Kaklz

Ar kādu mērķi tu to gribi darīt?

Tad kā tas nākas, ka nav ko parādīt?

Ieteikums vienkāršs - sākt programmēt kaut ko redzamu. Pie CV neviens kodu neprasa likt klāt. Tas, ko mēs šobrīd esam sākuši prasīt potenciālajiem praktikantiem ir kaut vai pamata izpratne par to, kā tas viss sienās kopā - prasme salikt html lapu, pielikt klāt CSS, jēgpilni pielikt klāt JS un otrā pusē parādīt, ka māk uztaisīt DB tabulas, ka māk ar to pašu PHP tikt klāt datiem, kas ir datubāzē. Attiecīgi - mēģini uztaisīt kaut vai triviālu lapu, kurā sasien kopā visu - HTML/CSS/JS/PHP/MySQL vai dajebkādas citas tehnoloģijas, kas parāda kopēju izpratni par lietām. Pirms > 10 gadiem, kad sāku nopietni programmēt, bija modē programmēt savu bloga dzinēju, dalīties ar kodu un pašam arī blogot. Blogošana, interneta aktivitātes bija viens no iemesliem, kā atradu savu pašreizējo darbu. Tagad gan lielākā daļa lieto wordpress, lieto sociālos tīklus un tas vairs nav tik aktuāli, bet noteikti var atrast 100 citus veidus, kā parādīt publiski to, ko proti.

Kur skolotāji? :)

Ja nemaldos, tad šis: https://www.coursera.org/course/nlp

Droši vien diezgan daudz ir atkarīgs no tā, pie kāda ienākumu sliekšņa tu vari teikt, ka nopelni maizi. Ar domu - uz kādu ienākumu slieksni kādā laika periodā tu tēmē? Otrs jautājums ir - kas ir tas, ko jau esi programmējis?

Pārsvarā html/css => pdf, piemēram: http://www.mpdf1.com/mpdf/index.php https://code.google.com/p/wkhtmltopdf/

Izmanto klašu konstantes. http://php.net/manual/en/language.oop5.constants.php Nekas slikts nenotiks, ja izmantosi globālu konstanti, ko vari izmantot ne tikai konkrētajā PDF ģenerēšanā, bet visā savā aplikācijā.

Jautājums jau arī topikā ir - lauzt ieradumu, vai nelauzt :)

daGrevis, patausti savas klaviatūras F un J taustiņus. Cik es esmu strādājis, uz šiem burtiem VIENMĒR ir fiziski izcilņi, lai neskatoties uz klaviatūru pirksti varētu atrast īstos burtus. Parasti šos izcilņus atrod ar rādītājpirkstiem. Izmantojot hjkl sanāk lauzt ieradumu ar taustiņu atrašanu, jo vienai rokai tad izcilnis ir jāatrod ar rādītājpirkstu, otrai rokai ar vidējo pirkstu.

Tas, ka nevar atlaist, jo ir "pārāk dziļi sistēmā" ir tīras buļļu kakas. Arī augstāk minētais kods palaižot caur auto-format rīkiem ir lasāms. Ja priekšniekam ir pie kājas kvalitāte, tad labāk meklē citu vietu, kur strādāt. Domāju, ka piedāvājums apkārt ir gana plašs.

Izklausās pēc kārtējās piramīdas.

Ļoti subjektīva naudas daudzuma mērvienība. Mēra latos mēnesī.

Īsumā - tiec pie pirmā darba kaut vai par nelielu samaksu, urb tā, lai tiktu galā un noķer mirkli, kad no pirmā darba aiziet ar lēcienu uz augšu/izaugsmes iespējām, ja esošajā darbā tādas nav. Darba devējs - tās nav saistības uz mūžu, darbu var arī mainīt. Mana paša personīgā pieredze - pie pirmā darba tiku bez nopietnas pieredzes web programmēšanā. Pirmais darbs bija gabaldarbs uz mēnesi par 300Ls. Mēneša laikā ar savu entuziasmu sameistaroju to, kam normālā situācijā vajadzētu aptuveni 2-3 mēnešus. Pēc tam vēl labu laiku turpat nostrādāju intensīvi mācoties, paralēli taisot haltūras, līdz sapratu, ka esošajā vietā ilgtermiņā nav aršana (uzņēmums nebija IT, biju vienīgais programmētājs) un nomainīju darbu uz tādu, kurā gan izaugsmes iespējas gan zināšanu spektrs bija par n kārtām plašāks. Tajā brīdī tad arī sākās pieaugums ieņēmumos un vēl straujāka profesionālā izaugsme. Reāli skatoties - es neticu scenārijam, kad darba tirgū ienāk cilvēks ar sprādzienu un pelna "afigenno piķi". Tā ir utopija.

Netaisos noniecināt IQ nozīmi. Uzsvars ir uz to, ka sevi ir jāattīsta vispusīgi. Iedomājies visus šos parametrus kā "radar chart" (paraugs, uz asīm jābūt citām lietām: http://charts4j.googlecode.com/svn/tags/v1.2/img/RadarChartExample.example2.png) un iedomājies, ka sasniegumi kopumā ir atkarīgi nevis no viena parametra, bet no laukuma, ko nosedz tavas prasmes visos šajos parametros.

Tīri zināšanu loka paplašināšanai tiem, kas satraucas par savu vai citu IQ: http://www.forbes.com/sites/keldjensen/2012/04/12/intelligence-is-overrated-what-you-really-need-to-succeed/

Nu ja vienalga, tad problēma ir ar cilvēka attieksmi pret darbu/projektu. Problēma pēc tava teiktā izklausās faktā, ka patiesībā "Opim" tas projekts jau ir piegriezies un vairs neinteresē. Šādā situācijā labi noder daGrevis padoms (http://php.lv/f/topic/21230-atkļūdošana-vs-izstrāde/?p=166122) - runāt ar vadību par to, ko grib darīt un ja lietas nevirzās vēlamajā gultnē, meklēt citu darbu.

Bugus var labot arī kāds cits ar viņa palīdzību un viņu var likt pie izstrādes, ja grib. Jautājums ir - kāpēc negrib? Lai uz to atbildētu, savukārt, pietrūkst informācijas. Pilnīgi iespējams ir scenārijs, ka pats "Opis" to negrib, jo ir labi tā, kā ir. Tiešām biznesa īpašnieki nav iedomājušies situāciju (nekādā ziņā negribu piesaukt neveiksmes), kad "Opis", piemēram, ejot pa slidenu ielu pakrīt un salauž vienu/abas rokas? Kas notiek tādā situācijā?

Normālā gadījumā pieredzējušākos kadrus liek tieši pie izstrādes lietām, nevis pie supporta. Ja cilvēkam ir 8 gadu pieredze konkrētajā projektā, tad būtu tikai loģiski, ka pieņemtu jaunu cilvēku (vismaz iesākumā) supporta lietām, lai atslogotu iepriekšējo kadru un dotu viņam brīvību nodarboties ar izstrādes lietām. Tādā veidā viņš varētu izmantot savu pieredzi pie projekta, lai turpinātu to attīstīt balstoties uz esošajiem principiem. Tas, ka jauno cilvēku sākumā pieliek pie supporta, savukārt, ļauj viņam iepazīt sistēmu, arhitektūru, uzbūves principus, utt. Ja viņu pa taisno palaiž pie jauno lietu izstrādes, tad, manuprāt, ir liela varbūtība, ka viņš kāps uz kaudzes ar grābekļiem un var ilgtermiņā nolaist podā visu sistēmu. Ja situācija ir izveidojusies tāda, ka jaunais cilvēks tiek paņemts tieši izstrādes lietām un viņam netiek iedota daļa no vecā cilvēka supporta lietām, tad ir daži jautājumi: 1) vai vecais cilvēks nav iesēdējies un aizmirsis, ko vispār nozīmē izstrāde? 2) vai vadība vispār viņu uztver kā spējīgu strādāt pie izstrādes/attīstības lietām? 3) kāpēc lai supporta programmētājam maksātu tikpat cik programmētājam, kas rada jaunās lietas? (supports - izmaksas, jaunu lietu radīšana - ieņēmumi) Par sertifikātiem - neatceros, kurā grāmatā, bet lasīju lielisku citātu - "vislielākos mēslus lielajos projektos ir sataisījuši tieši sertificēti projektu vadītāji". Sertifikācija ir tikai papīrs, kas neapliecina spēju rīkoties pie noteiktiem apstākļiem reālā dzīvē. Un beigu beigās arī klasika - pilni kapi ar neaizvietojamiem cilvēkiem. Ja iedomājies, ka tas senior cilvēks ir neaizvietojams, tu kļūdies. Viņš ir aizvietojams. Vai nu ar lielākām, vai mazākām sāpēm, bet ir aizvietojams.

Ja tā ir Draugiem aplikācija ar domu par ienākumiem, tad vari atnākt pie manis parunāties klātienē vai arī uzrakstīt uz [email protected] - varu pakonsultēt par aplikācijām draugiem.lv vidē un sapratīsi vai tev vispār ir vērts iet pie izstrādātāja. Par tiem, kas te runā par NDA - ja informācija par ideju, ko tu pāris minūtēs izstāsti ir viss, kas tevi aizsargā, tad arī NDA tevi neglābs.

Pēc manas pieredzes - programmētāji bieži vien ir jāuzrunā, lai viņus vispār izkustinātu no esošās vietas. Pat tad, ja apstākļi ne tuvu nav izcili. Tb fakts, ka labi programmētāji tā vienkārši sūta apkārt savus CV, ir mīts.

Kāpēc 2 nedēļas pēc pirkšanas ir jāpārdod?

Stāsti nu savas pasakas bērnudārzniekiem. Es tavā vietā ar steigu to lapu likvidētu un savus kontaktus no turienes novāktu :))

Ja būtu zināms datums, tad varētu apdomāt pieteikšanos. Kamēr nav - pārāk liels risks pēc tam piečakarēt, tāpēc nepiesakos.

Atkarīgs no vietas / datuma, laika / tematiem / formāta Potenciāli jā, bet ņemot vērā pieejamo brīvo laiku - ļoti atkarīgs no iepriekš minētajiem apstākļiem.