none

Priekš lv labāk mb_strlen un mb_substr, citādi ne to nomērīsi un ne tur nogriezīsi.

A kāpēc pieturēties pie veciem standartiem? Laiks iet uz priekšu un laiks tā kā sen jau izmantot XHTML. Pie tam jautājums tiem "gudrajiem", kas raksta iekš HTML - kāda velna pēc jūs liekat doctype? Šitādas lapas simts un viena.

Grey_Wolf, cik no viņa posta sapratu tad viņš centās stringu palabot. Es ilustrēju to kas viņam nesanāca. Tas, ka pie pusnakts varētu sanāk sviest, viņam pašam jāsaprot. Val piemērs ir pārāk sarežģīts. Tā pat arī tās 3600 sekundes skaitīts timestampam nav pārāk uzskatāmi, ja var pašai funkcijai mktime, kas atgriež timestampu, pie parametra stundas pieskaitīt 1 klāt. Edit. Labi iebarosim visu kā nākas - $datums_laiks = '2008-03-25 10:55:45'; list($gads,$menesis,$diena,$stunda,$minute,$sekunde) = split('[: -]',$datums_laiks); $jaunais_datums = date('Y-m-d H:i:s', mktime($stunda + 1, $minute, $sekunde, $menesis, $diena, $gads));

Vari vispirms atdalīt datumu no laika, piem., $datums_laiks = '2008-03-25 10:55:45'; $tmp = explode(' ',$datums_laiks); // kur $tmp[0] - datums un $tmp[1] - laiks Tālāk no laika dabūjam stundas tādā paša garā $tmp = explode(':',$tmp[1]); // kur $tmp[0] - stundas Pēc tam pieskaitam 1 stundu klāt $rez = $tmp[0] + 1; Lūk arī piemērs ar to tavu list un split - $datums_laiks = '2008-03-25 10:55:45'; list($gads,$menesis,$diena,$stunda,$minute,$sekunde) = split('[: -]',$datums_laiks); $stunda++; echo $gads.'-'.$menesis.'-'.$diena.' '.$stunda.':'.$minute.':'.$sekunde; Nesanāca tev tādēļ, ka droši vien nezini regulārās izteiksmes, kas nepieciešamas f-jai split. Tāpēc labāk iesaku tev padarboties ar explode;

Kā arī šito strlen aizstāj ar šito mb_strlen. Citādi precīzu garumu nedabūsi.

Nu bet tev takš bija pats pirmais skripts, kur beigās bija "return false". Ja js f-ja tev atrod kļūdas, tad return false, ja nav kļūdas tad return true. Ja atgriezīsi false, tad tā forma arī nepostosies. Tikai atceries ka tai sumbit pogai jāraksta šādi - <input type="submit" value="Bla bla bla" name="kautkas" onclick="java script: return obj.parbauditRegFormu();" /> Ja nebūs tev tur return, nestrādās. Ja tu neveido js clases, tad to obj. vari izsvītrot.

Būtu labi ja varētu aplūkot tavu veikumu, tā tagad grūti izzīlēt kas tev tur nepareizi sataisīts. Ja tu uztaisi konteineri tai bildei un norādi fiksētu augstumu un platumu, tad nekam tur nevajadzētu staigāt.

A kāpēc tev neder šitais variants - <script language='JavaScript'> function ValidateForm(frm) { alert(\"Kļūda, aizpildi visas rindas\"); return false; } </script> Nekad nenāk par sliktu pārbaudīt datus pirms postošanas, protams tie vēlreiz jāpārbauda arī servera pusē. Tikai tas tavs js kods neko nepārbauda, bet cik saprotu tas ir tikai kā uzskata līdzeklis. A kāpēc tu tik dikti gribi to alert palaist? Man personīgi tie kaitina. Labāk vienkārši ar sarkanu izdzen kļūdu attiecīgajā vietā.

Tieši tā bubu, bet šādā veidā man liekas ka localhero sapratīs labāk. A tā vēl tur sāks ņemties ar entajām f-jām un sarakstīs vēl baigo murgu. Dīvaini, ka cilvēki tērē laiku meklējot kaut kādus gatavus variantus nevis palauza savu galvu.

nedēļas sākums echo date('Y-m-d', mktime(0,0,0,date('m'),date('d') - 7 - date('N') + 1,date('Y'))); nedēļas beigas echo date('Y-m-d', mktime(0,0,0,date('m'),date('d') - date('N'),date('Y'))); Protams tos cipariņus var arī saskaitīt, bet tas tā lai vieglāk uztverams.

Tur jau nav ko čakarēties. Piem., // masivs kur saraksti visas atlautas vertibas ko var pieņemt tavs get mainigais $masivs = array(vertiba_1, vertba_2, ..., vertiba_n); if(isset($_GET['mainigais']) && in_array($_GET['mainigais'], $masivs)) { $mainigais = $_GET['mainigais']; } else { $mainigais = -1; } if($mainigais == 'menu_1') { include('fails_1.inc.php'); } if($mainigais == 'menu_2') { include('fails_2.inc.php'); } utt.

Manā skatījumā millers ir kā zilonis, kurš grib iemācīties lidot kā cīrulis. Nu nespīd tev, lai kā tu tās ausis kustināt. Ko dievs nav devis to nav. Sarunāt par normālu samaksu, lai tev tas draugs uztaisa visu ko vajag. Pašam nervu vairāk paliks un foruma dalībniekiem arī. Pie tam iesaku apgūt programmēšanu kā tādu un tad ķerties pie PHP. P.S. Ja nevari pacelt, nav ko velt.

Kāda problēma tam linkam "Home" pamainīt adresi no "www.webs.lv/index.php" uz "www.webs.lv/index.php?kkk=home"? Tas ko tu gribi varētu izskatīties šādi - <a href="www.webs.lv/index.php?tag=home">Home</a> <a href="www.webs.lv/index.php?tag=login">Login</a> Līdz ar to fails "login.php" tev būs jāiekļauj tavā index.php failā Index.php if(isset($_GET['tag']) && $_GET['tag'] == 'login') { include('login.php'); // protams norādi īsto ceļu }

Ko tu ar to vēlies panākt? Kas diez tev nepatīk tajos get mainīgajos, ka jātiek no tiem vaļā? Un kā lai es normāls cilvēks kaut ko iesaitēju, ja tev tur būs tikai pliks domēns?

Paldies, tas bija tieši tas, ko gribēju zināt.

A kādu tad lai veidot pieteikšanās mehānismu, lai pārķerot datus nevarētu ielogoties sistēmā? inbox.lv tak neizmanto SSL. Tad jau sanāk, ka mierīgi bubu var savāk manu paroli un čekot manus meilus? Par ko es stipri šaubos, jo kuru gan tie varētu interesēt :D

Cik viegli tas vispār ir izdarāms? Un vai vispār kāds no Jums to ir darījis? Piem., to SSL/TLS kriptēšans protokolus, cik esmu novērojis, izmanto saitos kur darīšans ar naudām un tml. Skatos, tie paši draugiem.lv, tīri labi iztiek bez šitā protokola. Acīm redzami pietiekami droši ir arī to datu kanālu neaizsargāt?

Sveicināt. Salasījos visādus topikus par paroļu drošībām. Visvairāk nācās aizdomāties par Alekseja (~ pirms 2.g. ievieto http://php.lv/f/index.php?showtopic=1508&hl= ) skaidrojumu par paroļu mehānismie kā klients nodot to serverim un salīdzina ar DB. Izanalisēju visus viņa piedāvātos variantus un sapratu, ka tiem visiem nav pilnīgi nekādas jēgas, ja uzbrucējs var pārķert datus no kanāla. Tik labi es varu sūtīt pliku paroli, vai hašotu, vai 10x gašotu, likt salt vētības, nekas no tā jau nekļūst drošāks. Varbūt kļūdos? Šobrīd man vajag pamatojumu kāpēc plikas paroles sūtīšana un salīdzināšana DB ar tādu pašu ir nedrošāk, par tiem variantiem kad tiek hašots un izmantotas salt vērtības??? Plus, cik reāli ir iespējams uzzināt DB tabulu un atrībūtu nosaukumus.

Paldies v3rb0 un KAC par saitēm, tas ir tieši tas ko meklēju.

Sveicināti. Redzēju vienā lapā, ka tur tiek veidots grafiks, no datubāzes datiem. Mani interesē kā šāds grafiks tiek veidots. Ja kāds zina, lūdzu padalīties ar informāciju. Neprasu kaut kādus gatavus kodus, bet tīri ideju. Paldies jau iepriekš, tiem kas sakarīgi atbildēs.