Autora papildinājums: 29.11.2010
Paldies visiem par ieguldījumu diskusijā - dažiem šeit paustajiem viedokļiem un dzīves filozofijai es varu un dažiem nevaru piekrist - bet tas ir tikai dabiski. Necitēšu nevienu, bet uzrakstīšu dažus secinājumus, kas man radās no šeit redzamajiem 49 komentāriem:
1. Apbrīnojami cilvēki, lieliska profesija un pašapziņa - neatkarīgi no sasniegumiem un esošās dzīves kvalitātes, katrs sevi uzskata par nindzu, super guru, profesionāli vai nenovērtētu ģēniju, kam visi ceļi vaļā un 120 000 gadā pagaidām nepelna muļķīgas sagadīšanās dēļ! Informācijai – vidējā alga Augstākā līmeņa vadītājam lielā starptautiskā uzņēmumā ir 120 000 gadā, kam seko ievērojama atbildība, vairāki 1000 padoto, naudas plūsmas kontrole virs 100 mil gadā un neizmērojams stress, tāpēc atskaitot tos 100 ģēnijus no Silikkona ielejas, ko pieminējāt, man ir grūti iedomāties, kā parasts programmētājs var pelnīt Jūsu pieminēto ciparu.
2. Profesionāļi - nav skaidrs ko šis jēdziens nozīmē ne uzņēmējiem, ne pašiem nozarē strādājošajiem.
3. Brīvmākslinieki - galvenais ir brīvība!! Šis neremdināmās un nepiepildāmās alkas caurvij visu cilvēces attīstības vēsturi, tās nekad neies zudumā un nekad nepiepildīsies. Šis ir pārāk plašs jautājums, ko šeit apskatīt, jo ietver sevī gan indivīda sajūtas (bailes, apņemšanos, mīlestību, mērķtiecību, pašpārliecinātību, utt), gan globālos procesus (cilvēktiesības, finanšu tirgi, vide, utt), kas savā starpā mijiedarbojās (piem. Pazaudēta nauda akciju tirgū, rezultātā jāzaudē auto, aiziet sieva, zūd pašpārliecinātība, ko aizstāj sevis žēlošana, pazaudēts darbs kam seko zaudēta māja, atnāk ziema iegaršojas alkohols, uz patversmi neļauj iet veco dienu lepnums - bada nāve aukstumā), tāpēc mani ir tikai viens jautājums Jums – „Kā apvienot brīvību ar atbildību?”
4. Līdzīpašnieki – katra mazā programmētāja mazais sapnis, ko kavē milzīgais ambīciju kalns – gribu būt līdzīpašnieks :) Lasīju un brīnījos – kur tas ir redzēts, lai nepazīstamam cilvēkam, kas apgalvo, ka ir „profesionāls” nozares eksperts (ne tikai programmēšana) kāds piedāvātu, es nemaz nerunāju par 10%, kur nu vēl šeit pieminētos vismaz 50% no uzņēmuma. Ir tikai daži varianti kā tiek veidota ilglaicīga sadarbība un pirmais nosacījums ir UZTICĪBA, otrais ir sakārtoti papīri, trešais ir finansējums, ceturtais ir PROFESIONĀLĀS zināšanas un personīgās īpašības, tādas kā atbildības sajūta, galva uz pleciem, labas komunikācijas spējas un atbildības sadalīšana, kopēja izpratne, mērķis un vīzija. Visu no šeit uzskaitītajiem var iegūt tikai un vienīgi ar laiku un ilgstošu pazīšanos. Ja kāds cer, ka pie viņa pienāks investors kurš pateiks, zini man ir super ideja, nauda, komanda utt man tikai vajag programmētāju – nāc pie manis es Tev maksāšu 2000 Ls mēnesī un došu vismaz 50%, lai sapņo tālāk ar aliņu pie dīvāna. Tātad 2 varianti - vai nu Tu nopelni uzņēmuma daļas, vai sāc kopā ar kādu, kam uzticies un kam ir nepieciešamie resursi.
5. Cerību armija – ja es varētu es taisītu, es palaistu, man vajag super ideju un tad tik es būtu otrais Silikona galva pasaulē. Nē čalīši, ar ideju ir krietni par maz. Aiz katras idejas stāv smags darbs, komanda un zināšanas. Uztaisīt ir viena lieta un tā ir mazākā, galvenais vai vari un māki to palaist. Produkts, kas nepārdodas ir muzeja eksponāts!!! Taisni šādus rada „Cerību armija”
6. Sliktie, sliktie darba devēji – iegaumējat, ne jau pa velti šīs tiek sauktas par "darba devēja" – "darba ņēmēja" ATTIECĪBĀM un kā katras attiecības tās ir jāveido – nevis jāatnāk kā cūkai pie gatavas siles uz nobarošanu. Kas attiecas uz sliktajiem Latvijas darba devējiem – tad tie nu mums ir dažādi – vieni, kas rūpējas par saviem darbiniekiem, investē to attīstībā, uzklausa to padomus un ieteikumus, sniedz radošo brīvību un nodrošina ar labu iztiku – pretī prasot lojalitāti, 100% atdevi un smadzenes; otri, kas izspiež darbinieku kā citronu, neļauj viņam strādāt ir nekompetenti, alkatīgi un neuzskata citus par cilvēkiem. Ziniet, kas ir interesantākais – firmas vecumam, atpazīstamībai un lielumam – ar to nav nekāda sakara.
7. Globālais tirgus - te ir tikai vina atbilde - jā tas ir. Arī man ir iespēja savos 30 gados ar 3 augstākajām izglītībā, starptautisko darba pieredzi un vaodu zināšanām braukt un strādāt citā valstī citā zemē. Tomēr es staigāju pa Latvijas zemi, dzīvoju un strādāju šeit uz ārzemēm braucot tikai atpūsties, tāpēc, ja kāds uzskata ka citur ir labāk, maksā vairāk, zāle zaļāka, sievietes skaistākas, pārtika garsīgāka utt - lai brauc prom un es novēlu tikai veiksmi un lielisku dzīvi. Bet kāmēr Jūs esat šeit, palūgšu uzvesties adekvāti un nelekt augstāk par savu pakaļu.
Un tagad es vēlreiz jautāju, vai ir šeit kāds bez zvaigžņu slimības un ar zināšanām, kāds, kas reāli skatās uz lietām un ir gatavs strādāt kopīga mērķa un labklājības sasniegšanai? Gandrīz aizmirsu - pirmos 3 mēnešus no 550-700 Ls uz rokas (atkarībā, kā pārdos sevi, jo dzirdēju, ka Jūs to protat ), ja viss ir labi – algas palielinājums un/vai iespēja iegūt uzņēmuma daļas. E-pasts tas pats vecais, sk, zemāk!
P.S. Pirmais posts:
Labdien nozares eksperti un visi, kas vēl tikai mācas - kas Jums ir pa problēmu?
Ienācu, lai ievietotu darba sludinājumu, bet vispirms apskatijos, ko citi meklē un palasiju komentārus. Secinājums: vakances kā vakances, kāda labāka kāda netiklaba, bet komentāri visur vienādi - pārgudri, vulgāri un augstprātīgi. Te ir vēl sliktāk kā Delfos.
Ko es ar šo visu saku - ja Te ir kāds audzināts un zinošs cilvēks, bez zvaigžņu slimības, kas grib nopietni strādāt un attīstīties, gaidu ziņu. Darbs interesants, atlīdzība laba, izaugsmes iespējas neierobežotas, sīkāk personīgi. Rakstīt:
[email protected] (tiem, kam liekas ka nenopietns e-pasts, palasiet komentārus un sapratīsiet kāpēc tā).
Veiksmi tiem, kas strādā, pārējie, lai turpina fanot par sevi!
Dontels
