No rekursijas viedokļa labāk būtu veidot 2 tabulas, kur viena satur informāciju, kas attiecas uz visām valodām (id, pievienošanas datums, autors, utt) un otra satur informāciju, kas attiecas uz valodām (raksta id, valodas id, nosaukums, teksts, utt).
Otrs variants ir visu glabāt vienā valodā, kur kolonas nosaukuma suffix ir valodas indentifikators (id, nosaukums_lv, nosaukums_ru, utt).
Grūti pateikt kurš no šiem variantiem ir labāks. Tas ir diezgan ļoti atkarīgs no situācijas.