Mr.Key

Šķiet, ka viens variants bija Google Webmaster Tools vai tamlīdzīgā resursā pieteikties par lapas īpašnieku un tur kaut kā varēja norādīt, ka lapa ir salabota. Vai klikšķis uz "Why this site was blocked" un tur vajadzētu būt informācijai, ko darīt resursa pārvaldītājam.

Papētīšu, paldies!

Funny. Bet ir reālais Mr.Key (es) - Kopju savu auto. Atnāk urlāts un ar skrūvgriezi ieteš pa benzīnbākas vāciņu, bet kaut ko līdz galam nav sapratis, vai arī vienkārši ir bezfilmā, tāpēc nemaz līdz speršanai netiek. Man paliek precīzi 1mm2 skramba cauri krāsai līdz metālam, un es saprotu, ka man tagad jāizvēlas - būt labam programmētājam vai būt jack of all trades un menedžēt pasākumu, kas saucas atrast no daudzajām krāsotavām tādu, kura saprot, ka es gribu to caurumu dabūt ciet pirms sākas rūsa, nevis pārkrāsot detaļu vai vēl nez ko. Stundu stāvēt Prisma autostendā un domāt, kura krāsa tagad jāņem, es negribu. Varētu un mācētu, bet negribu. - Pārbaudu savu akumulatora uzlādi. Skrūvēju viņu nost, uzlādēju, izņemu no auto tad, ja tas stāv ilgi ārā. Parunājos ar citiem cilvēkiem, tie vienkārši par to nedomā vispār, jo vienkārši nomaina aķi tad, kad tas ir beidzies. Es domāju, ka veltot to laiku, ko es čakarējos ar to aķīša uzlādi, es varētu nopelnīt diviem aķīšiem. Lādētāju (dārgu un labu) es jau pārdevu. Starp citu, viņš maksāja dārgāk par aķi. Vai pat diviem. - Aizvedu auto uz dīlera servisu apkopei, kur maina šķidrumus utt. Pēc apkopes saņemu auto, kur no enģēm ir nopilējusi eļļa. Man atnāk e-pasts, kurā lūdz novērtēt apkalpošanas kvalitāti. Apkope pie dīlera nodrošina garantiju, tā viņi teica. Kad man liekas, ka kaut kas nav lāga un prasu par garantiju, izrādās, ka nekādas garantijas tomēr nav, jo iepriekš teica jo domāja, ka cits gads tam auto. - Mainu eļļu tikai labāko, kuru var mainīt pēc 30k km. Tad izlasu internetā, ka tas viss ir muļķības, labāk mainīt eļļu ik pēc 10, max 15km un pietiek ar atbilstošu eļļu, galvenais, laicīgāk. - Bremzes tiek lietotas saudzīgi, lai taupītu klučus un diskus. Izrādās, ka tas veicina bremžu sistēmas ieķīlēšanos, jo nepietiek slodzes, lai šķidrumi izspiestu netīrumus. - Dzinējs tiek lietots saudzīgi, un izrādās, ka arī līdzīgā veidā nenotiek paredzētie paštīrīšanās procesi, kas notiek slodzē. - U.c. praktiskās paša u.c. cilvēku pieredzes, par kurām es negribu runāt, bet kas stipri liek apšaubīt ticību tādai ideālai pieejai. Katrā ziņā, esmu nobraucis auto līdz lūžņu stadijai un zinu, ka ieguvums neinvestēt ir lielāks, nekā investēt lēni rūsošā lūznī. Un tad vispār novērojums, ka jo lielāks autoīpašniekam "vienalga" uz auto, jo labāk. Un tā arī ir analoģija, ka pārāk iegrimstot niansēs, vismaz man tas rezultāts ir tāds, ka produktivitāte krītas. Auto gadījumā, stulbenim ir vienkārša izvēle: "Auto iet? Labi. Auto neiet? Serviss!" Un viss! Ok, vēl arī "Izleca paziņojums par apkopi? Uz servisu!". Gudrītim tur entie čakari, kas kopumā labi sasummējas. Atkal, tas pats ir par produktivitāti programmējot - stulbenis vienkārši risina problēmu, kamēr gudrītis, iespējams, dažu izmaiņu vietā uzsāks refaktoringu, jo nevar taču visu tā atstāt, utt. Un es netaisos spriest, kurš variants ir labs un kurš ir slikts, jo runa ir par to, ka katra situācija ir citāda un risinājumi ir nevis labi vai slikti, bet tādi, kādi tie ir. Ne jau spīdīgi instrumenti padara meistaru izcilu, bet prasme novērtēt situāciju un risināt pēc iespējām un vajadzības.

Nevaru sākt kodēt... :(,,, > git clone You must specify a repository to clone. usage: git clone [<options>] [--] <repo> [<dir>] ... >npm install npm ERR! install Couldn't read dependencies ... > npm start ... npm ERR! enoent ENOENT: no such file or directory, open 'package.json' npm ERR! enoent This is most likely not a problem with npm itself npm ERR! enoent and is related to npm not being able to find a file. Ok, domu es sapratu un labi, ka var uzzināt kaut ko jaunu, katru dienu daudz jauna. Bet vienkārši ilustrēju, ka tiem, kas ierakušies savā rutīnā, nepieciešams mazliet apstāties, lai pieslēgtos citām lietām. Vecāki cilvēki, piemēram, centrē Wordā tekstu ar atstarpītēm. Var, protams, teikt, ka viņi atpaliek no laika, bet no otras puses, lai cilvēks, kas pusi mūža drukājis ar rakstāmmašīnu, pārslēgtos uz Word, tur vajag labus kursus ar labu pasniedzēju, kurš nevis noauro "nu kā var nesaprast", bet izprot, ka tie nav baltas lapas, bet cilvēki, kuriem jau ir savi priekšstati par dokumentu formatēšanu. Jaunāki laikam vispār Wordu nav lietojuši un tad taisa stārtapu, jo izdomāja, ka google docs, piemēram, nezinu, nenodrošina kaut ko, kas Wordā bija jau 95 gadā. Utt.

Tās ir 4 rindas, bet vai saproti, ka citam tas nozīmē saprast, ko katra no viņām dara, kāpēc dara un tas viss vēl ir labi, kamēr neizrādās, ka vajag nevis "gulp", bet "gulp -x tt -r aaa -asdfas" (izdomāti parametri ilustrācijai), jo pie izpildes izrādījās, ka kaut kas tur nobruka vai ka tūlis pie reizes uzražo temp failu, utt. Un ej nu saproti, kas tur viss tik nenotika tajā visā procesā. Varbūt public folderis pilns ar world accessible failiem. Tas viss ir forši, ja esi enerģisks entuziasts, kas ar prieku apgūst jaunās tehnoloģijas un priecājas. Bet citiem tas nozīmē pārvarēt pretestību, ko galvai prasa pārslēgt domāšanas kontekstu. Un tas nav tik viegli, kā izskatās no malas. Un tas kļūst pavisam grūti, ja galvā ir 100 konteksti, nevis 2 vai 3. Tas nav tikai "tagad es izmantošu šo". Tā ir jūra ar jautājumiem: - kas tas ir? - kāpēc tas ir labāks? - vai tas nozīmē, ka līdz šim izmantotais ir sliktāks? - ko es no tā iegūšu? - vai ieguvums atsvērs to? - vai tas nav risks pakāst 1/2h? varbūt tā būs 1/2 dienas? varbūt es kaut ko nesapratīšu un nočakarēšos visu dienu, neko nesapratis un neizdarījis? - ar ko viss tas labāks par 1 min atvērt FTP, uztaisīt copy un F5 browserī pārbaudei? Analoģijai - var jau teikt, ka tas ir sīkums braucot ar auto izmantot vismaz 3 navigācijas - Waze, iebūvēto un vēl arī Garmin, tā teikt, drošībai. Bet ir cilvēki, kas vienkārši iekāpj auto un brauc pat radio neieslēdzot. Un nekas, aizbrauc - mērķis ir sasniegts! Pie tam, galva brīva no liekām domām. Protams, ka var argumentēt - bet kas tur liels, ieslēdz radio, pieslēdz navigācijas un tas taču ir tik nozīmīgi, ka braucot vari redzēt satiksmes informāciju, vari laicīgi pārkārtoties vajadzīgajā joslā vai apbraukt sastrēgumu. Tas varbūt noder braucot garā ceļojumā, bet ikdienas maršrutos tas viss ir pilnīgi lieks. Protams, ka lielākiem projektiem tiek meklēts un tiek arī atrasts risinājums, kā automatizēt lietas, bet mazās lietās tas ir pārāk liels čakars, pirmkārt, otrkārt, tak kaut cik izglītots cilvēks saprot, ka citi cilvēki ir ar citādu pieredzi un lai viņi komfortabli izmantotu to, kas pašam liekas ļoti vienkārši, arī viņiem nepieciešams vispirms ieguldīt zināmu laiku, lai to apgūtu. Citādi tā diskusija ir apmēram tāda, ka var taču skriet maratonu, jo es, redz, skrienu maratonu un man tas liekas tik vienkārši, kā uzvilkt skriešanas apavus.

Šobrīd arī veidoju vienu projektiņu. Par tiem ģeneratoriem, nu nez... biju gaidījis, ka būs kaut kas no CRUD, bet nekā. Tik daudz nav. Atliek vien pašam stutēt. Lieku SB Admin 2 un bakstu iekšā tabulas. Man pēc Laravel docs likās, ka tur būs vismaz admin panelis ar lietotāju un privilēģiju menedžmentu, bet izrādās, ka tur tādu vienkāršu tabuliņu uztaisa un pieliek ACL lietiņas. Tas, protams, ļoti palīdz, jo no nulles sākot, nav jāmācās tas viss no dokumentācijas pareizi salikt. Bet nu tālāk jau izskatās, ka jāmeklē kāds gatavāks risinājums no malas, vai arī jāņem paša veidotie vecie projekti, kur viss admins jau ir sataisīts un jāadaptē uz jaunajām tehnoloģijām. Ir dažas lietas, kuras būšu iemācījies no Laravel. To ide-helper skatījos, bet noslinkoju. Ok, uzmetu branchu, notīrīju savus modeļus un salīdzinājumam apskatos, ko ģenerē ide-helper. Tagad skatos, ka pie tā model generator ir links uz gatavu CRUD. Saucās DickCrud. Kā lai es klientam pasaku, ka viņa CMS būs DickAdmin? Nevieš nopietnību tas viss. Bet laikam jau tā šodien jādzīvo, jāizmanto runasveids "How I created fucking awesome CMS using DickAdmin", jeb "Kā es izveidoju dirsā superīgu CMS ar PimpisAdmin". Nez. Kad es augu, man solīja, ka tāda valoda nozīmē labākajā gadījumā šofera karjeru, bet izskatās, ka viņi meloja. Un tas PimpisAdmin ir tas, ko man vajag un būtu stulbi taisīt pašam. Varētu, bet tas nav pareizi. Būs vien jāpārkāpj pāri saviem principiem un jālieto. Eh... tas ir tāpat kā sēdēt bārā ar cilvēkiem, kas visumā sakarīgi, taču pie galda skaļi atraugājas un zviedz par truliem jokiem. Forši, ka ir tie artisan skripti. Pirms 10 gadiem es vienkārši rakstīju bash skriptiņus, kur iebaro DDL un neliels perlisms no tā izveido modeļa skeletu ar lauku nosaukumiem. Nebija ideāli, bet toties nebija gari jāraksta. Tagad var šitā, ar gataviem. Nezinu gan, vai es rakstīšu artisan skriptus. Iemācīšos rakstīt artisan skriptus un rīt jau būs jāmācās partisan, parīt piratian. No otras puses, nav jau grūti, tikai jāpārvar pretestība. Ražotāji jau arī tā dara - uztaisa konveijeru, visu noslīpē, pēc gada visu pārtaisa priekš nākošā modeļa. Nu un kas, ka iepriekšējā konfigurācija bija ideāla? Ir laiks jaunam ideālam. Nav laika gari domāt. Yii2 bija vairāk, kad skatījos. Tur tomēr bija vismaz CRUD admin un jau uzreiz varēja sākt darboties. Neteikšu, ka man viņš ļoti patika, taču fakts kā tāds, ka ne tik ļoti apjūsmotos projektos ir daudz lietu, kuras ir, ir gatavas un strādā.

Labs apraksts, really advanced tas viss. Tas jūs paši līdz tam nonācāt, vai tas ir tāds kā tipisks risinājums web projektiem, kas tā kā mazliet palielāki? Kā izstrādātāji jūtas, nesanāk liels overheads? Un ko nozīmē deploymenti vairākas reizes dienā? Frontendā es saprotu - podziņa tur vai šurp, bet backendā.. Nu vispār arī saprotu, tiek kaut kas uztaisīts un pēc relīzošanas jau kādu laiku šis tas jāpamaina. Un kā tas sanāk, kādas ir iespējas? Jo esmu arī mega pūce. Nav problēmu piecelties arī 6os, bet es nespēju domāt no rītiem. Jau no pirmajām klasēm visu patiesībā mācījos vakaros, pildot mājasdarbus, man ilgi nepieleca, ka citi skolēni mācās arī stundu laikā. Nezinu, varbūt ar ķīmiju kaut kas saistīts. Tagad arī, ja no rīta esmu uzcēlies, varu darboties, bet ne jau sēžot pie datora, to fiziski nespēju. :D (ar fiziski es domāju tiešām fiziski. Vakaros nav problēmu - varu kaut līdz rītausmai nosēdēt nepieceļoties.)

Saprotu, ka CV var būt arī LinkedIn vai ka ir pārrunas, un arī ka var būt jāizvēlas no vairākiem, vienkārši neuzskatīju to par vajadzīgu uzskaitīt. Interesanti, kas ir tie kritēriji? Tie ir kaut kādi īpaši vai, kas man liekas pašsaprotami, atrašanās vieta, darba laika iespējas, darbavieta, projekti, utt. Un ko gan tas viss dod, ja rezultātā tāpat jāstrādā ar WP? Izklausās, ka sākumā tas nebija zināms. Un vai ir pārdomas par to, cik lielas iespējas tagad ir nokancelēt esošo izvēli un iet uz otru vietu? Ja lasa rakstus, tad uzņēmumi ļoti cīnoties par talantiem, tad jau tikai viens zvans un aidā, un viņi priecīgi, un arī tu priecīgs.

Nu parasti tas notiek tā, ka meklējot darbu, tiek atvērti darba piedāvājumi un cilvēks godprātīgi nosūta savu CV un tad iet strādāt uz vietu, kura atbild pozitīvi. Tad nu vai nu samierinās, vai nu ir trāpījis īstajā vietā, vai arī koriģē situāciju.

Šķiet, ka tagad ir zināms, kur meklēt codez inkognito.

Nesteigtos izdarīt secinājumus, jo liela iespēja, ka programmētāja pārliecība iet strauji pa priekšu varēšanai. :) Vai tad nav zināmi webiņi, kur programmētāji plāta rokas un gudri runā, bet risinājums ir pat tik primitīvs, kā noindeksēt dažus laukus.

Jāuzpūš padzisušajām oglītēm... https://twitter.com/HeavyHDx/status/722468228556013568

Jautrākais, ka kamēr tādi čaļi veic īstus brīnumus, tikmēr kritiski lielbudžeta un lielkomandu projekti feilo vienā laidā.

Tur tā lieta, ka cilvēks veidojas tāds, kādā vidē viņš atrodas. IT jomā pluss ir tāds, ka atver pārlūku un (nosacīti) izvēlies, kur atrasties. Darbavietā būtiski, lai būtu savstarpēji atbalstoša vide un kopīgas vērtības. Tās dažādiem cilvēkiem dažādās vietās var būt savādākas. Tāpat kā ir dažādas skolas un dažādas klases - vieniem ir labi skolā, kur ka tik ātrāk notīties, citiem pašsaprotami ir palikt ilgāk pēc stundām un pārrunāt teoriju. Tagad IT uzņēmumos vajadzētu būt iespējai tā, kā @F3llony raksta, jāpameklē tikai labāk. Un arī IT uzņēmuma iekšienē var būt diametrāli pretējas atmosfēras. Var jau mēģināt pats izrādīt iniciatīvu, bet pēc analoģijas ar skolu klasēm – vienā gadījumā tas izdosies, citā gadījumā naysaijeri vnk bolīs acis un noēdīs. :) Bet "I know the pain" un risinājums ir "avoid it!" Par tiem uzņēmumiem un menedžeriem, kas ir tik nepretimnākoši - žēl gan. Skaidrs taču, ka IT nav grīdas slaucīšana, kur nostrādāto stundu skaits atbilst produktivitātei, tāpēc pāris h nedēļā kopā sanākšanai tak pilnīgi neko neatņem. Gluži otrādi - rodas jaunas idejas un apņēmība. Jācer, ka konkrētajam menedžerim toreiz bija vienkārši neizdevusies diena. :)

http://q.viva64.com/

Dēļ tiem floatiem un īpatnībām ir gadījies, ka zūd vienības. Un to nemaz tik viegli nav uzķert, jo floorošanas tikai daļā gadījumu un dēļ īpatnējām starpsummām aktivizē kļūdu. Izvadot kā tekstu, piemēro string formatēšanu, kura apaļo ar round. Un arī What Every Computer Scientist Should Know About Floating-Point Arithmetic. echo 230 / 100 * 100; // 230 echo floor(230 / 100 * 100); // 229 echo 231 / 100 * 100; // 231 echo floor(231 / 100 * 100); // 231 Pārmest PHP par to, ka tajā ir daudz garbage koda, nav īsti pareizi. Jā, ir. Bet ir arī ļoti labi kodi un, mans uzskats, ka patiesībā PHP ir tas, kur programmētājam jābūt zinošākam, nekā C# vai Java programmētājam, kurās platforma un IDEs ierobežo daudzu muļķīgu kļūdu iespējamību, kamēr PHP ātri atmasko avantūras. Kaut vai tie paši datu tipi - PHP gadījumā ir jādomā līdzi, jāsaprot, kurā brīdī ir tie maģiskie momenti un, kāpēc, piemēram, $s = '0'; empty($s) == true un kāpēc tas ir labi.

@F3llony Katram savs. Esmu pārbaudījis to fleksibilitāti vēl vairāk, nekā Linux desktopu. Un runa ir tiešām par 5-10 projektiem un valodām, kas cita no citām atšķiras pilnībā. Fleksibilitāte nav vājā vieta. Bet... Nemaz tā nav, ka tā fleksibilitāte automātiski atmaksājas. Paziņas, kuras ar grūtībām tvēra tēmu, pēc 10 gadiem joprojām neko papildus nav apguvušas un dzīvo vairāk nekā labi un tiek cienīti kā eksperti. Ja Tev vai man kaut kas jāmaina tehnoloģijās, tad mācīties sanāk pašam, viņus aizsūta uz kursiem mēnešu garumā... Un tikmēr dažs paziņa, kas vienmēr kaut ko jaunu apgūst, tā arī peras, meklējot savu vietu... jo meklē nevis to, ko māk, bet mēģina sevi pierādīt tur, kur neko nemāk. Tāpēc Tevis rakstītajam nevaru pilnībā piekrist, jo ir reāli argumenti, kas liek domāt par to, ka ne viss ir tik viennozīmīgi. Savā ziņā ir tā, kā Tu raksti, bet arī pretējs variants ir patiess (ar šauro specializāciju). Esmu par fleksibilitāti, bet stabilitāte un noteiktība arī ir vērtīgas īpašības un var gadīties, ka Jānītim tiek veltīta lielāka uzticība, jo redzams, ka viņš nemētājas. Summarizējot, droši vien nav jaunums, bet optimāli ir specializēties padziļināti vienā, max. dažos virzienos, pietverot klāt vispārīgu priekšstatu par citiem virzieniem.

Nu paskaties pats atpakaļ. Ja tas ir kods, kurš ir ar šaurām, specifiskām vajadzībām, Tu viņu apčubini ar siltu konteinerīti, "saklāj gultiņu", lai viss darbotos viņam un nebūtu nekādu sūdzību no koda puses. :) Kas ir visai jauki un prieks par tādām tehnoloģijām. Ja tas ir cilvēks, kurš ir ar šaurām, specifiskām zināšanām, Tu viņu pasludināji par nekam nevajadzīgu. :( Vismaz es to tā sapratu. Tas jau sanāk diezgan tehnokrātiski un nehumāni. Varbūt nepareizi sapratu, varbūt pats izteicos tā, ka radās tāds iespaids. Manuprāt, katrs cilvēks ir vajadzīgs un pat ļoti vajadzīgs. Protams, arī kods, kurā reiz ieguldīts liels laiks un kurš strādā, ir vajadzīgs. Vienkārši daļa cilvēku ir aizņemti ar citām problēmām, kā arī, ir nepraktiski būt kaujas gatavībā "kaujai", kas nenotiks, respektīvi, pārzināt rīkus, kas netiek lietoti, jo nav tāda vajadzība. Ja cilvēkam ir interese, tad jau viņš ātri apgūs vajadzīgās tehnoloģijas, un atbalstot to, ko cilvēks zina un prot, motivācija apgūt jaunas tehnoloģijas tikai pieaugs. Bet par to Linux, tur tiešām labāk ļaut katram pašam izvēlēties - ja pavedieni ir, cilvēks ātri sapratīs, kas viņam individuāli ir labāks. P.S. Vienīgais, ko lietoju, ir kafija. It kā velkot uz kokaīna pusi, it kā esot baigi labs antioksidants. Nez... :)

Šķiet, ka viena cita nekonsistenta un absolūti neloģiska valoda, tieši pretēji, jau vairākus gadus ir aizgājusi uz urā! Kas tik viss nav saražots. Par spīti tam, ka tāda skriptu valoda vien ir... :)

Saprotu. Domāju arī, ka ja cilvēku nevis invalidē un aizsūta uz miskasti, bet ļauj viņam darīt to, kas labi sanāk, tad viņš arī pelna kaudzi naudas. Un tās sabiedrības, kuras piekopj šo praksi, dzīvo labi.

Tikai pārdomas, bet... Varbūt jāsaņem drosme un jāizslēdz tas ziljonus gadus vecais serviss? Skatos, ka iepriekšējā lapā cilvēki tiek viegli padarīti par nekam nevajadzīgiem. Kāpēc kaut kāds vecs kods, ar vecu versiju un daudzām problēmām ir vajadzīgāks par cilvēku?

Ok, es patiesībā detaļās nezinu, kas ir docker, bet saprotu, ka tā ir izolēta vide, katram projektam sava. Protams, ka ar attiecīgu automatizāciju, tas viss ir īzī. Es gan neesmu pētījis docker, jo nav bijusi tāda vajadzība. Pareizāk sakot, brīvo laiku izvēlos pavadīt citādāk, pārsvarā - spamojot par populāriem tematiem. Vai tas ir sliktāk vai labāk par spamošanu par to, kurš distro vai repo ir labāks vai sliktāks, es nezinu, bet zinu, ka to distro / grafiskās vides cīņu esmu izveicis jau pirms 10 gadiem, tas nav joks un tas nav arī jaunums. Gan jau ka arī tu kādā brīdī izbesīsies un atklāsi sevī, piemēram, crosfitteri. Vai stand-up ārtistu. :) Katrā ziņā, ar tādām pasniegšanas spējām, ir lielas iespējas. Gandrīz kā igaunis esi, bet tas ir bez uzbrauciena. :) (Igauņi uzbūra par sevi tēlu kā par baigu e-valsti, kaut patiesībā tāds sūds vien ir tā viņu e-pārvalde.)

Fellonij, nenopietns drīkst būt tikai tas, kam augsts IQ un tikai tad, ja apkārt citiem augsts IQ. Pirmkārt, tā ir stadija, kad nopietnība vienkārši kaitina, otrkārt, nenopietni izmestas frāzes nedraud ar to, ka kāds tās uztvers nopietni. :) Man šķiet, ka Tev darbs vairāk velk uz devops pusi, vai nav pārāk saraustīti priekš programmēšanas, ja visu laiku jāņemas ar tiem kukaiņiem, vai kas tie tur tādi par latīņu apzīmējumiem Tev tur? Ok, saprotu to tehnoloģiju, bet tā kā mans IQ nav pārāk augsts - uzskatu, ka lai labi izmantotu programmēšanas valodu, ietvaru, glīti un akurāti kodētu tā, ka pati pieeja darbam minimizē šodienas un nākotnes problēmu risku - tam nepieciešami gadi gan mācoties, gan praktizējoties. Ja katru dienu mainās vairākas tehnoloģijas, versijas (zinot, ka katrai ir nianses), tur taču sanāk pamatīgs overhead, stress un pārslodze jau vien no "context switch". Ja esi lielā projektā, to vari atļauties. Ja esi testētājs, tad to vari atļauties, jo mērķis un misija ir ātri uzlikt vidi un bliezt vaļā, lai birst nost viss, kas vien var nobirt. Bet programmētājs... programmētājam jo mazāk liekā, jo labāk. Koncentrēšanās prasa fokusēšanos. Jau klaviatūras maiņa vien ir problēma, kas rada galvassāpes. Piemēram, paziņa, kas strādā bankā, atzīst, ka jaunie darbinieki vienkārši nespēj koncentrēties darbam. Visu laiku kaut kas telefonā jāpaskatās, jāpaknibinās, jāpankosās...

Iztēlojos ainu: No rīta piecēlos un secināju, ka šodien es strādāšu ar grafisko vidi C. Vakar strādāju ar grafisko vidi B, aizvakar ar A, bet šodien sapratu, ka ērtāk ir ar C. Vai nav jauki, ka es varu izvēlēties sev piemērotāko? Izvēles iespēja ir mana privilēģija, kuru es netaisos atdot. Es laiku pavadu izvēloties. Tas ir produktīvi. Tad es instalēju, atinstalēju, viss baigi ērti. Tā nu es instalēju un atinstalēju, viss notiek komandā! Es arī rakstu automātiskos skriptus. Rekur, vakar visu dienu rakstīju šo: "apt-get self-update;" Es dienā uzrakstu simtiem skriptus! Un man stūrītī ir lodziņš, kurš rāda cpu, disk, ram, network, swap un temperatūru un datora leņķi un GPS koordinātas. Es vispār gribēju būt lielas lidmašīnas pilots patiesībā. Reizēm es ieslēdzu Windows un tad manā sistēmā iebrūk visādi vīrusi, pat vēl nav paspējis ielādēties, kad jau viss vienos vīrusos. Tad es pasmejos, izslēdzu Windows un atgriežos pie savas drošās sistēmas. Es tagad palasīšu jaunākos keywordus, lai varētu patīksmināties. Esmu nice, shiny guy, sekoju līdzi tikai jaunākajam, tikai labākajam, esmu visiem priekšā! Vēlāk es iešu pie cilvēkiem un likšu viņiem Linux. Viņi pamanīja manu reklāmu, ka es taisnoju pirkstus - izrādās, ļoti izplatīta problēma, ir liels pieprasījums pēc pirkstu taisnošanas. Karsts tirgus, gēla nadziņi ir vakardiena.

Jautāju, jo tas tāds novērojums, ka tad, kad pašiem paprasa pateikt to, ko drosmīgi pieprasa no citiem (un saņēma atbildi), tad pašiem drosme kaut kur klusi pazūd. :) Nu virs 1.5k es domāju, tiem cilvēkiem jābūt ļoti laimīgiem. Vai arī nelaimīgiem, ja izrādās, ka citi saņem 2.5k. Es gan esmu sapratis, ka ciparu nosaka pārliecība, kas nereti ir problēma tieši tiem, kas zina vairāk (jo viņi zina, ka zin mazāk). :)