daGrevis

Context, who needs it anyway...

> pārgāja uz Python \o/

Vēl arguments, kurš dzirdēts, ir, ka šādi viņi cenšas piesaistīt tos programmētājus, kuri “nenesās“ pēc algas, bet vairāk pēc _īstā projekta_ un komandas.

Kas tev tas par jocīgu stilu, kurā raksti? Visi punkti, speisi un pārējie no ASCII-simboliem, cik redzu, randomā.

Mhm, sāc ar prototipu. Uzbliec ātri un tad, ja projekts aizies, attiecīgi, būs investori, varēsi pārtaisīt ļoti kvalitatīvi un efektīvi.

Visvienkāršāk un lētāk būtu uztaisīt web-appu un to ietērpt nativajā-appā, kas palaiž brovseri. Tikai skaties, vai tavai appai nav ierobežojumi, ko nevar panākt ar web-appu.

> Šī ir usr slēptā spamreklāma? Exactly to pašu nodomāju.

Nop. Es viņam ietvītošu.

Kāds laacz to pateica?

> saucamais 'pudeles kakls' Īstenībā par bottleneck sauc lietu, kas attiecīgajā aplikācijā aizņem procentuāli lielu izpildes laiku, tā, ka salabojot to, aplikācija būs N reizes ņiprāka un par citām lietām, kas arī *nedaudz* bremzē, pat var neuztraukties. Ļoti bieži tā ir datubāze, tas gan.

Dat satire.

:D

Labam programmētājam no komandrindas nevajadzētu baidīties.

> /videos/123-my-slug/ Ir redzēts, ka daudzi dara. Nesaprotu kāpēc cilvēkiem patiktu čakarēties ar ID dabūšanu/ielikšanu no/iekš sluga. Varbūt tam ir kāds cits, speciāls ieguvums? > JO /videos/123/ un /videos/123/my-slug/ atvērtu vienu un to pašu saturu, kas googlei varētu ne pārāk patikt. Tam domāti 301 redirekti, kurus Google ļoti labi respektē. http://www.w3.org/Protocols/rfc2616/rfc2616-sec10.html

Vari parādīt piemēru no datubāzes struktūras? Kam tur būtu jāglabājas un kā tu to glabā?

Nē, programmētāji (it īpaši, web programmētāji) nav parasti lietotājiem. Daži nu dien ir arī neparasti! :) Varam vākt skaitli ārā, bet tad, kā jau minēju, būs sarežģītāk uztaisīt pareizu redirektu, ja slug mainās (jāglabā vēsture). Arī slugam jābūt unikālam.

Parasts lietotājs neskatās URL un nepēta tās struktūru.

Slug jāmainās, kad mainās nosaukums. Vienīgais, kas nemainās, tas ir ID.

Es taisītu: > /videos/123/my-slug/

> ne visur formālam izglītības papīram pievērš uzmanību, bet nu šaubos vai kāds ņems darbā programmistu, kurš ir ar zemāko izglītību Hello.

Neviens tev source nedos, bet varu pačukstēt — regulārās izteiksmes (regular expressions).

Ko tu esi uztaisījis, ka jau meklē darbu?

Jā, ar JqPlot biju domājis flot. ;)

Lūdzu neizmantojiet Highcharts. Tak paskaties kāda viņiem ir licence un cik maksā komerciālai izmantošanai. No OSS: * d3.js (sarežģīts), * rickshaw.js (uz d3.js bāzes), * JqPlot flot;

Es tagad mācos Clojure. Ļoti gribējās iemācīties Lisp (http://en.wikipedia.org/wiki/Lisp_(programming_language)) un dzirdēju, ka Clojure nav freimvorki — tikai laibariji. Nevis tāpēc, ka nav uztaisīti, tieši otrādi — bija uztaisīti, bet neviens tos neizmantoja, jo nav jēgas (http://www.webnoir.org/). Gribu saprast kas tur tāds ir, ka struktūra (hence frame) pati rodas. Varu teikt, ka pirmās lietas, kas mani aizrāva, bija: 1. (almost) no-syntax (hence iekavas), 2. Macrosi (meta-programming māte); Clojure vēl ir labi/slikti tas, ka apakšā, tāpat kā Scalai, guļ JVM. Protams, ir citas implementācijas, kā clojure-py (https://github.com/halgari/clojure-py), tā kā tu neesi piesiets pie jebkā. Attiecīgi, JVM ir labs, ka no komerciālā viedokļa tas ir labi zināms un uzticams, bet īstenībā nemaz tik slikts šams nav. Ja kāds grib pamācīties kko jaunu, še ku: 0. http://clojure.org/ 1a. https://github.com/functional-koans/clojure-koans 1b. http://clojurescreencasts.com/ 2a. http://clojuredocs.org/quickref/Clojure%20Core 2b. http://clojure.github.io/clojure/ 3. http://www.clojurebook.com/ Ā, un aizmirsu pieminēt, tas viss protams ir functional (hence fun.)! Runājot par fun. lietām, varat pievienoties #developerslv @FreeNode, kur es un Aleksejs (Леший) muldam par λ un pildam Euler. :D