Jump to content
php.lv forumi

codez

Reģistrētie lietotāji
  • Content Count

    4273
  • Joined

  • Last visited

Posts posted by codez

  1. 14 hours ago, werd said:

    Autortiesības taču neliedz citiem radīt to pašu no nulles (bez špikošanas) :)

    Vispār jau liedz gan, ja tas, ko tu radīsi, būs tāds pats vai pārāk līdzīgs kaut kam, kas jau radīts, valsts iekārta pret tevi izmantos vardarbību (caur tieslietu un iekšlietu sistēmu). Un "špikošana" ir ļoti plašs jēdziens. Būtība mēs mācoties, visi špikojam to, kas jau eksistē. Piemēram, ir opensource kods, es viņu izlasu, bet negribu kopēt, tāpēc apsēžos un rakstu pats, bet izrādās, ka tajā kodā ir realizētas foršas idejas un man uz doto brīdi nekas labāks nenāk prātā. Es ņemu un rakstu kodu, bet kods sanāk gaužām līdzīgs. Es tiešā veidā nešpikoju, bet radīju ar savu jaunradi, bet tai pašā laikā, es apmācījos uz jau esošas lietas.

    Tuvākajā nākotnē, kur daudz jaunrades radīs mākslīgais intelekts, kurš, tāpat kā cilvēks, apmācījies jau uz esošas (kāda citas "radītas" informācijas), šī problēma kļūs vēl aktuālāka un vēl izteiktāk būs redzams, ka autortiesības un patenti ir absurdi.

    Piemēram, patenti tiešā veidā kavē sabiedrības attīstību. Tehnoloģiskais attīstības līmenis sabiedrībā iet uz priekšu kopā. Respektīvi, lai varētu realizēt vienu lietu, parasti tā ir atkarīga no simtiem citu. Tehnoloģijām attīstoties, parādās arvien lielāka iespēja, ka kāds atklās kaut kādu lietu X. Vienmēr būs kāds pirmais, kas izdomās/atklās šo X. Taču, tehnoloģijām un sabiedrībai turpinos attīstīties, šis X paliek arvien pašsaprotamāks un atklājamāks jebkuram. Tāpēc ir absolūti absurda situācija, ka tieši pirmajam ir unikālas tiesības uz X. Un tas, ka kādam ir unikālas tiesības uz X izmantošanu, kavē visu pārējo sabiedrības attīstību.

  2. Autortiesības ir huiņa.
    Man personīgi bija reiz gadījums, kad specifiskā situācijā, radīju ļoti specifisku risinājumu, kurš iekļāva vairākas matemātiskas viltības. Pēc pus gada atradu 2+ gadus vecu bloga ierakstu, kurā bija tieši tāds pats risinājums un ne tikai tāds pats - tipa aptuveni tāds pats, bet 30+ rindiņas algoritma absolūti identiskas līdz pēdējam matemātiskajam elementam, atšķīrās tikai mainīgo nosaukumi un koda valoda/formatējums.
    Kāpēc tā varēja notikt? Tāpēc, ka tas bija viens no loģiskākajiem šīs problēmas risināšanas ceļiem cilvēkam ar padziļinātām zināšanām matemātikā.

    Attiecīgi autortiesības ir huiņa tāpēc, ka ir absurdi, ka kādam pieder tiesības uz kāda veida informācijas kombināciju.
    Kāpēc, ja kāds ir radījis kādu informācijas kombināciju, kādam citam būtu liegts to radīt ar?

    No ekonomikas viedokļa. Patenti un autortiesības uztur lielos monopolus/korporācijas, kuri, kļūstot ar vien lielāki, sāk arvien vairāk stagnēt un savu pozīciju notur tikai ar valsts vardarbības atbalstu. Ja tas neeksistētu, tad pavisam dabīgā veidā, ekonomiskie resursi būtu sadalīti daudz vienmērīgāk, nekā pašlaik, kā arī jaunrade un tehnoloģiskā attīstība būtu straujāka.

  3. On 4/1/2020 at 10:10 AM, codehighriga said:

    "Pārstrukturēšana" gan daudziem var sanākt sāpīga. Teiksim, cilvēks programmēja kaut ko kādai aviolīnijai - un jau ir vai drīz tiks atlaists. Citi uzņēmumi, arī ar labu finanšu situāciju, piesardzības nolūkos šobrīd piebremzē jaunu kadru pieņemšanu. Pēc brīvajām vakancēm rodas palielināts pieprasījums, un cilvēkam no aviolīnijas var nākties pasēdēt mēnešus 3-4 kā bezdarbniekam.

    Tas, ka atsevišķi programmētāji strādāja tieši kādās visvairāk skartajās nozarēs, ir maznozīmīgi, jo pieprasījums pēc programmētājiem ir ļoti liels.
    Bet, savukārt, daudzās citās nozarēs, kurām tagad jāpielāgojas jauniem apstākļiem, nāksies pastiprināti pielāgot arī svarīgākos instrumentus un IT šodien ir viens no svarīgākajiem instrumentiem praktiski visur.

     

    On 4/1/2020 at 10:54 AM, php newbie said:

    Man izskatās ka viss ir slikti... daudzus atlaidīs no nozarēm kuras ir tieši ietekmētas - pārvadājumi, turisms, kreditēšana un tt., bet pārējie nemaz nesteigsies pieņemt jaunus darbiniekus jo pastāv lieli riski.

    Slikti ir/būs ļoti daudziem, bet ne programmētājiem. Programmētājiem darbs paliks ļoti stabils un pieprasīts, savukārt, uz visu pārējo "sliktuma" rēķina, cenas daudz kam kritīsies un relatīvi pret vidējo iedzīvotāju, tagad programmētājs pelnīs vēl vairāk.

  4. Tā kā es pats esmu liels no mājām strādāšanas piekritējs, tad radās šāds jautājums:
    Tā kā programmētāji ir viena no profesijām, kurā to izdarīt visvieglāk, tad vai pašreizējos ārkārtas apstākļos kāds ir no pilna laika ofisa darba pārgājis uz darbu no mājām?
    Un ja jā tad vai tas noticis pēc paša lūguma, vai uzņēmuma vispārējas politikas?

     

    P.S. Var atzīmēties arī tie, kuriem šī situācija nav neko mainījusi darba režīmā.

  5. @briedis, ok skaidrs, mix ir vienkārši abstrakcija virsū webpackam, kurā principā populārākās webpack rules ir abstrahētas ar funkciju, taču, ja būs specifiski configa parametri, tik un tā nāksies configurēt +- tikpat, cik plikā webpakā. Un tik vienkāršotā situācijā arī pliks webpack config nebūs īpaši kompleksāks.
    Praksē tas ir tradeoffs - jo augstāka abstrakcija, jo mazāk kontroles - tātad, ja pietiek tik kontroles, cik sniedz mix, tad noteikti ir ok, ja nē, ērtāk , manuprāt, būs izmantot pliku webpack.

    Tikai īsti nav skaidrs, kāpēc mix configā ir jāekstrakto katra 3rd party bibliotēka vai jānorāda stylesheeti, ja webpack automātiski māk iekļaut visas šādas bibliotēkas.
     

  6. 3 hours ago, briedis said:

    Bet ko tur sīkā - es paņemu laravelu ar mix un zero configs...

    Vai laravela mix tiks galā ar šādiem uzdevumiem?
    Piemēram:
    - izvēlēties vairākus entry punktus, ja ir vajadzīgi vairāki js bundļi (piemēram, vajag webworker-im vai kādam embedojamam widgetam atsevišķu bundli);
    - iestatīt optimizēšanu, minimizēšanu un nesmukošanu (uglify) - ar kaudzi parametru, kurus pielāgot konkrētai vajadzībai;
    - rakstīs JS modernākā versijā (ES6, Typescript, etc.), bet galā iegūt savietojamu kodu;
    - iestatīt dažādus buildošanas parametrus, atkarībā vai taisi DEV vai PROD buildu - pārsvarā ātrdarbībai - tas ir, dev versijā piemēram neizmantot uglify, lai, piemēram, builds ir 1/2 sekundi, nevis 20.
     

  7. 1 hour ago, Grey_Wolf said:

    varētu intereses pēc pameklēt

    Ko tur meklēt? https://twitter.com/KirilsSolovjovs

    1 hour ago, mad182 said:

    Mani savervēja setupad.com, tas ir vietājais latviešu projekts

    Būs jāievērtē...
     

    1 hour ago, mad182 said:

    nevis kā adsensē, kur ja rodas kāds nestandarta jautājums vai problēma kas nav aprakstīta FAQ, ātrāk nomirsi no vecuma nekā sagaidīsi atbildi no dzīva cilvēka.

    Man Adsensē dēļ apjoma ir piešķirts savs klientu menidžeris, kurš parasti atbild un atrisina problēmu tās pašas dienas laikā. Bet nu saprotams, ka tāds mazāks kantoris vienmēr daudz vairāk cīnīsies par katru klientu un tāpēc komunikācija būs ātrāka.

  8. 3 hours ago, mad182 said:

    Nezinu, ko Tu dari, bet laikam jau kaut ko pareizu, jo tas izklausās zvērīgi daudz priekš LV.

    Reklāma ir pašā lapas vidū un varētu teikt, ka pēc laukuma pat aizņem vairāk kā svarīgais lapas saturs, piemēram: snakes3d.com
     

    2 hours ago, briedis said:

    Viņš ir tā kā php.lv foruma mītiskais Kirils.

    Nu nav jau tas Kirils nemaz tik kruts. ;)

  9. Atkarīgs, ko gribi savām vajadzībām taisīt.
    Ja web app-us, kas praktiski parasti būs vienas labas aplikācija, tad labs steks būtu:
    Klienta pusē - javascript-s ar React bibliotēku.
    Server pusē - javascript-s uz node-s (ar express.js vai ko tmldz.).
    Visu to menidžē ar npm un webpack. Ar webpacku + Babel varēsi rakstīt modernā javascriptā, CSS rakstīt ar Less vai tmdldz., React rakstīt jsx stilā, utt.
    Šādā veidā tev būs jāapgūst iesākuma tikai viena programmēšanas valoda, lai varētu uztaisīt pilnu web app-u.

    Alternatīvas:
    1) ja kaut ko ātri, bet neefektīvāk un kļūdu nedrošāk, tad servera pusē PHP vai Python.
    2) ja vajag kaut ko ļoti efektīvu, modernu, kļūdu drošāku un stabilāku, tad Go vai Rust, bet jārēķinās ar papildus prāta piepūli.
     

  10. On 6/11/2019 at 10:41 AM, senilikis said:

    Nu un, Skandināvijā dominē valsts medicīna, un nemaz neatpaliek no Japānas vai Šveices

    https://medicalxpress.com/news/2018-09-swedes-world-class-healthcarewhen.html
     

    Quote

    But Swedes are frustrated over their universal healthcare, one of the main pillars of their cherished welfare state, with long waiting queues due to a shortage of nurses and available doctors in some areas.

    Pakalpojumu/produktu var raksturot ar 4 parametriem - cena, kvalitāte, modernums un pieejamība. Tas, kas ir raksturīgs sociālistiskām sistēmām, ir tad, ka pat, ja izdodas kādu no šiem parametriem dabūt ļoti labu, citi parametri krietni atpaliek. Pat, ja Zviedriem ir laba augstas klases medicīna, tā ir ar zemu pieejamību un par ļoti lielu cenu (tas ir Zviedriem ir ļoti, ļoti lieli nodokļi - tik lieli, ka daudzi uzņēmēji bēg no tās valsts).
     

    On 6/11/2019 at 10:41 AM, senilikis said:

    Tava ideja ir tāda, ka visas problēmas var atrisināt ar konkurenci, tirgu, kā, maksas ceļi, maksas tiesas, maksas ugundzēsēji?

    Par kādām problēmām tu runā? Ja tu runā par pakalpojumiem un produktiem, tad jā, es uzskatu, ka vislētākie, kvalitatīvākie, modernākie un pieejamākie pakalpojumi tiek nodrošināti tad, ja eksistē maz-regulēta brīvā tirgus ekonomika attiecīgajā sfērā.
     

    On 6/11/2019 at 10:41 AM, senilikis said:

    Kā LV valdība tev kāpj uz galvas, piemērus studijā! To, ka liek maksāt nodokļus? Kas ir apmēram vienādi ar pārējām ES valstīm?

    Loģiski, ja varu un draudiem tiek tev izspiež vairāk kā pusi tavu darba augļu, tad tā ir tīrākais feodālisms. Tpfu, pat feodālismā bieži vien ņēma zem 10%, bet tagad ņem virs 50%. Latvijā klaušu laikos bija jāatstrādā vidēji 4 - 15 dienas gadā, kas pret darba dienām ir 4/250 - 15/250 = 1,6% - 6%. Atsevišķos gadījumos Vidzemē bija brīdis, kad uzlika 50 dienas gadā, kas ir 20%, bet tas noveda pie tūlītējiem zemnieku nemieriem un lokāla mēroga "pilsoņkariņa". Šodien tev nodokļos atņem virs 50%, bet tu sēdi kā tāds cietējs un domā, ka tas ir normāli.
    Jo problēma ir ne tikai tā, ka valsts ar varu un draudiem izspiež tās iedzīvotājiem lielu daļu to darba augļu, bet arī tā, ka cilvēki ir tik dziļi indoktrinēti, ka daudziem tas liekas pieņemami, vai viņi kā strausi iebāž galvu smiltīs un domā, ka ja uz problēmu neskatās, tad problēma neeksistē. 
    Saproti tak vienreiz, ka nevienam nav tiesību uz tavu ķermeni un tātad uz tā darba augļiem. Visām sadarbībām ir jābūt absolūti brīvprātīgām.
     

    On 6/11/2019 at 10:41 AM, senilikis said:

    Varbūt IT, pārsvarā gan tikai programmēšanā, gribētu redzēt veiksmīgu arhitektu, ķīmiķi bez diploma.

    Arhitekta diploms ir vajadzīgs tikai un vienīgi dēļ valsts regulējumiem. Nebūtu šādu absurdu prasību, mēs redzētu daudz arhitektu, bez diploma. Ķīmijā daudzās vietā, ja tu gribi, bez problēmām tiksi bez diploma, ja vien atkal tā nebūs pozīcija, kur ir kārtējie nepamatotie valsts regulējumi.
    Programmēšana ir galvas tiesu sarežģītāka par arhitektūru, medicīnu, jurisprudenci un daudzām citām lietām, kur prasa diplomus. Ja cilvēki var patstāvīgi augstā līmenī apgūt programmēšanu, tad var arī pārējās nozares.

  11. 4 hours ago, senilikis said:

    Nu nav gan privātas

    Dominējošās ir privātas. Tāpat otra valsts, kurā ir viena no attīstītākajām medicīnas sistēmām, ir Japāna, arī tur dominē privātā medicīna.

     

    4 hours ago, senilikis said:

    Kāda atšķirība vai tu privāti samaksā par medicīnu vai no nodokļiem?

    Milzīga. Valsts medicīnas iestādes saņem naudu tāpat, viņām nav jākonkurē un jācenšās nodrošināt maksimāli lēts, pieejams, kvalitatīvs un moderns pakalpojums, jo viņu finansējums nav atkarīgs no pacienta apmierinātības ar pakalpojumu. Tāpēc arī Latvijā varam redzēt, ka valsts medicīnā strādā ar atpalikušām iekārtām, rindām, kura dažos paklpojumos sniedzās pat pāri gadam un ļoti zemu pakalpojumu pieejamību.
    Privātā sektorā ir pretēji. Bet sistēmā, kurā privāto sektoru neizspiež ar mākslīgi uzspiestu valsts monopolu, tas sniedz vēl daudzkārt pieejamākus, lētākus un kvalitatīvākus pakalpojumus, jo eksistē konkurence un pakalpojuma kvalitāte tiešā veidā ietekmē naudas plūsmu.
    Bez tam, tagad mazos ciemos mēdz būt 2 - 3 veikali, pat no kāds no kāda lielāka tīkla, bet tai pašā laikā nav medicīnas vai izglītības iestāžu. To var izskaidrot ļoti vienkārši - privātais vienmēr atrod un izmanto katru sīkāko iespēju, kur sniegt pieprasītu pakalpojumu un pats galvenais, atrod veidus kā to sniegt. Ja valsts ar varu un draudiem neatņemtu iedzīvotājiem naudu priekš valsts uzspiestās izglītības un veselības aprūpes sistēmas, tad visos mazajos ciematos, būtu arī pieejam izglītība un veselības aprūpe.
     

    4 hours ago, senilikis said:

    Es nerunāju par iedzīvotāju skaitu, bet gan par kompāniju skaitu! Fortune Global 500 Šveicei ir 14 kompānijas!!!! uz  8,42 miljoniem, salīdzinājumam, Kanādai, kurai ir 12 uz 35 miljoniem!!

    Loģiski, ka kompānijas sasniegs top 500 daudz ātrāk vietās, kurās tām mazāk atņem un mazāk traucē attīstīties un augt. Tas jau ir tieši tas par ko es runāju. Nodokļi ir zagšana un tie traucē attīstību.
     

    4 hours ago, senilikis said:

    Vairāk vai mazāk, visa Šveices veiksmes stāsta pamatā ir nauda, viņi spēj piesaiastīt pasaules labākos speciālistus, attīstīt infrastruktūru, utt. 

    Šveicē cilvēki ir ļoti neatkarīgi. Daudz bruņotāki kā ASV (privāto ieroču skaits uz 1 iedzīvotāju). Taisa referendumus vienu pēc otra un neļauj valdībai sev kāpt uz galvas, kas arī izpaužas kā ļoti mazi nodokļi. Bet galvenā Šveices bagātība nav cēlusies no ārpuses, bet gan no iekšpuses, radot sistēmu, kurā cilvēki var netraucēti dzīvot, attīstīties un meklēt savu dzīves piepildījumu. Šveice ir viena no libertāriānistiskākajām un kapitālistiskākajām valstīm pasaulē.
     

    4 hours ago, senilikis said:

    Jā, medicīna un izglītība ir mazāk regulēta, noteikti, sāksies tikai diplomu nopirkšana, un cheap and cheerful apendicīta operācijas.

    Nopietnām kompānijām šodien vispār neinteresē diplomi. Viņiem interesē tas, ko tu māki - varu spriest kā cilvēks, kuram nav IT diploms, bet kurš ir bijis gan uz intervijām Facebook, gan Google.
    Bet kas attiecas uz tavām bailēm, ka neregulētā tirgū būs slikti pakalpojumi, tas ir absolūti neloģiski, jo cilvēki izvēlēsies uzņēmumus, kuri veic kvalitatīvus pakalpojumus un nekvalitatīvu pakalpojumu veicēji tirgū nebūs. Kamēr valsts sistēmā nekvalitatīvas iestādes turpina darbu gadiem.


    Respektīvi, ko gribu teikt. Visa sāls ir brīvība un izvēles iespējā. Ja tev patīk valsts medicīna un valsts izglītības sistēma, tad bariņš cilvēku metaties (maksājiet nodokļus) un organizējiet to. Bet neuzspiediet to izmantot un apmaksāt tiem, kuri to nevēlas. Es jebkurā laikā izvēlētos privāto medicīnu un privāto izglītību pāri valsts pakalpojumiem.

  12. 2 hours ago, senilikis said:

    daudzos štatos ir privātie, palasi pie kā tas ir novedis

    Vai vari uzrakstīt konkrēti, ar avotu, pie kā tas ir novedis?
    Tikai tu no visām visām sfērām esi izvēlējies vienu no visvairāk no valsts puses regulētajām. Tik ļoti regulētām, ka to var pat nosaukt jau par valsts regulētu privātu monopolu. Es nerunāju par šādu privātbiznesu, bet gan par privātbiznesu brīvā tirgus apstākļos.
     

    2 hours ago, senilikis said:

    privātajiem biznesiem interesē tikai peļņa, sabiedrības labā tie nekad nestrādās

    Ja ar sabiedrību, tu domē sevi pašu, tad nevienam nav pienākums strādāt tavā, vai kāda cita labā.
    Jā - privātajiem biznesiem interesē peļņa un, lai izturētu konkurenci, tiem atliek radīt pēc iespējas lētāku, kvalitatīvāku, modernāku un pieejamāku produktu vai pakalpojumu. Viss. Tā arī ir privātbiznesa esamības esence. Valsts sektorā šādas motivācijas nav, tāpat valsts sektors strādā ar regulējumiem radītu monopolu apstākļos, līdz ar to valsts sniegtie pakalpojumi vienmēr ir daudzkārt zemākas kvalitātes, dārgāki, atpalikušāki un nepieejamāki.

     

    2 hours ago, senilikis said:

    jā nodokļi ir mazāki, BET, viņi ir mazi TIKAI tapēc, ka ir daudz maksātāju

    Šveicē ir 8,42 miljoni iedzīvotāji. Pēc tavas loģikas valstīs ar desmitiem vai simtiem miljonu, nodokļi varētu būt vēl mazāki.
     

    2 hours ago, senilikis said:

    vēl sava valūta, zelta rezerves, utt.

    Vai vari izskaidrot kā tieši zelta rezerves un sava valūta saistītas ar to, ka viņiem ir viena no pasaulē kvalitatīvākajām medicinām un izglītībam, jo tās ir privātas?

  13. 9 hours ago, KillerBean said:

    savukārt, nodrošina nosacītu drošību vietā, kur Tu dzīvo

    Kāpēc tu domā, ka pārtiku es varu pats nopirkt par tirgus cenām, bet drošību nē? Tas ir viens no absurdākajiem pieņēmumiem.
    Bez tam, pēc tā, cik esmu saskāries ar valsts un pašvaldības policiju, viņu darbs ir absolūti neefektīvs un viņi ir neieinteresēti tevi aizsargāt.
    Pāris konfliktos, kas dzīvē pieredzēti, privātās apsardzes firmas ierodas 2 - 5 minūtēs, policija ap 15 minūtēs.
     

    9 hours ago, KillerBean said:

    bērniem - skolu, bērnudārzus,

    Tas ir milzīgs trūkums, nevis ieguvums. Pateicoties tam, ka ar likumu un piespiedu finansēšanas mehānismiem, valstij praktiski ir monopols izglītības sistēmā, tā nekonkurē, tā ir neattīstīta un atpalikusi un vēl joprojām strādā pēc metodēm, kuras tika radītas, lai izglītotu rūpnīcu strādniekus. Laiki mainās, bet valsts pārvaldītās sfēras nē.
    Ja izglītības sistēma konkurētu brīvā tirgus apstākļos tā jau sen būtu daudzkārt attīstītāka un pieejamāka. Piemēram, mazos ciemos <500 iedzīvotāji parasti ir 2 - 3 veikaliņi, bet nav nevienas skolas. Ja izglītības sistēma būtu privāta, varu garantēt, ka skolas būtu, jo privātais sektors bez problēmām atrastu iespējas kā uzturēt nelielas 30 - 50 skolnēnu filiāles, izmantojot pavisam citu pieeju, nekā valsts izglītības sistēmā.
     

    9 hours ago, KillerBean said:

    Soc. nodoklis būs jūtams pie dekrēta, jau pieminētajām slimības lapām

    Nekas neliedz tev pirkt privātā sistēmā šāda veida veselības vai darba mazspējas apdrošināšanu. Bet kāpēc tu gribi noteikt kā dzīvot citiem?
     

    9 hours ago, KillerBean said:

    ātrās palīdzības

    Valsts medicīnas sistēma ir atpalikusi. Jebkurā brīdī izvēlētos privāto ātro palīdzību, kā tas ir Šveicē vai Japānā, bet diemžēl, kamēr ar regulējumiem valsts turēs nosacītu monopolu, mums to nesagaidīt.

     

    9 hours ago, KillerBean said:

    maksājam par patērēto, mēs ātri vien nonāktu pie tā, ka maznodrošinātās ģimenēs būtu slimi un neizglītoti bērni

    Slima suņa murgi. Tieši pretēji - kapitālisms rada arvien lētākus un pieejamākus produktus visiem. Šodien izglītību internetā var dabūt praktiski bez maksas, programmatūra ir praktiski bez maksas. Tāpat arī attīstītās sabiedrības eksistē tāda lieta kā labdarība un cilvēkiem esot daudz bagātākiem, jo vairāk kā pusi viņiem neatņems nodokļos, tie daudz vairāk varēs veltīt labdarībai - pie tam efektīvā veidā.
    Daudzie notikumi ar valsts bērnu namiem un aizmirstiem slimiem bērniem valsts sistēmā liecina, ka valsts vispār ar šo problēmu netiek galā.
     

    9 hours ago, KillerBean said:

    Vai vēl bēdīgāk - izsauci ātros un nevari samaksāt..

    Kāpēc nevari samaksāt? Vai visu mūžu nestrādāji, sociālo apdrošināšanu nekrāji, veselības apdrošināšanu nemaksāji?
    Nekas neliedz šīs lietas kārtot privātā kārtā, kas ir daudzkārt izdevīgāk, jo 90% nepazūd valsts birokrātijas aparātā. Bet kāpēc tu gribi man uzspiest kuru veselības apdrošināšanu (šai gadījumā tu uzspied man valsts) izvēlēties? Kāpēc negribi, lai tirgū konkurē un izdzīvo labākie piedāvājumi, ka iedzīvotājiem ir daudz izdevīgāki?


    Un par algām, ņemsim vienādus skaitļus - 2000 neto:
    Latvijā kopā darba devējam tas būs - 3548.37 eur (https://kalkulatori.lv/en/algas-kalkulators)
    Vācijā kopā darba devējam tas būs - 3,688.95 eur (https://www.bbx.de/grossnet-wage-calculator-germany/)
    Bet tas, ka kādā citā vietā apzog iedzīvotājos, tas nenozīmē, ka pie mums arī tas ir normāli.

    Un tagad salīdzināsim Šveici, kur izglītība un medicīna lielā mērā ir privātas un ir vienas no kvalitatīvākajām pasaulē, pensiju sistēmas noteicošā daļa ir privāta, veselības apdrošināšana privāta, utt.
    (https://www.ethz.ch/en/the-eth-zurich/working-teaching-and-research/welcome-center/services-and-downloads/salary-calculator.html)
    Pie neto algas 2000 chf, bruto alga ir 2200 chf, ja ir 0 bērnu, bet pat pie 1 bērna tā jau ir 2340 chf.
    Vienkārši Šveicē valsts nemēģina būt par korķi katram caurumam, bet tā vietā ļauj pašiem cilvēkiem izvēlēties kā tiem tērēt savus darba augļus, kas paralēli ļauj eksistēt tirgus ekonomikai un notikt attīstībai visās nozarēs.


    Bet pats galvenais jautājums šeit ir viens - kāpēc tu gribi citiem uzspiest kā dzīvot un tērēt savus darba augļus?
    Ja gribi, apvienojies ar kādiem un taisāt kopīgu katlu, bet neuzspied to citiem, kuri grib paši izvēlēties kādos kopīgos katlos un vai vispār likt.

×
×
  • Create New...