Vairumā gadījumu darbinieks grib, lai viņa alga augtu attiecībā pret nostrādāto laiku gados/mēnešos (kuru daudzi uzskata arī par "pieredzi"). Taču darba devējam ir svarīgi, lai darbinieks ar savu reāli padarīto darbu, nevis "pieredzi" atpelnītu sevi.
Labs piemērs no dzīves. Lielā uzturēšanas projektā strādāja cilvēks A (jau gadus 2) un atnāca civēks B. Pēc ~9 mēnešiem reāli izdarīto darbu saraksts noteiktam periodam izskatījās apmēram tā: cilvēkam A 10 padarīti darbi, no kuriem visi ir kategorijā viegls vai vidējs. Cilvēkam B sarakstā ir 17 izdarītie darbi, no kuriem 5 ir kategorijā sarežģīts, 7 ir kategorijā vidējs un pārējie ir viegli.
Retorisks jautājums: kuram no darbiniekiem darba devējs palielinās algu? Vai tam, kuram tūlīt būs jau 3 gadu pieredze, vai arī "jaunajam" darbiniekam, kuram darba pieredze vēl nav gads.
Vēl pāris retoriski jautājumi: kurš no darbiniekiem ir pelnījis lielāku algu?
Ja kādu dienu abi darbinieki izdomātu mainīt darba vietu, par kuru no darbiniekiem darba devējs cīnītos, piedāvājot, lielāku algu/citus labumus?
Secinājums ir pavisam vienkāršs: kamēr darbinieks ar savu reāli padarīto darbu sevi atpelna, darba devējs var celt algu un nesatraukties. Ja darbinieks ar savu padarīto darbu nespēj darba devējam atpelnīt tos pašus 400 latus, tad tāda alga arī paliks un diez vai tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.
P.S Ir ļoti daudz "aptaujas", kur cilvēki vēlas zināt šo un to, bet gandrīz nevienā pats aptaujas autors neatbild uz savu uzdoto jautājumu. Kā tad būs, Robi, pats atbildēsi uz savu jautājumu?