Bērnišķība, aprindās visi jau sen zina, cik par kādu pieredzi un ar kādiem rīkiem var paparasīt un saņemt Rīgā, Kijevā, Londonā, Kalifornijā vai Zviedrijā. Ļoti sen, tūlīt 10 gadu jubileja būs.
Cilvēki, kuri nespēj meklēt info, tāpat nebūs derīgi un jā, pat webam ir pat investoriem domāti pētījumi par algām, % attiecība par to pašu Hamburga, Kalifornija vs Baltija. Nepatīk, lūdzu, dod pasūtījumu lēto valstu studentiem, bootcampu kursantiem, kuri par velti priekš porfolio kautko uzceps.
Sen jau ir zaudētāji, info ļoti biezas mapes apjomā ir katra daudzmaz adekvāta paurī, turklāt info par darbu mikrobos, startupos sekām tāpat. Tāpat arī Baltijas tirgus ir tik mazs, ka skopie var necensties pat sākt elst; maina firmas cik gribi, jēgas nebūs. Visādu rekruiteru vaimanas vispār var neņemt vērā. Rekruiteri jefiņi nu pieprasīs atbildēt, cik tu tagad pelni, varoņi atradušies. Atšķirība vāvuļotājs vs speciālists ir tāda, ka es varu iztikt bez darba devēja jefiņa, pat personālatlases firmu uzcept un brīvajā laikā konsultēt studentus par kursadarbiem utml ne tikai latviski, kamēr gudrvāvuļotāji pat serveri nokonfigurēt nespēj, tikai lieto opisu un ņerkstēt.