Roberts.R

Nu ja Tev ļoti švaka kaste, tad jā, bet pa lielam, tāds CMS kā Wordpress tikai uz tādu principu strādā, kā minēja dagrevis. Tie saucās Parent'i. Nu vismaz es tā tos saucu. Pats arī bieži praktizēju, un viss iet kā nākas. šitas diezgan vecs paraugs, ko pats izmantoju vienā lapā: $query = "SELECT c.id, c.poster, c.content, c.time, u.id as u_id, u.img FROM content c INNER JOIN users u WHERE u.id = c.author AND c.type='discussion' AND c.parent_id = (SELECT id FROM content WHERE id = '".$discussion_id."')"; Kokains gan jau ir, bet izlobīt ideju var ;)

Sveiki! Es tagad tā mazliet filozofēju un domāju, un gribu saprast, vai manām domām ir pamats, un vai ir par to jēga dusmoties utt :) Temats ir brīvs, bet izteikties tomēr vajadzētu profesionāli. Bieži vien, glabājot datumus un laikus, es izmantoju UNIX timestamp, kas ir 10 int liels. Perfekti noder priekš kaut kādiem foruma ieraksta laikiem utt. Pa visam nesen, uztaisīju useru datubāzi, un īpaši ilgi nedomājot, arī izmantoju šo pašu timestamp, lai saglabātu datus. To es daru tāpēc, ka šādi ir vienkārši veidot vienotas funkcijas, lai izdabūtu attiecīgos datus, izejot tikai no 10 skaitļiem. Bet tagad es sapratu, ka dzimšanas dienām es nevaru izmantot vairs šo metodi, jo var gadīties, ka kāds no lietotājiem ir dzimis pirms 1970 gada, cik plats ir arī šis timestamp standarts. Tāpēc tagad ir jāpārdomā mazliet datu glabāsana, un visticamāk, būs jāglabā prostā varčarā, kas, patiesību sakot, arī ir tikai 10 simbolu liels, piemēram (01-01-1970). Un pa lielam, zinu, ka tie ir sīkumi, un datubāzes izmērs arī nebūs bezgalīgs (šaubos vai piepildīs BIGINT(20) UNSIGNED), bet reāli, ja skaita baitu pie baita, kāda tomēr ir tā atšķirība svarā? INT(10) ir 4 baiti, bet VARCHAR(10) būtu tik, cik viens čarakters viens baits, viens mb čarakters - divi. Right?

Liekas, ka hokeja un alus ietekme... :(

Viens ir tas, kas Tev ir definēts iekš ROOT? Ja nesaprati jautājumu, pārskati, vai Tev ir izmantots, un vai vispār ir vajadzīgs http://php.net/manual/en/function.define.php Ja gribi katram $row[$x] definēt savu krāsu, tad ieteiktu šādi: switch $row[$x] { default: case $x = 1: echo "<p style=\"color: red\">teksts</p>"; break; case $x = 2: echo "<p style=\"color: green\">teksts</p>"; break; case $x = 3: echo "<p style=\"color: blue\">teksts</p>"; break; }

Izmēģināju visādus variantus, kuri tiek piedāvāti dokuemntācijā, bet tas viss pasākums uzvedās dikti savādi, un nevaru dabūt vēlamo rezultātu, tāpēc sāku meklēt glābiņu forumos.

Domāju, ka šī vieta būs pareizākā, kur ievietot šo jautājumu. Tātad, domāju, ka noteikti kāds no jums ir saskāries ar ckeditor, un ceru, ka esat risinājuši līdzīgas problēmas. Jautājums tieši ir par to, kā dabūt gatavu to, lai ckeditor uzliekās visām text areām, un ne tikai tur, kur sasaucās kopā ar klasēm, id'iem vai name'ēm, un lai būtu iespēja izmantot costume toolbaru. Kā redzams šeit, tur ir tikai vienai text-area uzlicies tas ckeditor, bet pārējās - neņem pierē. Help!

Paldies par ieteikumiem, ņēmu vērā :)

Labvakar, jeb - labrīt! Šonakt uznāca iedvesma nedaudz parakstīt... http://RobertR.pastebin.com/LLshFG6T Kā Jums izskatās šī funkcija? Man jau pa lielam viss strādā kā nākās, bet varbūt kāda optimizācija, kas varētu lieti noderēt?

Iesaku uztaisit echo $sql, un iemest to phpmyadmin SQL tabā, un paskatīties, ko tas tur saka.

Man tā liekas, ka pat W3 JS sadaļā ir perfekti paraugi. Varbūt ne gluži countdown, bet gan kaut kādi pulksteņi ar taimautiem, un aiziet. Pagriez savā vajadzīgajā virzienā, un viss kārtībā :)

Ticu, ka problēma meklējama PHP konfigurācijā - faila limits un/vai taimauts.

Nu tad ticu, ka ir kaut kur aizķērusies funkcija, kas UTF8 čarus pārvērš par "?". Lai gan - kuram tādu muļķības funkciju vajag. Un nav gadījumā tas "Sākums" ierakstīts kodā ar roku, vai viss paņemās kārtīgi no datubāzes? Kā arī - varbūt esi labojis valodu failu, bet tomēr esi aizmirsis to saglabājis UTF8 kodējumā.

Nu kaa, nu atver css un raksti. Maacies to dariit, nevis prasi visiem. Uzdaavini sev skilu rakstiit css :)

Nopietni: 424.79KB head bilde. VĀāāāKS :D Anyway. to background vāc nost, kas sadala trijās daļās. tajā DIV, kur class ir "page", atliek ielikt citus tris divus, kas attiecigi sadalās. HTML: <div class="col_one float">Jaunumi</div> <div class="col_two float">Serveri</div> <div class="col_thr float">Login</div> <div class="clear"></div> CSS: div.float {float: left} div.clear {clear: both} div.col_one {width: 50%; background: #fff} div.col_two {width: 25%; background: #f1f1f1; border-color: #e5e5e5; border-style: solid; border-width: 0 1px;} div.col_thr {width: 25%; background: #fff} Problēma atrisināta

Runa ir par to, cik vienā lapā attēlot ierakstus. Piecus, 10, 20...? Piemēram, rakstu "Ak-mens" var atrast ceturtajā lapā, ja ierakstu skaits lapā ir pieci. Bet ja ierakstu skaits vienā lapā ir 25, tad to var atrast pimajā lapā. Tātad - cepumā saglabāt to skaitu, cik attēlot lapas. Bet ja lietotājam, kam nosūta saiti, cepuma nav, tad viņš attiecīgajā lapā varētu neatrast rakstu "Ak-mens".

Liekot domēnu klāt iekš NIC'a, vienkārši ieliec abus divus vārdus uz vienu un to pašu IP. piemēram: www.domains.dom 127.0.0.1 domains.dom 127.0.0.1 Abi strādās, un nekas nav jāgriež nost.

Ā, nu tagad jau pa visam cita runa :D Paldies!

Labvakar! Man te ir radusies neliela aizķeršanās ar elementāru lietu saprašanu. Ceru, ka kāds te varēs palīdzēt :) Runa ir par MS Access queriju taisīšanu. Pašus SQL'us varu sarakstīt visādus, kādus vien vajag, bet nesaprotu uzdevumu tikai tāpēc, ka tas ir rakstīts latviski. Uzdevums sekojošs: "Izveidot četrus vienkāršus querijus, kuros parādās konkrēti, nekonkrēti, vairāki kritēriji, skaitļu intervāli un lielāks vai mazāks." Izklausās elementāri, bet es nu dien nevaru saprast, ko, pie vella, nozīmē tie uzdevuma pieprasījumi, kuri iezīmēti boldā? Un cits jautājums. Vai MS accesā ir kaut kāda SQL funkcija, kas darītu to, ko PHP dara substr()? Paldies, gaidīšu atbildes! :) /Rob

Bet pa lielam, nav labākais tonis glabāt IP adreses. Piemēram, es ieeju Tavā lapā no sava datora, tad vēlāk pie manis atnāk draugs, un viņam pastāstu par krutu mājaslapu, kurā no vienas ip adreses var ieiet tikai vienu reizi dienā. Tad iedomājāmies, ka viņš ieies no sava laptopa izmantojot manu wi-fi rūteri. Bet diemžēl atdurāmies pret paziņojumu - Tu jau šajā lapā esi bijis. Bet kā - tikko atnācis draugs, ar vēl vēsu datoru... Lieta tāda, ka tiek ieskaitīta kā ienākošā/izejošā adrese iekš paša rūtera. Es nez, moška daGreiva funkcija šādu lietu novērš, Bet, labākais, tomēr ir glabāt PHP sesijas vai cepumus. Vai LocalStorage, ko piedāvā HTML5.

Ceru, ka Tev ir skaidrs, ka darbs ir ar datubāzi :) Un lai izvilktu no datubāzes kaut ko specifisku, tad tai arī ir ar pirkstu jāparāda, ko Tu vēlies no pašas datubāzes. WHERE nozīmē to, KUR ir Tavam datubāžu klientam būtu jāmeklē attiecīgā informācija. Šajā gadījumā, lai izpildītu šādu queriju, tad Tev ir jādara šādi: PHP: $user_id = $_REQUEST['user_id']; // Vai nu šis parametrs nāks no formas (POST) vai no address bar'a (GET) $query = "SELECT * FROM probid_users WHERE user_id='".$user_id."'"; $result = myqsl_query($query); $data = mysql_fetch_array($result); echo $data['user_id']; // un citi zvēri

jQuery :even un :odd

Pamēģini ta vienkārši echo $errors; Ja šitā strādās, tad kaut kas nav ar funkciju. Vai arī... pirms funkcijas nav jāliek lieks echo, jo funkcijai jau ir return.

if($_POST) Dara visu brīnumu. Ja vēlies vēl precīzāk, tad <? if($_POST['save']){ print_r($_POST); } ?> <form action="" method="post"> <input type="submit" name="save" /> </form>

Neesmu 100% pārliecināts, bet es domāju, ka pilnīgi pietiek ar if(empty($var1 || $var2)){ // izmet eroru }else{ // viss kārtībā, daram, ko vajag darīt. } pat exit nevajag tur likt, jo tas if jau pārbauda, un attiecīgi aizmet uz vajadzīgo vietu.

Kādas problēmas nokopēt sarakstu, uztaisīt XLS failu un ieeksportēt SQL?