Shaman`is
Reģistrētie lietotāji-
Posts
49 -
Joined
-
Last visited
Contact Methods
-
MSN
andrispaikens@hotmail.com
-
Website URL
http://www.kickoff.lv
Shaman`is's Achievements
Newbie (1/14)
-
Cik daudzi no nolicējiem paši ir izpētījuši visas iespējamās alternatīvas, lai varētu nodirst - tas ir lēni, neefektīvi utt.? Piedodiet, nu jau ļoti reti ienāku php.lv, bet nu - tas ir pirmais, kas duras acīs. Par topic gandrīz neviens posts. Jā, pašā pirmajā mirklī izstrādes ātrums ar jebkuru lietu ir lēnāks (atkarīgs no indivīda arī, ja kas), bet pēc apguves - nu ļoooti uzlabojas izstrādes laiks. Par citiem frameworkiem - esmu strādājis ar vairākiem, Zend Framework ir galvastiesu pārāks. Protams, jāsaprot arī, kur to vajag un kur nevajag izmantot. Par pašu veidotiem frameworkiem nekomentēšu - manuprāt tā ir stadija, kurai jāiziet cauri visiem programmētājiem. Bet nu, kļūstot gudrākam, parasti saproti, ka ir pieejamas jau labākas lietas - ja vien, protams, pašu izmantotais frameworks nav iedzīvināts lielos ilgdzīvojošos projektos... Sakiet ko gribiet - nu nevar viens cilvēks vai dažu cilvēku grupiņa uztaisīt labāku rezultātu par to, kur ļoti liela starptautiska cilvēku grupa ir strādājusi vairākus gadus. Un ja nu kādam nepatīk PHP ātrums, tad tiešām ir citas alternatīvas. Kā arī - PHP ir vairākas iespējas, kā uzlabot performanci ne koda līmenī. Par topicu - īpašas atšķirības nejūtu starp šīm ZF versijām. Varbūt tik ļoti nebija nācies izmantot specifiskas lietas. Patīk daži no jaunumiem, ja pareizi atceros, Zend_Captcha nāca klāt tieši 1.6 versijā.
-
Viss atkarīgs no situācijas, protams ;) Zemākā līmeņa programmētājam alga ir +- 600 ls, ja ir pieredze. Tas tāds tomēr normāls cipars par pilnu darba dienu. Teiksim tā, ja ir bakalaura izglītība, tad 500 - 600 ls uz rokas mierīgi var prasīt. Ja nav izglītības, tad atkarīgs no situācijas. Ja kaut ko vairāk prot un ir izglītība - tad attiecīgi vairāk, bet tas arī atkarīgs no amata. Programmētājs vienmēr saņems mazāk par vadītāju, labu testētāju un analītiķi, manuprāt. Ja vien šis programmētājs nav "senior programmer", kurš zina visu - bet nu tādu nav daudz.
-
Robi - nepabeigta augstākā izglītība ir plašs jēdziens. Tikpat labi varbūt Tev ir nepabeigta augstākā filozofijā? :) Nevajag spriest pēc sevis ;) Visu laiku tiek apgalvots, ka universitāšu aizstāvji nepasaka neko konkrētu - ja pamanīji, vairākas reizes tika minētas darba intervijas. Pats esmu tādās piedalījies darba devēja lomā. Atšķirības ir tiešām jūtamas. Īstenībā neko argumentētu pats nespēj neko pateikt, Robi ;) PS. Izņēmumi tikai apstiprina likumu pareizību - tas par to, ka universitāti var pabeigt cilvēks, kas neko nezina. Lielākā daļa ar diplomu tomēr ir strādājuši un vēl paralēli tam spējuši pabeigt mācības un ir gudrāki...
-
Pievienojos Bubu - links, ko tur ievietoja, ir no mana šīgada kursa. Nav tas elementārākais priekšmets. Robi - Tu joprojām neesi atbildējis uz jautājumu "Kā Tev pašam ar izglītību?". Pēc tekstiem spriežot, par lielāko daļu no uzskaitītā Tev nav ne jausmas. Sirmi profesori turpina mācīties matemātiku un nemitīgi atklāj kaut ko jaunu. Bet Robis to visu jau zina ;)
-
Vai Tu esi iepazinies ar augstskolu programmu, ka tik droši apgalvo? Tu zini visu, ko māca augstskolā, lai varētu apgalvot, ka tas nav vajadzīgs? No Tava teksta rodas sajūta, ka Tev nav nojausmas par daudzām svarīgām lietām, ko iemāca augstskolā. Es Tavā vietā nebūtu tik pārliecinats par savu taisnību ;) Jā, programmēšana ir tikai daļa no tā, ko māca augstskolā: Algoritmi, datu struktūras, projektu vadība, standarti, TESTĒŠANA, projektēšana, Angļu valoda, matemātika uc. Protams, ja visu mūžu gribi strādāt par zemākā līmeņa programmētāju... PS. Matemātisko loģiku es mācos nu jau šķiet 3.priekšmetu. Katru reizi ir jaunas lietas ;)
-
Robi - Tu tā arī neatbildēji ;) Gribi konkrēti? Man darbā uz intervijām, kuras esmu pieņēmis, ir nākuši cilvēki ar dažādu izglītību. Zini, parasti atšķirības ir redzamas jau darba intervijas laikā. Tas dažreiz atkarīgs no tā, kas salīdzina. Ja ņem vērā, ka parasti augstskolas izglītība nāk kopā ar praksi, tad atļaušos tomēr apgalvot, ka "prakse < prakse+augstskola". Un jā, ja neņem vērā dažādus apstākļus (ģimene vai varbūt vēl kas svarīgs), tad tomēr Diploms apliecina, ka cilvēkam ir bijis gribasspēks iesākt mācības un arī tās pabeigt - šķiet ko līdzīgu šajā topikā varēja lasīt.
-
Vajag mācīties to, kas patīk, lai gan sava taisnība tur ir ;) Kā saka viens gudrs pasniedzējs - katram cilvēkam jābūt saprātīgi slinkam. Un kāpēc mocīties praksē ar jautājumiem, kurus universitātē izstāsta lektors?
-
Robi, tāds interesants jautājums radās - Kāda ir Tava izglītība? Šādi par izglītību, cik nācies sastapt, runā cilvēki, kuriem tās nav ;) Protams, tas nav vienīgais kvalitātes rādītājs, tomēr - izglītība uzlabo dažas cilvēka kvalitātes, un te es nedomāju zināšanas kādā konkrētā programmēšanas valodā.
-
Paypal neskaita naudu uz Latviju un laikam arī tuvākajā laikā īpaši uz to neiesprings. Var piereģistrēties USA, bet - ir viens bet. Ja viņi uzķers, ka neesat no USA, tad ļoti ticams, ka varat arī naudu nedabūt. Latvijā ir pieejamas citas alternatīvas, piemēram, e-Ls (www.e-ls.lv)
-
@rpr - man ir sanācis taisīt vairākas lapas ar uzsvaru uz dizainu, t.i., kur katra lapa tiek individuāla, dizainera taisīta. Attiecīgi - katra ir pilnīgi atšķirīga no citas, lai gan kopīgas lietas jau var atrast, protams. @andrisp Taisnība. Tomēr jāsaka - Tu izmanto freimworku, lai viņš Tev palīdzētu risināt noteiktas problēmas ātrāk un labāk. Attiecīgi - ja frameworkam ir ierobežojums, ka jss failus būtu jāliek vienā vietā un css otrā, tad nu tas ir domāts ar nolūku - lai sakārtotu to pašu failu sistēmu. Un vismaz labs frameworks ļauj šos te noteikumus "profiņiem" mainīt. Turklāt - ja tā būs tik universāla sistēma bez pilnīgi nekādiem noteikumiem un ierobežojumiem, tad nu tāda sistēma tiešām būs liela un lēna. @Joyride - apskaties minēto frameworku mājaslapas. CakePhp ir tik daudz manuāļu un pamācību un "step - by - step" instrukciju, sūdzēties par nesaprašanu būtu grēks, manuprāt. ZendFramework šobrīd vēl ir agrā izstrādes stadijā, bet tik un tā tam ir pieejams, manuprāt, ļoti labs manuālis. @Delfins - var piekrist. Tomēr man ir uzskats, ka frameworkā tās pašas nedaudzās lietas, kas man ir vajadzīgas, ir atrisinātas labāk. Piemēram, ZendFramework var izmantot tikai to, ko vēlies - ja Tev ir liels gatavs projekts un Tev pēkšņi vajag uztaisīt drukāšanu pdf failā - ņemam ZendFrameworku, includojam attiecīgo Zend_Pdf klasi un ar objekta metožu palīdzību uztaisam pdf. Vienkārši ;) Un beigu beigās - uz jautājumu "kā viņi var palīdzēt" - atbilde ir pavisam vienkārša - kā nu mācēsi viņus izmantot. Nezinot kas ir vajadzīgs, nevar pateikt, kā Tev palīdzēs. Man liekas, atbilde uz šo jautājumu ir jāmeklē katram pašam. Vai kāda komerciāla produkta reklāmas nodaļas darbiniekiem... Kā visiem zināms - vienu lietu var uztaisīt daudz dažādos veidos.
-
Pameklē informāciju par frameworkiem. Zend Framework CakePhp Symfony CodeIgniter Pats strādāju ar pirmajiem diviem - atrisina daļu Tevis minēto jautājumu.
-
IBM ;) Tagad jau Lenovo. Nav lēti, toties - labi. Gan no pieredzes, gan zinoši cilvēki iesaka. Un universitātē daudziem pasniedzējiem/studentiem tieši IBM - tātad galīgi slikts jau laikam nav.
-
Par to select tag funkciju - nav jau problēmu uztaisīt pašam savu helperi, kas "Paplašina" jeb pareizāk droši vien būtu teikt - pārdefinē jau gatavo select. T.i., helperis "MySelect" saņem tos parametrus, kas tev pašam ir nepieciešami un tad nodod tos tālāk $html->... un atgriež rezultātu. PS. man pašam līdz šim nav bijis iebildumu pret jau esošo select helperi. Un jā - iesaku apskatīties Zend Frameworku. CakePHP vairāk ir tāds "out of box" gatavs produkts, kur liela daļa procesu notiek automātiski (noder maziem projektiņiem), savukārt Zend ir lielāka kontrole pār procesiem. Turklāt - daļu Zend funkcionalitātes pavisam mierīgi var izmantot arī tad, ja projekta pamat frameworks ir Cake - piemēram, pdf apstrāde varētu noderēt. ;)
-
iecheko CakePHP vai Zend Framework pat ja neizmantosi nevienu no shiem, sho projektu source kodi faktiski ir atbildes uz taviem jautaajumiem.
-
Tik nevajag aizmirst, ka apservisošana, saukta arī par uzturēšanu, arī maksā naudu. Jo tas tomēr ir laiks un darbs, kas tiek ieguldīts.