rATRIJS

Piedāvāju paskatīt nelielu CMS sistēmu, kur administratoram nepieciešams tikai double-click-ot elementus, lai tos pamainītu. Būtu tieši laikā mazāk ( un iespējams ne-tik-mazām ) lapām, kur uzstādīt lielāku CMS un pēctam cilvēkiem to apmācīt vienkārši nav tā vērts. http://dytomate.com/ Vairāk info angļu valodā: https://securedigitalservices.com/blog/dytomate-the-invisible-cms

Breaking News @ 1000ms

Man personīgi labāk patīk Gulp pār Grunt - vieglāk lasīt un rakstīt build failus.

PHP ir interpreted nevis compiled. Pievienojot tevis minētās pārbaudes arī veidojās "lēnums" ( par kuru uztraukties jau nu nevajadzētu ).

Ieskaitot Symfony. Iesaki savu variantu.

Tādēļ, ka tā parasti izstrādā pieņemamus REST API. Nav nekādi īpaši haki jāizmanto un API parasti taisa, lai ir ērti izmantot no lietotāju puses. Ja tev, piemēram, ir JSON api, tad liekās savādi sūtīt, piemēram, jaunas ziņas izveidošanas datus vienkārši kā message=OMG&title=zOMG, jo tas vairs nav JSON. Tas pats attiecās uz citiem formātiem.

Parasti, ja ir vēlme uztaisīt API un ir nepieciešams kaut ko saglabāt ( izveidot, update-ot - būtībā gandrīz viss ne-GET ) tad dati tiek sūtīti kā request body un diemžēl ir nepieciešams izmantot file_get_contents("php: //input"); ( protams bez atstarpes, bet šim forumam nepatīk tas strings ). Vai arī var izmantot http_get_request_body(), bet tam nepieciešams extension. Tādēļ Wuu piemērs patiesībā ir OK. Taisnība gan, ka tas neizskatās pēc mega-API un tik pat labi var sūtīt JSON kā vienkāršu parametru, jo tā varētu būt vieglāk + [tas ko briedis saka].

Kas par DB? Pieņemu, ka MySQL. Nekā ( vismaz jēdzīgi ). Glabā to informāciju atsevišķā laukā ( vai vismaz up un down atsevišķos laukos ). Vai arī izmanto citu DB ( PostgreSQL, Mongo, ... ).

<marquee />

foreach($array as $value) echo implode(', ', $value);

https://developer.mozilla.org/en-US/docs/Web/HTML/Element/table

Izmantojam codez variantu, lai atrastu skaitļus un tad submitojam: #include <iostream> using namespace std; int main() { cout << "2013, 584720136"; return 0; } for premium performance.

Tās ir atslēgais, lai atklātu slepeno teroristu ziņojumu: nots.. - .. pēc vārda nozīmē otrais burts vārdā - o labs,, - ,, pēc vārda nozīmē otrais burts vārdā no otra gala - b gadījumā.. - a gadijumā.. .... - divas atstarpes + .... nozīmē līnijas ceturtais burts no beigām - m līdzīgs advancētam - pirmā atstarpe nozīmē ej uz sākumu un ņem to burtu cik vēl atstarpju ir pēc pirmās - a $ - simbolizē samaksu movi-maiker .. ... - .. nozīmē otrais burts pirmajā daļā un trešais otrajā - oi - un tā kā tas ir pēc samaksas simbola tad burtus konvertē uz attiecīgā burta ciparu iekš telefona klaviatūras - 64 Sanāk obama $64, tātad viņš ir gatavs maksāt 64 miljonus dolāru par Obamas galvu.

Te jau ir pieminēti varianti, kas strādās, taču pajautāšu - kur tiek ievadīti šie dati? Vai ērtāk ( gan programmētājam, gan lietotājam ) nav izveidot 3 atsevišķus ievades laukus? Ja tas ir iespējams, protams.

Nu šajā gadījumā jau vairāk taisnības ir codez, manuprāt. Viņa dotais piemērs bija tieši tas - piemērs. Tas nav koda gabals, kuru vajadzētu uzreiz likt uz master branch-a un rādīt visiem saviem komandas biedriem kā piemēru. Tas pats attiecas arī uz sacensībām, kur ar kodu ir jāstrādā īslaicīgi un nav jāstrādā ar citiem cilvēkiem ( vai arī ja ir, tad darbs būs gana sadalīts / pārdomāts, lai nevajadzētu lasīt vienam otra kodu ). Un izmantot vien-burtu nosaukumus un one-liner-us šādās situācijās IMO ir ātrāk. Tiesa komandas vidē, kur tiek rakstīts kods, kas ir arī jāuztur būtu jāizmanto normāli nosaukumi.