_PUIKA_

Lai atrastu vārdus pareizos,

Nav jāskrāpē lietās un darbībā

Nosaukumi.. īpašības..

Un nav tīši jāizceļ to grācija.

Tik vien kā ar humānu plikumu

Es paņemu, parādu un vēroju,

Ar nemainīgu skatienu,

Manu un To..

Tā visa vislabākais un,

Pieņemsim, vārdā saucamais

Ir tajā leņķī,

Kurš visērtāk ieguļas Tevī..

Tevī un tavā siltajā acu skatienā-

Krāsu bezdibenī.

Tā nu ar tīru apziņu,

Pie kuģa masta plokam,

Es sniedzu tev roku ar šo..

Šo manis rakstīto vēstuli Tev,

Tev! No manis.. Tev..

Rakstītu ar sirdi, ne rokām.

Rakstītu..

Ar bezgalības aplidojuša fēniksa spalvu,

Ar pasaul's prieka asarām,

Uz delnām savām..

Lai katrs pieskāriens un acumirklis,

Lai katrs brīdis un katrs mūžs,

Daiļo manas rokas skaistas,

Ar kurām apķeršu es Tevi maigi,

Kamēr čukstēšu Tev,

Šīs manis rakstītās pasakas.