bubu

Tīrā veidā nevar. Vienīgi var piespiest browseri atvērt HTML dokumentu wordā / excelī, kur nebūs headera/fūtera un tad lai lietotājs drukā. Bet vai tas ir labs variants šīs problēmas atrisināšanai, nezinu gan...

echo 'Tava IP ir: ', $_SERVER['REMOTE_ADDR'], "\n"; echo 'Browseris\OS: ', $_SERVER['HTTP_USER_AGENT'], "\n";

Nezinu kā tev, bet man šāds kods: <?php class table { var $html; function returnTable() { $this->html.="</table>\n"; return $this->html; } } function kautkaada(){ $table = new table(); echo $table->returnTable(); } kautkaada(); ?> strādā. Moš pamēģini pats palaist? Vai arī iedod precīzāku kodu, kurš nestrādā.

XHTML 1.1 atbalsta. 2.0 gan vēl ne. Tas XHTML jau apmēram tas pats HTML vien ir, tikai ar striktākiem (lai tuvinātos XML) nosacījumiem.

Tieši tā azpage, novāc nost to htmlentities(), jo tas visus ne ascii simbolus pārvērtīs uz entītijām. Tā vietā lieto htmlspecialchars()

Man atkal liekas tieši otrādi. Kautkādu datu kovertācijai / apstrādei (vienkāršai) es lietoju funkcijas. Bet tieši datu sasaistei db <-> html es lietotu OOP. Jo oop jau pēc būtības nav īsti jēgas, ja ir tikai viens triviāls objekts. Pielietojot agregācijas var veidot diezgan sarežģītas un mērogojamas (fleksibilitāte?) sistēmas. Bet nu katrs jau nonāk pie saviem secinājumiem un lietot to, kas pašam liekās ērtāks.

It kā jau klasi šādām vienkāršām darbībām īsti jēgas nav rakstīt, bet varēt jau var. Tev jāpadomā kā šo klasis sasaistīt ar citām tavām klasēm - datu izvilkšanu / ielikšanu DB, attēlošanu HTML kodā. Pašlaik par to es neko nevaru spriest, jo nav nekas :) Konstrukori ir vajadzīgi tikai tāpēc, lai varētu inicializēt klases mainīgos ar sākotnējām vērtībām / atvērt konekciju uz DB / atvērt failus, u.c. tāda vaida inicializācijas. Vēl viena spcifiska OOP lieta ir mantošana, kad tu paplašini klases funkcionalitāti veidojot jaunu klasi no dotās + liektot klāt papildus fjas / mainīgos (extends keywords)

Man prātā nāk darīties šādi: <?php $items = array(11 => 'viensviens', 31 => 'trīsviens', 22 => 'divi divi jebkas'); function getItem($variable) { global $items; return isset($items[substr($variable, 0, 2)]) ? $items[substr($variable, 0, 2)] : ''; } echo getItem('11'); // izdrukā 'viensviens' echo getItem('223'); // izdrukā 'divi divi jebkas' ?>

http://www.phpclasses.org/browse/package/1373.html (dabūts no gūgles ierakstot SMPP un PHP, nezinu vai mēģināji)

Eh, buus tev gandriiz pilla klase jaauzraksta: class table { var $code; function table($caption='') { $code = "<table caption='$caption'>"; // vai nu kaa tur bij, no galvas nezinu :) $code .= '<tr><th>Vārds</th><th>Uzvārds</th></tr>'; // šo der taisīt universālāk } function addrow($name, $surname) { $code .= '<tr><td>'.htmlspecialchars($name).'</td><td>'.htmlspecialchars($surname).'</td></tr>'; } function getHtml() // vai display { return $code.='</table>'; } } tā apmēram (negarantēju uz kļūdām :)

Tev ir bilde $bilde1, kur labā pusē ir vienu pixeli melna slikta svītra, tad: $bilde2 = imagecreatetruecolor(imagesx($bilde1), imagesy($bilde1)); imagecopy($bilde2, $bilde1, 0, 0, 0, 0, imagesx($bilde1)-1, $imagesy($bilde1)); tagad tev ir $bilde2, bez vienas labās kolonnas. Tā es domāju

Ja esi ņēmies ar pascal record'iem: type rec = record x: integer; end; proedure do_something(var this: rec; y: integer); begin this.y := 10; end; Tātad tam this nozīme, ka tu izsaucot klases metodi, jāzin uz kuru objektu (konkrētu instanci), izsaukums attiecās, jo šinī gadījumā tu vari nodefinēt divus rekordus: var a, b: rec; do_something(a, 1); // this = a do_something(b, 2); // this = b Tava demo klase: class test { var $text; function test($text = '') // konstruktors { $this->$text = $text; } function apstrade() // trimo un slesho { $this->text = addslashes(trim($this->text)); } function convert() // 5 -> pieci { $this->text = str_replace('5', 'pieci', $this->text); } } // piemērs $a = new test('tral a lā 5 '); echo $a->text; // apskatamies kas ir sākumā $a->apstrade(); echo $a->text; // apskatamies kas iznācis $a->convert(); echo $a->text; // apskatamies kas iznācis $a->text = 'cic text'; echo $a->text; // apskatamies kas iznācis

Tabula pati aiztaisīsies tad, kad tu gribēsi viņu izvadīt, t.b. ->getHtml() izsaukumā.

Šis ļoti labs pieprasījums.

Pirmais kas ienāk prātā: uztaisi par 1 pikseli mazāku bildi, un tad ar imagecopy pārkopē datus no vecās bildes.

Ja tev vienā failā definēts $i = 4, bet tu savā failā (kurā inklūdo to pirmo failu) lieto arī $i mainīgo, tad īstenībā tas būs viens un tas pats mainīgais. Īsāk sakot bardaks ar vienādi nosauktajiem globālajiem mainīgajiem. Ar namespace tu vinjus vari atdalīt, pasakot pie kura konkrētā $i tu vērsies. Paskālā šī problēma ir atrisināta izmantojot Unitus, C++ valodā ir implementēts namespace keywords, a PHP jāiztiek ar klasēm: <?php class klase1 { static $i; function abc() { return 'esmu klase1::abc'; } } class klase2 { static $i; function abc() { return 'esmu klase2::abc'; } } // tagad var lietot tos abus $i kā dažādus mainīgos klase1::$i = 1; klase2::$i = 2; echo klase1::$i; // izdrukās 1 echo klase2::$i; // izdrukās 2 // funkcijas tāpatās echo klase1::abc(); echo klase2::abc(); ?>

Sliipeetais saproti, php nav namespaces. Tās var tur realizēt ar klasēm. Tagad tev kā ir tās funkcijas - visas vienā kaudzē, nesmuki. Nosaukumui var pārklāties vai vēl kas. A tu varētu uztaisīt klases - vienu html failam, vienu - tabulām, vienu - meņucim, vienu - formām, utt. Un tad darīt apmēram šādi: <?php $page = new html('mans title'); $table = new table('caption'); $table->addRow('aa', 'bb', 'cc'); $table->addRow('aa'...); $form = new form('add.php', 'post'); $form->addTextInput('name', $maxlength, ...); $page->insert($table->getHtml()); $page->insert($form->getHtml()); $page->display(); ?> Nu vai šitā kods nepaliek smukāks, tb. loģiskāks? A tavā gadījumā būs kaudz ar funkciju izsaukumiem, un nezinātājām būs jāskātās, kādam elementam, kura funkcija ko dara.

Nu lab OOP nevajag, ja nav pašam skaidrības. Man jau nu OOP patīk. Bez uz templeišu izvadi der pastīties, nebus ar rociņām pašam jāizsauc tās head/body/foot fjas. Viss notiksies kandrīz automātiski

Kautkā neliekas par daudz to funkciju? Nebūtu laiks padomāt par OOP vai kautko uz templeitu pusi?

Nea, ar taviem bišku gķluko. Tos nelielos punktiņus un svītriņas šis iztulko kā . vai -

Nezinu vai var, bet es laikam rīkotos šādi: <?php function diivainis($params) { foreach($params as $item) { echo $item, ' '; } } diivainis(array('lalalaa', 'kakis', 'suns', 'koks')); diivainis(array('akis2', 'suns2', 'koks2')); ?>

Sanāk ideāli :) Perfekti atpazīst visus manus savāktos un atfiltrētos 600 paraugus :)

Nē, iedziļināsimies gan! Tur jau ir tā UTF-8 priekšrocība, ka viš ir diezgan back-ward savietojams, jo otrais un tālākie baiti nekad nebūs mazāki par 128. Tamdēļ vārds UTF-8 kodējumā nekad netīšām nesakritīs ar citu vārdu, ja izmanto parastus ascii simbolus.

ā, tu domā pašu gorc. A es atkal sources pētu libgorc :) Nu lab, pastīšos to komanrindas tūli

Šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/UTF-8 (un arī daudzkur citur līdzīgi redzams) ir ļoti skaista tabuliņa, kur ir parādīts, kā attēlojās konkrēti ASCII simboli UTF-8 un UTF-16 kodējumos. Kā redzams, to garumi NAV vienādi. Tātad tas nav viens un tas pats.