indoom

Tāpēc jau domāts manuālis, lai uzzinātu, ja kaut ko nezini

http://lv.php.net/manual/en/control-structures.switch.php

switch ($_GET['page']) {
 case 'test':

 break;
 case 'test2':

 break;
}

Domā šitā?

<a href="ranking.php?id=character" target="ranks">character ranking</a>
<a href="ranking.php?id=guild" target="ranks">guild ranking</a>

<iframe src="ranking.php?id=character" id="ranks" name="ranks" frameborder="0" style="width:500px; height:200px;"></iframe>

Vai tos plānus var mainīt vēlāk pēc pasūtīšanas? Iesākumā paņemt, piem., to mazāko, un tad, ja ar to nepietiek, pārslēgties uz citu plānu, kur, piem., var vairākus domēnus izmantot.

Jau sen eksistē lapas, kurās ir dažās CSS3 fēčas, piemēram, border-radius (kas, patiesībā, jau ir bijis CSS2.1 vai kurā tur).

border-radius ir css3 (kopš 2005). Vienīgi Firefox 1.0+ tāds pirms tam bija ar -moz- prefiksu un safari 3+ ar -webkit-

pamēģini norādīt

mb_internal_encoding('UTF-8');

Ja uz servera pieejams ImageMagick, tad ar to var izdarīt (caur komandlīniju, nav vajadzīgs imagick)

http://www.imagemagick.org/Usage/compose/

http://www.imagemagick.org/Usage/channels/

var jau izmantot <br class="floatfix" /> un visi būs laimīgi

  ir, jo tukši tagi neesot pareizi :)

ok, tas keyCode lielākoties strādās. Uz keypress nebūs Mozillā, tad jāizmanto e.keyCode||e.which

vispār jau tas fix jāliek uz paša elementa, kuram ir float.

Ja liek papildus <div class="floatfix"> </div>, tad jāizmanto

.floatfix { 
 clear:both;
 overflow:hidden;
 height:0;
 visibility:hidden;
}

tas e.keyCode uz visiem browseriem nestrādās. (arī event)

pameklē internetā css float fix. Arī te pat forumā jau 100x apspriesta lieta. visdrīzāk skaties html/css sadaļā. PHP sadaļa domāta php jautājumiem.

jautājumi par js jāliek javascript sadaļā.

Kaut kā tā uz ātro

function checktext(ta){
 var saturs = ta.value,
     garums = saturs.length,
     maxgarums = 1000;

 document.getElementById('submitpoga').disabled = garums===0;
 document.getElementById('info').innerHTML = 'Jūms īr atlīkūšī '+Math.max(0,maxgarums - garums)+' sīmbolī';
 if (garums > maxgarums) {
   ta.value = saturs.substr(0, maxgarums);
 }
}

<textarea onkeyup="checktext(this)"></textarea>
<span id="info"></span>
<input type="submit" id="submitpoga" />

Jāņem vērā, ka daudz speisi arī tiks uzskatīti, ka ir kas ierakstīts. Tam pameklē internetā javascript trim funkciju

pamēģini $('html,body').animate(...

var arī neanimēt un izmantot vienkārši

window.scrollTo(0,100000);

vai jebkuru lielu skaitli, kas varētu būt lielāks par lapas izmēru

$(document).ready(function() {
     var delay = 0;
     $("div").each(function(i) {
         $(this).delay(delay+=800).fadeIn(400).toggleClass("example");
     });
});   

paslaik man ir šādi

href='?cat=readmore&id=".$rez['id']."&cat=".$rez['cat']."'

Kāpēc divreiz cat?

./?cat=readmore&id=...

iespējams, ka domāts šitais min-height

Paldies par atbildi.

Tātad praktiski, ja ir indeksēti lauki, tad tas limit 1 neko papildus perfomancei nedod.

Diez, ir liela jēga izmantot LIMIT 1 visur, kur vien tik vajadzīga viena rinda, pat ja zināms, ka tāpat tiks atgriezta tikai viena rinda? Vai tas dotu perfomancei kādu sīkumu klāt?

Īsti nezinu, kā mysql select to dara, bet pēc loģikas liekas, ka ja pieprasu id=2, kas var būt tikai viens, un, ja lauks nav unique, tad mysql vienalga pārbaudīs visus ierakstus, vai vēl nav id=2, bet ja būs limit 1, tad tikko atradīs pirmos id=2, tad uzreiz tālāk nemeklēs. Vai tā ir patiesība?

Tas pats attiecas uz UPDATE un DELETE. Kas gan citreiz var būt noderīgi, ja nu dēļ kļūdaina where neizdzēšas/neupdeitojas viss, bet tikai viena rinda.

javascript ir defaultais. Izskatās, ka VBScriptiem jāpieliek papildus atribūts language="VBScript"

Pirmkārt, onlick atribūtā nav jāraksta javascript:, tas, jebkurā gadījumā, var būt tikai javascripts.

Nokopē izvēlēto indexu pēc noklonēšanas no vecā uz jauno selectu.

Un ne tikai id jānomaina klonējot, bet arī selectam noteikti name jābūt choose[], citādi nopostosies tikai viens selects

Interesanti, ka, ja jautājums ir par javascript, tad automātiski tiek pieņemts, ka izmantots tiek jQuery. Izslēdzot pārējo JS bibiotēku iespējamību, kā arī iespēju šos vispār neizmantot. Domāju, ka vienai rindiņai JSa tiešām nav nepieciešams jQuery vai cits.

@ neizmantoju tāda iemesla dēļ, ka tas piemēslo apaches error log failus ar lieku informāciju. Tā vietā lai ātri atrastu kādu reālu kļūdu, jāfiltrējas cauri čupai neesošu variabļu kļūdām, kur atkal, ej nu uzmini, kurš ir domāts ar @, un kurš ne.