Jump to content
php.lv forumi

neonz

Reģistrētie lietotāji
  • Posts

    79
  • Joined

  • Last visited

Posts posted by neonz

  1. Buutiibaa, XHTML atbalsta vairaak paarluuki, nekaa "parasto" HTML. Jebkuram paarluukam buutu kaut kaa jaamaak atteelot XHTML 1.0, kas padots ar mimetipu text/html (XHTML 1.1 jau vairs nee, jo to nedriikstot padot ar text/html mimetipu). Tachu jaunaakaas paaudzes leetajos GSM mobilo taalrunju modeljos (piemeeram, Nokia 3100) ir iebuuveets XHTML paarluuks, kas, cik zinu, prastu HTML birkzupu (tagsoup) nesapratiis.

  2. Gribu papildinaat, ka dereetu njemt veeraa Opera's user-agent feikoshanu, ko var viegli detekteet, jo Opera feikotajam user-agent stringam beigaas piemet "Opera/x.yy". Respektiivi:

     

    $opera = strstr($_SERVER['HTTP_USER_AGENT'], 'Opera');
    if (!empty($opera)) {
      $userAgent = $opera;
    }
    else {
      $userAgent = $_SERVER['HTTP_USER_AGENT'];
    }

     

    Gan jau liidziigi var noteikt arii kaadus citus paarluukus, kas vilto user-agentu.

  3. Šeit laikam gan nebūtu nekāda atšķirība, jo lietoju <input type="radio" name="huy" checked /> un man nav bijušas no xhtml validātora nekādas pretenzijas!

    Jociigs tev tas validators. W3C validators man saka "the name and VI delimiter can be omitted from an attribute specification only if SHORTTAG YES is specified".

  4. Starp citu, ja runaajam par RSS un servera noslodzes mazinaashanu, iesaku pieveerst uzmaniibu kanaala pubDate (ja RSS tiek veidots noteiktaa stundaa, kaa piemeeram aviizeem), kaa arii skipHours un skipDays (noraada stundas un dienas, kuraas jauni ieraksti noteikti neparaadiisies, liidz ar to RSS agregatori var shajaas dienaas/stundaas nemeegjinaat paarbaudiit vai RSS nav kas jauns paraadiijies) elementiem. Veel ir arii ttl elements, kas noraada peec cik minuuteem atjaunot RSS no servera (nevis izmantot keshu). Liidz shim cik esmu noveerojis Latvija cilveeki tos ignoree. Vaardsakot, ruupiigaak peetam RSS 2.0 specifikaaciju.

  5. Loģiski, ka pirmais variants ir gan universālāks, gan elastīgāks!

    Pirmais variants ir vienkaarshaakaaks, bet nu vislabaak tomeer ir, ka admin sadalja paraleeli gjeneree statistkas lapas HTML (ne-PHP), ja ne katram rakstam, tad index lapai jau no noteikti. Tas krietni mazinaas servera noslodzi pie lapas ielaades.

     

    Protams, var jau arii vienkaarshi visu caur Squid laist un tad peec taa vajadziiba atkriit ;)

  6. Vai tad ir jeegas uztaisiit prieksh mazaakaas daljas interneta lietotaajiem kautko ka vairumam tas nestraadaas?

    Izmeeghinaaju tavu panjeemienu.. jaa Mozilla arii to saprot.. Bet IE nekaa :(((

     

    Nu ja taisu kaut ko uz pasuutiijumu, tad, protams, censhos taisiit taa lai arii uz Internet Explorer darbojas.

    Savukaart, ja taisu kaut ko nekomerciaalu, prieka peec, tad MSIE ignoreeju, testeeju ar Opera, Mozilla un Konqueror.

  7. 1) PHP-Nuke HOWTO

    2) Caur kaadu peecpusi tu tur daries? Nukei liidzi naak failinjsh ar .sql paplashinaajumu, kuraa ir nepiecieshamais SQL struktuuras damps. Panjem caur to pashu phpMyAdmin iebaro shito failinju un vinjsh tev smuki visas tabulinjas sataisiis.

     

    P.S. Bet vispaar Nuki lietot nav labi :ph34r:

  8. Vai tad DPMI ir 16bit? Cik es zinu, eksistē divu veidu protected režīmi 16-bitu (286 procesoros) un 32-bitu (386 un augstāk). Win16 bija tas, kas darbojās tajā 286 procesoru mašīnās (Windows 3.11), a Win32 atnāca ar Winodws95 (uz >=386).

    1) DPMI stands for "DOS Protected Mode Interface" un ir API kas var funkcioneet kaa ar 32bitu, taa arii ar 16bitu programmaam.

    2) Windows 3.11 gaaja tikai uz 386+. Peedeejais ko vareeja uzlikt uz 286 bija Windows 3.10. Un Win32 atnaaca jau pirms Win95 ar Win32s paku, ko lika virs Win3.

  9. Tāpēc arī teicu, ka DOSiskā, nevis DOSa, jo "saskarne" tai tik un tā ir komandrindas (win16, nevis win32 ;)).

    Nav 16bit, Win32 konsoles progas ir 32bit. 16bit progas ir DOS real-mode un DPMI.

    Zem DOSa btw var darbinaat daudzas Win32 konsoles progas izmantojot WDOSX extenderi (konkreeti esmu darbinaajis 32-bit winzas unrar.exe zem FreeDOS).

  10. id parasti lieto, ja ir viens elements ko aprakstiit, class = ja vairaaki. Turklaat var buut kad elementam noraada gan class, gan id un tad tiks skatiits vispirms tas kas rakstiits ieksh class, peec tam tas kas ieksh id, id veertiibaam esot stipraakaam par class veertiibaam.

     

    Piemeeram:

     

    <div id="galvenais">
      <div class="ieraksts">
         <p>bla bla bla</p>
      </div>
      <div class="ieraksts">
         <p>bla bla bla</p>
      </div>
    </div>

     

    id ir arii elementa unikaals identifikators, peec kaa to var atrast JavaScript scenaariji. XHTML 1.1 ir galiigi izvaakts laukaa name atribuuts un tur id tiek lietots arii lai identificeetu formas elementus.

     

    Taatad: class noraada klasi, pie kuras piederees elements (newsitem, comment, utt...), savukaart id unikaali identificee elementu.

×
×
  • Create New...