Jump to content
php.lv forumi

Web Developer

Reģistrētie lietotāji
  • Posts

    478
  • Joined

  • Last visited

Everything posted by Web Developer

  1. Varbūt izmanto AsynchronousFileChannel klasi?? http://openjdk.java.net/projects/nio/javadoc/java/nio/channels/AsynchronousFileChannel.html Varbūt tomēr nē?
  2. http://us2.php.net/manual/en/function.file-get-contents.php Notestē funkciju file_get_contents: Tālāk analizē saturu, gan jau ka vajadzēs izmantot kaut kādu preg_match vai ko tamlīdzīgu. Uzraksti savu funkciju savām vajadzībām šai gadījumā.
  3. Ir: Vajag vēl? P.S. tikai apskati visus kā atsevišķus vārdus, nevis meklē tādu zilbi kādā vārdā, piemēram, "pistole"... ;)
  4. Aleksejs. Sarežģītām sistēmām nemēdz visi pieprasījumi sastādīt pieprasījumu pēc konkrēta "raksta", "sadaļas" vai "bilžu galerijas".
  5. Man liekas, ka cilvēks gribēja idejas būtību. Ideja tāda: 1. 'nopirku-jaunu-suni-tagad-to-vajadzetu-vest-pie-vetarsta' tev būs ieraksta ID, kas attieksies uz datubāze tabulu "blog" (vai kā citi tu tur atlasīsi iekš /blog/). bet es pieņemu, ka īstais ID tev būs kāds surogāt-ID un sastāvēs tikai no cipara. Šis tev būs otrs ID, paredzēts tikai URL, pirms saglabāt šo id, tu analizē nosaukumu un uzģenerē ID, tad atlasi no tabulas, vai šāds UrlID eksistē. Ja eksistē, tad pieliec galā vienkārši savu faktisko surogātID - 'nopirku-jaunu-suni-tagad-to-vajadzetu-vest-pie-vetarsta-123'. Wordpresā esmu manījis, ka tiek pielikts priekšā vienkārši datums, ar domu, ka vienā datumā nevar būt divi vienādi ieraksti. 2. URL rewrite ir tikai tehniski, lai tu pārrakstītu teiksim uz savu "index.php?controller=blog&action=index&id=nopirku-jaunu-suni-tagad-to-vajadzetu-vest-pie-vetarsta". 3. Šādi url der tikai vienkāršām sistēmām (un blogs ir viens no tiem).
  6. Tev vajag lai teksts mainās katru dienu? Tad tev jāizveido divas lietas: 1. datu krātuve ar tekstiem - vai nu konkrētām dienām vai random, vienalga (tas var būt masīvs, var būt datubāze, var būt xml fails utt.) Es personīgi ieteiktu xml failu - vieglāk menedžēt, ja vien tās lietas nav jāintegrē UI. 2. neliela biznesa loģika datu atlasei un attēlošana - ļoti vienkārši te ir.
  7. Nē. Izveidot tabulu "atlēgvārdi", kur glabāt atslēgvārdu, tā id un valodu - tas būs kombinētais ID, kā arī protams pašu atslēgvārdu (vārdus), izveidot arī kolonu "count", kur glabās reižu skaitu, cik reizes atslēgvārds parādās. Tad pieņemsim, ka tev ir galvenā ierakstu tabula (kā tam vajadzētu būt), kur katram ierakstam var pievienot atslēgvārdus. Vajag šo ierakstu tabulu ar starptabulu sasaistīt ar attiecīgajiem atslēgvārdiem no atslēgvārdu tabulas. Starptabulai var būt divas kolonas - ieraksta ID, atslēgvārda ID, viss. Tikai vēlami FK (Foreign Key) abiem ID ar CASCADE variantu, lai dzēšot ierakstu, automātiski izdzēšas ar šo ierakstu saistītie starptabulas ieraksti un tas pats arī ar tagiem - dzēšot tagus. Tagad pie katra ieraksta izveides/dzēšanas/rediģēšanas tiek izpildīts "triggeris", kurš dzēš vai pievieno vai arī atstāj kā ir - ierakstus no ierakstu un atslēgvārdu starptabulas, kā arī "updeito" count vērtību atslēgvārdu tabulā. Vēl var protams, darīt tā, ka to "count" kolonu neveidot, bet skaitīt pie katra pieprasījuma no starptabulas - nezinu, kas būtu labāk no veiktspējas viedokļa. Var arī nepildīt trigeri, bet piekodēt klāt ieraksta modelim klāt vienkārši attiecīgās darbības - SQL pieprasījumus. Ieguvumi: 1. Visi atslēgvārdi glabājas vienā tabulā, kur tie ir pieejami no jebkuras vietas aplikācijā. 2. Lielākā noslodze parādās tikai pie ierakstu rediģēšanas, kas visticamāk būs krietni retāk izsaukts process, nekā parastie apskates pieprasījumi. Pie tam - arī šeit nekāda dižā noslodze nebūs, ja viss būs pareizi uztaisīts. 3. Iespēja darīt datubāzei to, kas ir domāts datubāzei, bet aplikācijai darīt to, kas ir domāts tai.
  8. Atkarībā kāda licence! Ir licences, kur tu drīksti darīt ar to produktu, ko dabūjis, ko vien iedomājies! Bet parasti tas ir opensource projektiem. Nevarētu iedomāties, ka ar maksas produktu tā varētu darīt!
  9. Kas attiecas uz datubāzi - vari tur glabāt pilnus float tipus (skat. pats attiecīgo savas datubāzes manuāli sīkāk un taisi kā tur aprakstīts), bet šito php number_format vari izmantot attēlošanai vienkārši un miers.
  10. $float = 1; // tavs floats echo number_format($float, 2, ".", ",");
  11. Izlietojot dažas sekundes sava laika googlē, atradu tev risinājumu: http://lv.php.net/manual/en/function.money-format.php Viss jau ir iebūvēts.
  12. Tieši tā, jo, lai to sekmīgu programmētu, vēlams, lietot kafiju, lai nezaudētu modrību, attiecīgi - grūti sarakstīt pilnīgās muļķības pusmiegā! ;)
  13. Runājot par type cast un to, "cik tas ir slikti", tad, patiesībā tas novērš daudzas kļūdas jau pašā saknē. Piemēram, kāpēc tev db ļaut kaut kā padot stringu nosacījumā " where id=123", ja tur ID var būt tikai integer? Ok, jākāsto strings uz integer, bet ja izmanto tikai string - sorry, jātaisa kaut kādas nevajadzīgas pārbaudes vai šis strings ir integer, ja kāsts vienkārši nosprāgs, ja mēģinās iebarot stringu, tur kur vajag integer. Tas tik tā - elementārākais piemērs.
  14. Atļaušos atgādināt, ka php izstrādāja viens cilvēks, jo viņam likās neērti rakstīt savu mājulapu PERLā un PHP nozīmē Personal Home Page - tas ir īstais sākotnējais tulkojums un nevajag to noliegt, tikai tāpēc, ka esat iemīlējušies šai valodā!
  15. Es jūtu, ka ir nepieciešams nopietni paanalizēt šīs valodas pēc teorijas, varēsiet iesniegt universitātē kā kursa darbu! ;) Vismaz tas daļēji atrisinātu šo strīdu. Bet pilnīgi vienkāršs jautājums ir - ko jūs katrs te uzskatat par web aplikāciju? Miniet 3 spilgtākos piemērus (vēlams, ar visu URL)!
  16. codez teica, ka tā ir "universāla web aplikāciju valoda". Es teicu, ka salīdzinot ar citām web aplikāciju valodām (pat ja tās der arī citiem mērķiem, ne tikai web aplikācijām) tā nebūt nav universālākā ne tikai ar to, ka php der TIKAI web aplikācijām, bet arī tīri no tā, ko iespējams paveikt web aplikācijas līmenī...
  17. PHP der, ir derīga valoda, bet nevajag slavināt to kā "TOP valodu" un "labi apmaksātu", jo pameklējot Googlē un apskatos pārdesmit atrastos rezultātus, redzam, ka tas tā nebūt nav! PHP ir pieejama valoda un vienkārša, par to šaubu nav, bet ir citi mīnusi, ko nevar noliegt.
  18. 1. Tā ir maz universāla valoda - tā ir web skriptinga valoda, tas ir viens - tā attiecas tikai uz webiem. 2. Web aplikācijām tā arī ir ne pārāk universāla valoda - starp web aplikācijām var mierīgi uzrakstīt plānu tādām aplikācijām, ko var uztaisīt uz Java, bet nevar uztaisīt uz php, savukārt visas web aplikācijas, ko var realizēt uz php, var realizēt arī uz Java. Jautājumi?
  19. Lai būtu mazāk kļūdas programmās. PHP aplikācijas ir pilnas ar kļūdām tieši šādā aspektā arī, to nevar noliegt. Iesācējam protams, ērti, nav lieki jānopūlas, bet varbūt labāk vispār nevajag pūlēties un iemācīties lasīt un rakstīt un gan jau ar to dzīvē pietiks? Gluži pretēji - tā ir vismazāk universāla valoda - tā ir web skripting valoda, ar ko var taisīt tikai web lapeles. Ja jau reiz pieminēji Java, tad varu pateikt skaidri un gaiši - nav risinājuma php, ko nevar uztaisīt Java, bet uz Java var dabūt gatavu risinājumu, ko nevar dabūt gatavu uz php. Par to laiku un lētumu. Lēti parasti ir iesācēji, bet viņi nemēdz būt efektīvi pat uz php. Lētums ir un paliek lētums - ķīniešu plastmasa. Savukārt, samaksājot sākotnēji vairāk, profesionāļi uztaisīt kvalitatīvu un ērti uzturamu kodu ar maz kļūdām. Ilgtermiņā izmaksas būs attiecīgi, mazākas. P.S. Viss tas protams, neattiecas uz nelielām web lapelēm, uzņēmumu vizītkartēm un nelieliem portāliem, bilžu galerijām un pat forumu. :)
  20. Vari prasīt kaut vai miljonu dienā! Zimbabves dolāru... usver - nepārspīlē! Labi zini, ka šai valstī ir sūdīga izglītība, vismaz IT sfērā tiešām... Un php IR vairāk ākstīšanās, nekā diži akadēmiska un labākās prakses programmēšana. Kaut vai tas, ka php netiek ievērots praktiski nekāds striktums, sintakse ir izplūdusi pati par sevi, daudzas OOP pamatfīčas tiek ieviestas tikai kaut kādā tur 5 versijas apakšversijā, nekvalitatīvs un nedrošs kods ir pieejams lielā skaitā, gan atvērtā, gan aizvērtā (maksas) veidā! Un ja godīgi, es neticu, ka php kā līderim web programmēšanas valodās (kas kā zināms, nemaz reāli pasaulē arī šobrīd nav) nav nekāda spīdošā nākotne! Strauju popularitāti gūst python, konkurē ārā... Protams, Java arī pati par sevi - kā enterprise web aplikāciju programmēšanas valoda, šobrīd neapšaubāmi ir līderis pasaulē. Web aplikācijas kļūst aizvien sarežģītākas un prasības pret tām - aizvien augstākas, jo cilvēki jau sāk pierast pie tā, ka internetā ne tikai var lasīt ziņas un apskatīties meilu, bet arī izmantot visādas lietojumprogrammas (aplikācijas) savu mērķu sasniegšanai - kaut vai ceļojuma maršruta izveidei un nodrošināšanai ar visām rezervācijām, kaut vai bankas kontu lietošanu, lidmašīnas biļešu rezervēšanu, preču meklēšanu un iegādi, nozīmīgas informācijas meklēšanu utt. Ceru, ka google arī darbojas virzienā, lai tiktu izskausta "internetmiskaste", lai uzlabotos kvalitāte un ticamība web pakalpojumiem. PHP man šķiet ir tikai viena izeja kā tas varētu izdzīvot! Uz savu jauno versiju vienkārši viņiem visa valoda ir jāpārtaisa jau saknē - lai izveidotos optimāla valoda web programmēšanai un jāuztaisa strikti datu tipi - kaut vai šie tipi būtu nedaudz - speciāli web vajadzībām, bet noteikti. Plus vēl php vajag iestrādāt ļoti daudz un dažādus automātiskos drošības mehānismus! Ātrdarbība arī būtiska. P.S. Nevajag jaukt webus arī ar parastajiem softiem - tiem ir citas prasības un citas vajadzības, automātiski - atkritīs retorika par C/C++ advancētību - vienkārši tur nav ko salīdzināt. Ir arī objektīvs šķērslis visam un saucas Microsoft. Viņu lielākā problēma ir gausā reaģēšana uz tendencēm vai pat vispār nereaģēšana - kā milzu lācis viņi dzīvo savā pasaulē. Un tas ir galīgi garām, jo webam tiek izstrādāti atvērti standarti, kurus nez kāpēc visi pārējie nopietnie web developeri (ar domu - organizācijas, kas attīsta internetu dažādos aspektos) cenšas tomēr ievērot un pieturēties pie pieņemtajiem standartiem, kādus pieņem, piemēram, w3c. Jaunajai web valodai jābūt ļoti elastīgi un optimāli iestrādātām galvenajām web fīčām - web servisiem, ajaxam, dažādu dbo atbalstam, datu tipu striktumam, datu filtriem, protokolu analizatoriem, web security utt. utjp.
  21. xPtv45z - atļaušos tomēr aizrādīt, ka esi tukšs demagogs un punkts. Es ta vēl savus pieņēmumus centos kaut cik loģiski pamatot...
  22. xPtv45z - skatos, arī esi no runātājiem vairāk, ne darītājiem. Ja būtu uzmanīgāk lasījis manu ziņojumu, tad es runāju par tiem, kas runā te par algu virs 600 Ls uz rokas, kas tiešām sanāk vairāk nekā tūkstotis dolāru... Nu par tiem indiešiem - jūs laikam noalgojāt kaut kādu frīlancerus no Kalkutas "jauno, bet nabadzīgo censoņu priekšpilsētas" (necenties iedziļināties šai izteicienā vai meklēt jēgu tam - tas tāpat)! :D Bet indiešu ir daudz un programmētāji tur ir daudz, attiecīgi, tā ir tā pati tēma - statistiska, kuru tur centās apspēlēt codez saistībā ar IQ koeficientu, un statistika darbojas arī šeit - jo vairāk cilvēku, jo vairāk atrodas kvalitatīvi cilvēki. Es īsti nesaprotu arī tavu filozofiju algas jautājumā - nez vai tu kā priekšnieks maksātu, cik vien vari atļauties... Protams, absurds ir ņemt cilvēkus tikai uz pārbaudes laiku, bet ko nozīmē "bet ja var atļauties, kāpēc nemaksāt"??? Ja tu būtu šefs un tev būtu darbinieks, programmētājs, kuram tirgus cena būtu 500 Ls, bet tu varētu tīri "atļauties" viņam maksāt arī 1000 Ls, es gribētu redzēt, kā tu maksātu tos 1000 Ls!!! Un ne vienam vien darbiniekam! Beidz te liekuļot par lietām, kas ir reālas, sāpīgas un svarīgas daudziem cilvēkiem! Cilvēks, kad nāk strādāt, nosauc algu, ko viņam vajag, darba devējs to vai nu pieņem vai nē! Jebkurā gadījumā darba devējs ņems vērā arī "darbaspēka tirgus cenas"! Tāpat kā jebkurai precei tirgū! Vienīgais, ka ar darbiniekiem ir smagnējāk, jo tie taču ir cilvēki tomēr un darbojas nedaudz arī cilvēciskais faktors...
  23. Runas runas, bet kā ar darbiem? Es pateicu, kā reāli tagad krīzes situācijā ir, nevis kā bija "treknajos gados"! Pasak man, kas tas par php programmeri, kam būtu jāmaksā vairāk kā 600LVL uz rokas (neaizmirstiet, ka darba devējam tas izmaksā 1048.55LVL mēnesī)??? Kas tie par tādiem pasūtījumiem, kur var maksāt par programmēšanu šitāda līmeņa valodā LATVIJĀ (lasi - Eiropas banānzemju nomalē!)??? Ja nu vienīgi kārtējā nodokļu naudas izzagšana! Ja es būtu darba devējs, es tādu summu maksātu programmerim, kurš spētu uzkodēt viens pats specializētu internetveikalu (bez opensource gataviem varientiem, izņemot frameworkus) mēneša laikā kvalitatīvā kodā ar visiem komentāriem - pie tam ar nosacījumu, ka tiek pilnībā ievērots paredzētās arhitektūras princips visur un ka viss kods no A-Z atbilst iepriekš noteiktiem kodēšanas standartiem, ieskaitot komentārus! Tad jā! Bet citādi, piedodiet - tā ir liekulība un tukšu salmu kulšana - tas ir atrauts no realitātes... Savādāk ir ja strādā ārzemēm vai veido pats savu biznesu! Starp citu - paskatieties, cik pasaulē maksā "freelanceriem"! Vien vairākus simtus dolārus par tik apjomīgiem projektiem kā speciālizētas izsoles, internetbankas, meilserveri utt.... Tādiem "spečukiem" kā vairums šajā forumā to vien tik vajadzētu kā ielaist te kādus pārdesmit tūkstošus indiešu programmētāju, vismaz pietiekamas konkurences apstākļos jūs iemācīsieties strādāt efektīvi un kvalitatīvi, tad arī būs par ko prasīt tos tūkstošus (ASV dolāros tie tiešām sanāk tūkstoši) mēnesī...
  24. codez - tīrāko dezinformāciju tu te sniedz! Pat CV online algas kalkulators pasaka, ka 668LVL BRUTO šādam amatam ir jau VIDĒJA ALGA - tas ir maksimums, uz ko var pretendēt šis kandidāts un tas ir 476.12LVL uz rokas! Ņem vērā, ka CV online dati visticamāk ir novecojuši un atbilst "trekno gadu līmenim", tā ka droši noņem vismaz 30% nost, skaties, kas paliek. Augsta alga šādiem speciālistiem ir 600LVL treknajos gados, 400 Ls - tagad! Bet tas ir par pilnu slodzi! Uz nepilnu slodzi šis kandidāts var cerēt uz 250-300LVL NETO algu! Un tas jau būs daudz! Ja nav ticības, pasaki firmai, lai izsludina konkursu un tici man, beigās atradīsies kāds, kurš tur sēdēs par 200LVL BRUTO katru dienu 8 stundas! ;)
×
×
  • Create New...