entu

Tajā slēpšanas variantā tāpat visas bildes būtu pieejamas "uploads/images_for_news/123/" folderī. Vajag hashot folderi ar, vai vismaz iemest index failu iekšā.

Pārmaini id uz class un šis ir viens no risinājumiem. $(document).ready(function(){ $(".rating").each(function(){ if( parseInt($(this).html()) < 0 ) { $(this).addClass("red"); } else { $(this).addClass("green"); } }) })

Pamēģini šādi, pats nekad neesmu mēģinājis, bet moš strādā. Ieinstalē xampp un ruby on rails bez mysql. Pēctam rails aplikācijā sakonfigurē database.yml, lai aplikācija izmantotu xampp datubāzi.<pre> socket: /opt/lampp/var/mysql/mysql.sock Bet, ja tomēr ieinstalējās rails ar mysql un xampp vairs nevar palaist, jau fonā esoša mysql processa dēļ, tad apstādini to ar sudo /etc/init.d/mysql stop un restartē xampp.</pre>

Ir ir ok, es vienkārši biju iedomājies, jaunu / savādāku struktūru, bet sapratu, ka laika gaitā tas varētu nest tikai problēmas un user_id tomēr jāglabā katrā tabulā. Bet tomēr, kā jau iepriekš izteicu variantu, tas ari nav galīgi nepareizs. Ja Userim ir viens produkts un produktam ir tikai viens fails, protams, ka iznāk ka fails piederam tikai tam userim, kuram pieder tas produkts, un faila tabulā user_id var arī neglabāt. Par to ideju iespaidojos no viena Ruby on Rails tortāļa, kur šajā gadījumā tam failam atrastu ūseri caur tabulu, kura tos salinko kopā. http://guides.rubyonrails.org/association_basics.html#the-has_many-through-association

Galvenajā tablā ir user_id, un product_id, pēctam tabula products satur file_id un citus id, un tālāk esošas tabulas atkal satur kādu id. Un kautko ielādējot tas viss ielādejas tikai sākot no galvenā modeļa, kur ir user_id un tad manuprāt nav reāli ielādet citu failu ja tas netiek lādēts pa tiešo. Tagad sāku domāt, ka drošvien prātīgāk ari būtu salikt user_id citās tabulās, vismaz tajās, kuras tiks biežāk izsauktas pa taisno, lai nebūtu tik ļoti daudz jāģoino caur to galveno tabulu... vai ari pilnīgi visās. Pataisīšu kādu laiciņu šitā un skatīšos, kas sanāks un cik ērti ar to visu būs rīkoties.

Sveiki. Taisu aplikāciju pēc top-down metodes. Sākumā man ir viens ielādēts modelis un attiecīgi tam datubāze. Skatoties uz datubāzes parametriem tiek ielādēti citi objekti. Beigās var iznākt tāds paliels šis. Un galvenais jautājums bija par datubāzi. Pagaidām ir tā, ka tikai galvenajā tabulā glabājas user_id un pārējās tabulās, kā piemēram, "files" , kurš var būt tikai vienam userim, nav norādīts user_id un to var pārbaudit tikai ejot caur galveno tabulu, kura visu salinko un tā tas notiek caur vairākiem līmeņiem. Tā ir kautcik pareizi kā esmu izdomājis, vai tomēr user_id likt, katrā tabulā? Un piemēram, ka tas galvenais objekts ar daudzajiem apakšzariem ir kautkāds produkts, kuru var būt ļoti daudz. Nevarētu būt tā, ka aplikācija paliek diezgan bremzīga? Varbūt ir kādi ieteikumi. Thanks.

Kā, jūsuprāt, tuvākajā nākotnē būs ar Ruby on Rails pieprasījumu darba tirgū?

Tā bija domāta kā atbilde uz v3rb0, izmēģināju viņa ieteikto ideju un iepatikās.

Tas webiskais UI ir tevis veidots, vai arī tas kautkur dabūnams publiski? Varētu būt acīm ērtāks, savādāk viss vienā zaļā krāsā.

Skatīties tiešraidē log failus ir diezgan kruta. Jaizdomā tik kā to visu tā labāk uzķūnēt.

Iepriekš biju dzirdēji par to Xdebug, bet tagad reāli pamēģināšu. Bet RoR consolē patika redzēt rekvestus, visus kverijus kas ipildās utt, tad ir vairāk tāda kā drošibas sajuta, kad redz, kas reāli tur fonā notiek.

Ļoti interesē tas ko pieminēji par log informāciju. Esmu nedaudz gramstījies gar Ruby on Rails un tur man ļoti patika, ka visu var redzēt konsulē, kā arī rakstīt dažādas debug vērtības ar puts funkciju. Kā kautko tādu varētu dabut gatavu ar PHP, izmantoju XAMPP serveri, linux, nepieciešamibas gadījumā varu likt ko citu. Thanks.

php.ini failu man neredzēt kā savas ausis :D

Atkal esmu atgriezies pie šīs lietas un kautkā tomēr nesanāk šie risinājumi tik dēļ tā ka, visas izmaiņas uzreiz tiek izdarītas, kad garais process ir beidzies, bet ne piemēram uz katra procenta, kurš izpildās x laikā. Uz lokalhosta strādā labi, bet uz servera ne.

Pirms kverija palaišanas izslēdzu transakcijas ar $this->db->trans_off(), bet tikuntā visi rezultāti pašās beigās tiek samesti db. Pati funkcija, kura skaita un raksta procentus datubāzē ir izsaukta kā callback funkcija, ja vien tas ir no svara.

Tomēr arī glabāšana datubāzē nesanāk. Vislaiku ieraksti netiek pievienoti, bet tikai tad, kad process ir beidzies, visi ieraksti ievietojas. Mēģināju ar PHP defaulto mysql, gan ar CodeIgniter DB bibliotēku. Tā notiek uz servera, bet localhostā strādā kā nākas.

Tā jau vien būs jādara, bet tomēr ar flush būtu bijis daudz ērtāk, jo jau vien izpildītos tikai viens rekvests.

Nu jā protams. Uzliekot uz mākoņservera flush atsakās strādāt. Viskautko palasīju par to, bet neizdevās iedarbināt. Vēl iedomājos, ka varētu traucēt pagespeed, to ar atslēdzu caur htaccess, bet nekas. Pie servera konfigurācijam nevar tikt klāt. Ir kādam kāds padoms? Thanks.

Jap, izvadot, labi noderēja flush, ob_flush. Tākā rekvests tika veikts caur XMLHttpRequest, tad arī turpat ciklā, izmantotjot .responseText, varēja visu labi apstrādāt. Paldies par idejām.

Rezultāts tiek pieejams tikai tad, kad process beidzies un atdod 100%. Kamēr nav beidzies, lapa vislaiku lādējas.

Sveiki. Situācija tāda. Ar vienu rekvestu tiek izsaukts PHP kods, kurš var ilgst ilgāku laiku (piemēram minūte vai 10 minutes) un vislaiku atgriež padarītā darba procentus. Vēlme ir no cita rekvesta skatīties cik patreiz procentu darba ir padarīts. Problēma rodas tā, ka nevaru izdomāt, kāds būtu visekonomiskākais veids. Rakstot procentus sesijā ar tādu pašu session_id nesanāk. Vēl varētu rakstīt uz faila procentus un tad paralēli lasīt, kas tur sarakstīts, bet tas manuprāt arī diezgan noslogo serveri, jo tās darbības var būt vairāki tūkstoši. Jūsu idejas? Paldies.

Arī mācos RTU un paralēli strādāju. RTU, vismaz pirmajā kursā, no kompjiem gandrīz ne smakas. Pārsvarā visādas ķīmijas, fizikas, elektronikas. Un tajos priekšmetos diezgan pa nedēļu ir jaizdara, lai nebutu parādu un līdzarto pazūd laika pievērsties kam citam. Pagaidām galīgi nejūtu, ka kautko būtu ieguvis no RTU, zināšanas nāk no darba, kurā stradaju, un pašmācības ceļā.

Interesanti, bet tagad strādā :D Iepriekš izmēģinājos gan ar, gan bez serialize funkcijām, varbūt tomēr kautko biju palaidies garām. Paldies.

Tā arī taisīju, bet tāpat neaizgāja. Pagaidām apmierina mans pašreizējais variants, bet vēlāk paekspermentēšu vēl. Jā ar terminoloģiju ir pašvaki, galvā kokteilis.

Ir tāda sarežģītāka faila sūtīšanas paņēmiens, ko es tagad cenšos uzlabot ar objekta palīdzibu :). Ok, itkā lietu atrsināju manuāli atjaunojot objekta instanci, izveodjoto jaunu objektu un uz to padodot caur sesiju iegūtos propertijus.