Vhubuo

Nekad neuzticaties tam ko jus sut lietotaji. Jo ieraksts "/$dir/$file" var kļūt par "//" Un tas dazas sistemas ir identisks / Un datubaze nevisos gadijumos jūs izglabs.

Es tagat tiešam nesaprotu. Paskaties to vitu ar fire bug un mekle pec css.

Zinu tikai Maskava http://www.hmshop.ru/ Atrs google paradija kau ko tadu: http://ergwell.webnode.com/kontakti/ Ja kaut ko atradisi, pasaki. Ari interese ša tema.

Man ir: <?php the_time('l, F jS, Y') ?> on <?php the_time() ?>

Varbut (varbut) ja atver tegu to vajag aizvert ? Es domaju par </table> beigas.

faila single.php Blakus the_title bus the_time

Lai varetu tev iedot precizako variantu vajag zinat ko tieši tu izmanto majaslapas izveidošanai. Piemeram, ja tev ir vienkaršs html, tad viss ir skaidrs. Kope failus un manini URL. Viss ar rokam. Ja piemeram zend framework, viss bus savadak.

Labi ka ar humora izjutu vis ir labi.

Labi ka nedoma.

Tu atveri man acis, paldies. Divos blakus teikumos rakstit pretejo - ir labs joks. Tu ļoti labi maki izmantot Far, good for you. Varbut nesalidinasim operetajsistemu ar tulkstošiem programu ar failu menedzeri. Neskaoties uz to ka viņš ir labs.

Labi, tad vair nepiedavasim praktiskus piemerus. Tikai tezes. Tad 100% visi visu sapratis. Programetajs strada ar tekstu. Teksts ir ļoti svariga darba daļa. Un ar Linuxu ar tekstu stradat ir reizem ertak un efektivak neka windows vidē. Kapec tu doma visiem freimvorkiem ir kodogenerecija no konsoles ? Tapec ka viņi ir rakstiti ar UNIX way domāšanu. Visi var darit ko viņi grib un ta ari dara. Es izpaužu savu viedokļi un tas protams ir subjektivs jo balstas uz manas pieredzes. Bet ir lietas kuras ir pašsaprotamas ka source control sistemas. Un es domaju ka darbs ar tekstu ir viens no tiem.

Man ir gnuwin32 bet tam nav ssh atbalsta(vismaz nebija kad pedejo reizi parbaudiju) tadejadi nevaru izdarit scp, piemēram. Ciklešanu nevar aizstavet ar faid visos gadijumos. Iedomajaties ja jums vajag parbaudit savu 10 webserveru aktivitati ar ping. Izdariet to ar find. Es mekleju, vairakos gadijumos bez cikla, protams. Jo ir ļoti lieli faili.

Tada gadijuma nevajag salidzinat nesalidzidzamo. Lalidzinet labak mc ar far.

Diemzel es tik labi neparzinu far, bet var tur kaut ka ta izdarit: for $f in *.php do echo "file " + $f;tail -n100 $f; done | grep echo | less ? http://www.microsoft.com/resources/documentation/windows/xp/all/proddocs/en-us/ntcmds.mspx?mfr=true Butu forši ja ta butu. Nav iet uz faila beigam. Nav meklešanas. Bez tam tas ir bezjedigi. Man klientu logi ir gigabajtos. Kamer es pa pagiem viņus skatišos es nomiršu.

Flame rages on !!!

Vispar jautajums par administrešanu/programešanu ši topika tema nav korekts. Jo administratoram ir vajadzigas vispar citas prasmes. Ja tu nemaki labi stradat ar tekstu, ļoti gruti bus uzrakstit aktivo koda generatoru kas atvieglos darbu. Dards Linux rada ka ar mazam programmam viegli var panakt lielisko rezultatu darba ar tekstu. Un kad es izstradaju kau to Windows vidē, man ļoti pietruka cat, tail, less un grep ka minimums. Kamer es neatradu sevim cgiwin. Bet tas ari ir vais aizvietojums istam terminalam.

Es laikam vel nevienu reizi neesmu redzejis biznesa produkcijasss koda tiešo xor izmantoanu. Ja tadu atstaj bez kometara ar rupigu paskaidrojumu, var droši sist pa rokam.

Ja, tev ir taisniba. Es velreiz izlasiju par to paterni. Vienkarši taja aplikaciju veida ar kuriem es tagad grasos stradaju ir loti maza starpiba starp controller un view. Jo tie paši metodi kuri atbild par datiem ari izsaucas no konkretas view. Sanak kad maiņa sparp model vai controller notiek tikai no konteksta izmaiņas. Kas ir automatiska.

Prasme stradat ar linuxu mūsu konkreta gadijuma ir presme stradat ar texstu. Jo tas ir unix way. Tas ietver sevi vispirms labu reg ex sapratni. Skriptu rakstišanu vismaz uz bash/sh. Sapratni ka strada processi un ka darbujas to konkurence. Manuprat tas ir minimums gan programešana gan administrešana. Bez šim zinašanam gruti teikt ka maki izmantot linuksu darbam.

Vienkarši var but ta ka cilveks nestrada tikai ar web-saitiem. Protams var pastrideties par terminoloģiju. Modele - ir pati datubaze un datubaze protams strada ar saviem ierakstiem. Kontolers ir logika un ja man vajag to loģiku uz 1000 ierakstu, es ta ari darišu. Šis proces saucas par denormaliciju. Un tiek izmantots ja vajcajums nepeitiekami atri strada. To vajadzetu darit datubazē ar TRIGGER palidzibu. Lai istenotu DRY principu. Bet domat par efektivitati veitas kur tas nav vajadzigs - nav vajadzigs. Jo augstak minets vaicajus stradas ar apmirinošu laiku.

Pagajuša darba vieta ta bija. Saita statistikas agrigešanai. Ta nebija apstradata kadu gadu un bija tabula 1 TB. Bija protams probemas ar atmiņu, bet tiekam gala. Es protams labak izmantotu kursuru Oracle procedura, bet tur bija bleņas ar tiesibam tapec izveidojam hacku.

Es domaju - ja cilveks nevar iemacit programešanas valodu gada laika - tad viņam nevajadzetu būt par programetaju. Webam ir viegls tehnoloģiju steks. Un ša pieprasijuma nekas nav rakstits par SOAP vai lidigiem servisiem. Protams ka tu nekļusi par viskrutako DBA kurš mak optimizet db klasterus divu gadu laika. Bet kļut par web developeri - var. Tada velna pec ka man nav viens projeks. Ir ļoti daudz legasy sistemu. Es neesmu viens komanda. Dažas reizes nevar instalet serveri papildus servisus. Ir jāstrada ar to kas ir. Un ja ar to ir jāstrada un datubaze ir applikacijas nizimiga daļa, kas bieži notiek ar mysql ot vajag zinat. Es stradaju par web programetaju no 2007 gada. Pirms tam bija - Progress 4 Gl un nedaudz C. Un salidiznot ar 2009 gadu man papildijas zinašanas(ši tehnoloģiju plasta) tikai pgsql un tas ir tiri advanced jo mēs darba izmantojam ļoti specifiskas proceduras. Tapēc es domaju ka - jā, tas ir iespejams. Vienkarši vajag macities. HTML, CSS un Javascript - vieglas valodas ja neizmanto viņus tuvu desctop aplikaciju limenim. JQuery rocks :) Ajax - viena gramata(AJAX fo professionals) un viss ir skaidrs. PHP - ir daži momenti, bet vispariba nekas saražģits. Ar freimvorku izmantošanu velvieglak. MYSQL - vecas versijas vajadzeja daudz zinašanu(lasi pieredzi). Un vispariba ir specefiski momenti. PostgreSQL - viena gramata + Joe Celko gramata. Un ļoti laba dokumentacija atri dod rezultatus. Par augstskolu runājot, jā diploms protams ir ļoti labi, ja tam līdzi nāk arī praktiskās zināšanas. Ja nemacies un nelasi gramatas tad ir gruti. Jo vajag atzit ka jau daudz ir izdarits un taisit web-lapas ir dizgan viegli. Un taisit web-applikacijas kļust aizvien vieglak. Bet cik ir tadu - celtnieku, autovaditau, konditeru utt. Es macos institutā. Man ir interesanti. Tas ļauj paskatities uz lietam citadi. Protams ka pasniedzeji ir dažadi, bet viņi var pareikt resursus un paradit to ceļu pa kuru vajag iet. Strada un nes naudu. Tabulam nav nekas ļauns. Tas nebija proretizets uzdevums iedeva macekļim lai viņš sev galvu nelauž ietaica sakuma pameiģinat ar tabulam. Jo vel daudz darba. Nu, tu teici ka negribi redzet saraksta linux. Ar to var padomat ka tu gribi stradat tiri windows vidē. Tadejadi tu negribi macities linuksu, kas tev ir jauna tehnoloģija. Tas pats ar flash. Ja es nepareizi sapratu, atvaino. Flešam ir daudz pilitošamans vietas. Speles, web aplokacijas. Es nesen redzeju loti labu attelu editori. Kas sapro psd failus tiri uz fleša. Un pats izmantoju servesi bubble.us Ka tu doma - to visu dizaineri uzprogrameja ?

Rodas tads iespaid tapēc ka mysql tadi vaicajumi leni strada. Nekas ipaš, viņš vienkarši paskaitis to ko es gribu visiem ierakstiem. Piemeram ja man vajag atskaiti. Man ir tulkstoši ierakstu un reizem saražģitakie vaicajumi, bet vis strada normali. Tas, diemžel ari nav taisniba, jo tā rezultats ir tieši tas kas bija prasits 1 ieraksta un tur ari nebija nekadu limitu. Un es nedomaju ka LIMIT 10,0 ienes daudz loģikas vaicajumā. Es domaju ka paging ir cits uzdevums. Un to ir viegli uztaisit. Un man ir "kontroleri" kas strada ar tulkstošiem ierakstu.

Ja man budu normala datubaze, nevis mysql es daritu ta: SELECT n.* , (SELECT count(*) FROM news_comments WHERE news_id = n.id) as news_comment_count FROM news as n; Bet man ir mysql kurak iekšiejie vaicajumi dažas versijas ir ļoti leni tapec daudz isu vaicajumu, es domaju, bus atrak: $sql = "SELECT * FROM news;"; $query = mysql_query($sql); while ($result = mysql_fetch_array($query){ $comment_sql = "SELECT count(*) FROM comments where news_id = ". $result['id']; list($comment_count) = mysql_fetch_array(mysql_query($comment_sql)); } Bet, man varbut ir novecojusi informacija.

Use Firebug, Luke.