtītāja un arī vadītāja viedokļa šāda pieeja neder. Un jo ātrāk to sapratīs programmētājs, jo vieglāk viņam būs saprasties ar priekšniecību. Un šī lieta ir pilnīgi nodalāma no darba samaksas lietām, kuras arī var un vajag apspriest :)

Link to comment
Share on other sites

kārtīgs programmētājs iemācās, ko jaunu katru dienu (atšķirībā no zobārsta)

Esmu sēdējis pie zobārsta, gaidot, kad zāles iedarbosies, un zobārsts tikmēr slīpē kādu iepriekš izrautu zobu, lai ieraudzītu, kas tur iekšā, kā veidojušās problēmas. Man liekas, zobārsti mācās vairāk par dažu labu programmētāju...

 

Bet nu par aizķeršanos - tas nav normāli. Ja ir situācijas, kad jau līguma noslēgšanas brīdī prognozē, ka detaļas tiks precizētas izstrādes gaitā, tad OK, bet tipveida gadījumā aizķeršanās vienā vietā ir jākompensē kaut kur citur vai arī jāmaksā līgumsodi.

Link to comment
Share on other sites

Web develper - atļaušos izteikt dažus komentārus par taviem uzskatiem. Tālākās diskusijās neielaidīšos, jo zinu, ka vienalga paliksi pie sava.

1) Nav normāli uzskatīt projektu kavēšanu un gļuku esamību kā normu. Jā - tas gadās, bet tam būtu jābūt kā izņēmuma gadījumam, kaut kam neparedzētam. Bet pēc tevis teiktā var spriest, ka tu domā sekojoši "pie kājas termiņi, jo tie tak tāpat ir kā politiķu populistiskie solījumi - taisīsim visu 10x ilgāk".

2) Ja koderis pēc laika X spēj radīt nepilnīgi funkcionējošu produktu (kļūdainu, nepilnīgi realizētu), tad tas NAV rezultāts. Redz - pasūtītāju (un darba devēju) interesē pabeigts darbs. Tas, kurš materializējas naudā. Kļūdains nematerializējas, tātad darba devējam nav naudas un viņam nav jāmaksā savam koderim. Tas ka tu uzskati, ka arī bugains kods ir "rezultāts", tad tas ir rezultāts tev, turklāt negatīvs rezultāts.

3) Salīdzināt ārstu ar koderi vispār nav korekti. Koderis ir trīs pakāpes zemāk, kaut arī viņš katru dienu kaut ko iemācās. Vidusskolēns var kodēt, bet lai tiktu labot zobus ir jāmācās daudzus gadus.

 

Ja gribās diskutēt tālāk - pārmetam šo uz offtopic un aidā.

Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...
×
×
  • Create New...