Java

Vakar vairāki cilvēki visu dienu testēja un šodien arī tie daži, kas ienāca, kopā nav iztērējuši pat 1 CPU ciklu. Tā, ka tās izmaksas uz spēlētāju apjomu nav nemaz tik lielas.

Bet tālāk, kā jau visās spēlēs - ar īsziņām varēs pirkt kaut kādus bonusus.

Tu tiešām esi pārliecināts, ka:

1) dabūsi pietiekamu apmeklējumu (manuprāt, pietiekams būtu, ja būtu vismaz 10 000 aktīvu ikdienas spēlētāji, tas nozīmē - neaktīvos, spambotus, tādus lietotājus, kas vienkārši apskatās, kas tas ir, kā arī tādus, kas ielogojas tur reizi nedēļā vai retāk - nepieskaitam pie aktīviem...)?

2) spēsi vēl kaut ko no viņiem izspiest - respektīvi vairāk nekā 30 santīmus BRUTO mēnesī?

3) spēsi to spēli paplašināt viens pats un uzturēt, jo pagaidām neizskatās, ka tur būtu viss nepieciešams, lai aizrautu?

4) atpelnīsi jau esošās izmaksas - darbu un hostingu, kas jau ir norakstāmas mīnusos, vēl pirms runāt par peļņu?

5) spēsi vispār konkurēt tirgū galu galā?

Pagaidām izskatās skeptiski diezgan, viens cilvēks nevar uzturēt modernas un konkurētspējīgas aplikācijās, lai par kādu ūbercilvēku sevi neuzskatītu! ;)

Protams, darbs ir atzīstams, ja izdosies ar maz ieguldījumu paķert "zelta āderi", tad kārtējais "lohotrons" būs izdevies! :) Protams, neapgalvoju, ka šī spēle ir lohatrons.

Piemērs veiksmīgai spēlei - hattrick!

Kruts jautājums!

$name = trim($name1).trim($name2);

Meklē google pēc "captcha code" vai "captcha image", vai "catpcha php"... Protams ir daudz variantu un skriptu, no kā izvēlēties...

Varbūt codez būsi kruts līdz galam un pateiksi, cik tu maksā par to "cloud hostingu" šim projektam? :)

Hostēts tiek Rackspace mākonī, kas nozīmē, ka vienā spēles pasaulē bez problēmām varēs spēlēt pat 100 000 un vairāk spēlētāju/dienā.

Ja sasniedz tik lielu apmeklētāju skaitu (kam pagaidām negribas ticēt...), uztaisi tā lai no IE nevar šo spēli spēlēt un spiež "jūzerus kačāt firefox, chrome vai safari..."! ;)

nano.lv pieredze, cik bijusi, tik negatīva! Drūmākais mēsls, gandrīz tik pat liels sūds kā serveris.lv

Vienīgais, ko es iesaku - ja vēlaties hostēties lēti daudz maz pieņemamā kvalitātē, hostējaties ārzemēs, kur būs jāmaksā, visticamāk par hostingu USD valūtā, bet tik un tā sanāks lētāk un labāk! NĒ vietējam hostingam, jo kvalitātes un cenas attiecība ir nožēlojami zema, tuvu nullei! ;)

Aleksejs - dīvaina piezīme, subjektīvas izjūtas?

Bet ja par tēmu - tad palūkojot sludinājumus nevari atlasīt, kuri ir php un kuri ne-php? Latvijā man šķiet vairāk kā 50% ir "php"...

Es pat teiktu, ka vienīgais, kas man īsti neapmierina, izstrādājot aplikācijas ar PHP ir tāda ideoloģiska nesaderības starp SQL datubāzi un manu aplikāciju, gandrīz vienmēr ir jābūvē kaut kāds datu apmaiņas abstrakcijas slānis.

Ja kāds izveidotu ātrdarbīgu risinājumu datu glabāšanai, kurš ir ideoloģiski tuvāks PHP, tad PHP vēl vairāk dominētu.

Tam jau ir izdomāti risinājumi. Vismaz Java (sk. piemēram Java Persistence API, Hibernate). Par PHP nezinu - tur arī kaut kas noteikti ir. Bet "kurpnieku projektiem" tas tiešām nav vajadzīgs! ;)

WTF? Kur kas kad? Pamato! Atkal sākās? Sen neesi izārdījies, bet ārdīties gribās, ka speciāli jācep flame-war tēmas?

Izlasi vēlreiz un rūpīgāk, ko es rakstīju un pameklē googlē teoriju par programmēšanas valodām, salīdzinājumus, tai skaitā kvalitatīvus praktiskās pieredzes aprakstus.

Vāja atbilde. Tās pašas "mājaslapas" var taisīt vismaz tikpat veiksmīgi kā php arī uz Python, Ruby (on Rails), PERL, Java (lielākiem projektiem), .NET (sīkāk nezinu), tātad - kāpēc tieši php?

Ieskatoties šad tad IT darbu sludinājumos, uzklausot dažreiz, kad nav ko darīt "vietējos potenciālos klientus" ar potenciālu makā (kas klasiski mēdz būt daži papīrīšu gabali, uz kuriem uzrakstīts divciparu vērtības skaitlis, ja tas izteikts latos), joprojām uzkrītošs ir pieprasījums tieši pēc PHP programmētājiem, krietni retāk - citām valodām! Interesanti, kāpēc tas tā ir, ja labi zināms, ka PHP ne tuvu nav tā labākā un spēcīgākā valoda un tādu spēcīgu valodu kā Python, C, C++, Java, C#, Objective C u.c. pārzinātājiem ir ievērojami mazākas iespējas no kā izvēlēties? Kādi ir galvenie iemesli jūsuprāt?

Galu galā, kaut kādā mērā var izsekot lietotāju daļēji var arī pēc IP adreses, protams, tur ticamība mazāka, ka viņš to visu veicis, kas veikts no viņa IP.

Kas attiecas uz weblapu apmeklējumiem - ja vien nav izstrādāts kāds "hakerisks" nelegāls triks ar pārlūku, piespiežot lietotāju sērfot internetā "hakera| izveidotajā rāmī vai softā, tad web-lapas īpašnieks diezvai varētu sīki un smalki izsekot viena lietotāja sērfošanas vēsturei, jo visi lietotāji mēdz apmeklēt dažādas, savā starpā nesaistītas, vietnes. Bet pārlūkprogrammu ražotājiem gan ir iespējams to izdarīt. Ja ar likumu nosaka, ka pārlūkprogrammu ražotāji ir par šiem datiem atbildīgi un tos nedrīkst izmantot lietotājam kaitīgos mērķos + valstis iesaka lietot tikai pārlūkprogrammas, kuras atrodas "atzīto" sarakstā, tad arī tas kļūst patiesībā diezgan vienaldzīgi, jo tāpat tevi var izsekot Microsoft, specdienesti, valsts, "doktors Ļaunums" no facebook utt. Bezjēdzīgi, pats domā, ko dari un viss.

Tikpat labi tad jau var "izsekot" arī, izmantojot šo izgudrojumu "browser fingerprint". Tas ir pirmkārt. Otrkārt, kāda jēga pārbaudīt identitāti pasaules tīmeklī, izmantojot vērtību, kas var nebūt arī unikāla?

Secinājums: ja pastāv "izsekošanas draudi", labāk tomēr nevajag vispār šitādas "fīčas"...

Protams, ka nomainot kādu no pārlūka iestatījumiem kontrolsumma atšķirsies un funkcija kļūs traucējoša. Pie tam - kur garantija, ka nebūs vienādas kontrolsummas? Manuprāt, būs, ja būs uz identiskām sistēmām uzinstallēti divas identiskas pārlūkprogrammas versija ar identiskiem standarta iestatījumiem.

Risinājums:

Pārlūkprogrammu izstrādātājiem pašiem jāiestrādā pārlūkā identifikatoru, kas tiktu pārbaudīts katru reizi, startējot pārlūku (ir vai nav paņemts, pie tam - jau reiz izmantoto identifikatoru otrreiz vairs nevar neviens paņemt) un šo identifikatoru arī servera pusē pārbaudīt (tas varētu iet caur http, https), bet ar nosacījumu, ka to nav iespējams simulēt un ka pat parastajā HTTP tas iet šifrēts prom. Nezinu, cik tas reāli, tā ir mana pirmā doma kā viens no problēmas risinājuma variantiem..

Kāda ideja visam šim pasākumam? Ja lietotājs nomaina pārlūka iestatījumus, viņam uzreiz jāielogojas atkal?

Tā kā kopējais bilžu failu skaits būs 2267, tad koda veiksmīgai pabeigšanai nepieciešams pievienot pirms cikla sekojošu rindiņu:

ini_set("max_execution_time", "1800");

Windows XP vēl ilgi būs apritē, jo sistēma tomēr ir laba un stabila un kas pats galvenais - prasa krietni mazāk resursu, nekā Windows 7. Bet tas neliedz "jūzeriem" "atjaunoties" uz jaunākām pārlūkprogrammām, IE8 kaut vai, bet labāk jau FF, Chrome, Safari vai Opera, IE paturot, nevis izdzēšot (jo ir resursi, piemēram, microsoft.com, kas izmanto ActiveX, kur vajag IE).

Draugiem.lv piedāvā lielisku risinājumu - atļaut ieiet caur IE6, bet pabrīdināt, ka Tu skaties caur novecojušu pārlūku un iedot variantus, ar ko "atjaunot" (par nelaimi, IE8 šai atjaunošanas sarakstā nav pēdējais, bet pirmspēdējais - pirms ievērojami pārākā Safari pārlūka). Jāgaida, kad IE6 lietos mazāk kā 10%, tad varēs vairāk spiezt uz to, lai palikušie obligāti atjaunotu pārlūku.

save ie6!!! ;)

http://saveie6.com

Tu laikam ņirgājies un tā lapa ir kārtējo "anarhistu" joks?

Neesmu pārliecināts, ka puse Latvijas interneta lietotāju ir tādas sēnes, ka lieto IE6. Jo tiem "sēnēm" jau ar kaut kādi admini paspējuši uzlikt IE7 vai jaunāku...

Protams, tas, ka IE6 joprojām tiek lietots, lai arī cik nožēlojami nebūtu, bet ir fakts, neliels mierinājums, ka tā lietojamība ārkārtīgi gausā tempā samazinās, bet domāju, ka vēl gadiem tā būs krietni virs 1% no visiem interneta lietotājiem (līdz ar to arī nāksies ņemt vērā).

Risinājums - vai nu atbalstīt IE6, vai izdot smuku "info lapu", ka "atvainojiet, mēs tādu mēslu neatbalstam, lūk piedāvajam jums vieglu lejupielādi un installāciju sekojšiem pārlūkiem"! ;) Bet tur ir jāuztaisa spēcīgi, lai tas viss darbotos nevainojami, jo atcerieties vienu - lielākai daļai no tiem, kas lieto IE6, sagādā sašutuma lēkmes, ja viņiem kas pašiem jāinstallē (ko parasti viņi arī neprot izdarīt)!

krīzei laikam ir pienācis game over, ja jau darba sludinājumi sāk atdzīvoties :))

Es tavā vietā nebūtu tik optimistisks... Tas, ka pāris limonādniekiem savajadzējās "ātros biznesa projektus" pa 50Ls dabūt gatavus (ir reāli piemēri), tas nenozīmē, ka ir kāda krīze galā, krīze būs galā, kad nopietnie klienti aktivizēsies un vajadzēs aizvien jaunus un kvalitatīvus IT projektus ar "reālu budžetu" (vismaz 4-ciparu skaitlis), nevis kaut kādām iekrātajām kapeikām, jo, ja pa 50Ls varētu uztaisīt kaut cik veiksmīgu IT projektu, man tādu jau būtu, iespējams, desmitiem pašam savi, pats nemaz neprogrammēdams! ;)

Slikti, ka ir ir tādi pseidoprogrammētāji, kas sēj savu "pseidoinfo", ka IT projektu var dabūt gatavu augšā ātri un ļoti lēti! Protams, par nožēlu nav manīta statistika, kur būtu attēloti reāli IT projektu panākumi attiecībā pret budžetu, izteikti gan reālās summās, gan attiecībās un koeficientos.

Jūs jau varat te runāt, ko gribat, kā būtu jābūt vai kā nebūtu jābūt, bet citāts no tās pašas lapas vēsta:

Specification

There is no W3C specification for scrollWidth.

Tātad, ja jūs izdomājat te savas "specifikācijas" Javascript elementiem, tad kāpēc uzskatiet, ka pārlūkprogrammām jāstrādā tā kā jūs paši gribētu?

Vispār tu tur apskati "input" elementu, kuram nav "scrollbar", kādu vēl scrollWidth gribi dabūt? No mozzila.org:

scrollWidth is a read–only property that returns either the width in pixels of the content of an element or the width of the element itself, whichever is greater. If the element is wider than its content area (for example, if there are scroll bars for scrolling through the content), the scrollWidth is larger than the clientWidth.

Ar "div" arī neies krastā, jo uzstādot tam css parametru "width" konkrētu pikseļu skaitu, tu pats nofiksē to elementu un saturs tam nebūs platāks (loģiski ne?) Attiecīgi, tev jāliek platumā elastīgā elementā saturs.

Kas attiecas uz input lauku, tur nav nekāds "scrollWidth", jo tas nav elementa saturs, bet elementa vērtība. Textarea laukā gan vari iegūt, jo tur ir "scrollbari", bet tur "skrollēsies" viss vertikāli!

Nevienu brīdi neapgalvoju, ka Kenneth Thompson kaut ko izgudrojis, es labi zinu, ka Bjarne Stroustrup (viņš arī ir kompjūterzinātnieks) izgudroja C++, bet, baidīdamies uzrakstīt nepareizi viņa vārdu, nepieminēju, jo domāju vispār, ka to zin gandrīz katrs programmeris, ka tas ir tas vīrelis, kurš izgudrojis C++.

Tad, kad būsi kompjūterzinātnieks (ja kādreiz būsi), varēsi arī pats izgudrot dažādas "atziņas", bet pagaidām pateikšu tev, ko, iespējams, nezināji:

Lielākā daļa datorzinātnieku (arī tas pats C++ izgudrotājs) nepārāk formālās publikācijās dzen īpatnējus jociņus, kas nebūt nav jāuztver burtiski un jāsaprot tieši tā.

Vēlreiz atkārtojos:

Piekrītu, ka rindu skaitam kodā nevajadzētu būt lielam, bet svarīgāka tomēr ir koda kārtība un veiktspēja (neattiecas uz šai tēmā apskatīto piemēru tomēr).

Java, varbūt vēl pa 100 rindiņām izstiepsi to kodu?

echo preg_replace('/[a-z0-9-_]+\/$/i', '', '/mape1/apaksmape1/vel_viena_mape/');  // /mape1/apaksmape1/

Tavs piedāvājums risinājums ir labs, bet tikau uz tīru direktorijas ceļa virkni ar "/" beigās. Manējais to vēl nedaudz "patīra". Bet ideja tāda, ka var izmantot "regexp" ir laba, piekrītu, ka varbūt pat šāds risinājums ir labāks.

Kas attiecas uz rindiņu skaitu, tad tava viena rindiņa ir mazāk nekā par 30% ātrāka nekā manas 12 rindiņas (skaitot tikai tās, kur tiek izpildīta kāda funkcija vai notiek kāda piešķiršanas darbība, bet neskaitot "language constructs"). Protams, tavs risinājums "tīrai virknei" tik un tā ir labāks, taču atzīme bija par "rindiņu skaitu". Svarīgāks ir nevis rindiņu skaits, bet tīrs koda pieraksts un veiktspēja, izpildot to.