Maris-S

Mr,Key, ja runā par specifiskām lietām, tad var sanākt arī pretēji, kad labāk izmantot open/libre office, nevis ekseli. Reāls piemērs, faila saglabāšana kā csv, kur ir jāuzliek UTF-8 ar atbilstošu atdalītāju un jāsaliek katra vērtība pēdiņās. Nezinu, iespējams pie saglabāšanas arī var tās opcijas kaut kur norādīt ekselī, bet ja man ir uzstādīts gan viens, gan otrs, tad labāk izdarīšu to open office, lai netērētu laiku, pie tam man konkrēti sanāk arī tos failus mazliet pielabot pirms taisīt csv un izrādījās ka ekselī ir savi dīvaini gļuki, kad manuāli jāiziet visām rindiņām un jāveic dažviet minimāli labojumi, sāk parādīties grafiskie artefakti, rindiņas kopā saplūst, es protams saprotu ka tas ir izņēmuma gadījums, bet kā jau minēju vieglāk visu pārinstalēt, nekā atrast kā to izlabot, vai arī netērēt laiku un izmantot to kur viss nostrādā kā vajag. Tā ka vēlreiz varu uzsvērt, ka atsevišķi un specifiski uzdevumi nav tas pēc kā salīdzināt windows ar linuks vai MS office un Open office, var atrast kaudzi reālu piemēru no prakses kur būs labāks gan viens gan otrs, ir jāskatās kopēji vai atbilstošā platforma izdarīs visu nepieciešamo. Cīņa ar linuks uzstādīšanu ir tāds pats izņēmuma gadījums. Kārtējais piemērs no reālās prakses. Atveda man vienu portatīvo, Sony Vaio, ar uzinstalētu Windows 7 Home Premium, bet dators pirkts Vācijā, tāpēc ar vācu windows. Palūdza pārinstalēt angļu windows. Pats portatīvais bez CD/DVD Rom, un ar Inside H2O biosu, tātad var pamainīt pašu minimumu, boot order un security settings. Nokopēju angļu windowsu, caur google atradu pieliekot "site:microsoft.com", tātad licenzētu. Noņēmos ar viņu kādu nedēļu, jo redz pie instalēšanas vajag AHCI draiveri, tāpēc ka Inside H2O biosā nevar viņu atslēgt. Draiveri arī sanāca atrast, pie tam ne Sony mājas lapā, jo tur ir instalators, ko var instalēt tikai windows, bet tā arī ar to home premium nekas nenostrādāja, gan ielādējot draiveri instalācijas laikā, gan integrējot pašā windows instalācijā ar V-lite. Mēģināju gan network installation, gan bootable usb, pie tam biju ļoti pārsteigts ar to cik vienkārši uz linuks var izveidot gan PXE serveri (instalācijai pa tīklu), gan izveidot bootable usb priekš windows, lai nu kā to oriģinālo windows tā arī nesanāca uzlikt. Ar šo gribu pateikt ka kārtējā reize izņēmuma gadījums, kas var būt gan linuksam, gan windowsam. Konkrēti šoreiz tēmas autoram jāatbild ka diez vai linuks ir priekš viņa, ja grib daudz spēlēties. Ja tā ir tikai viena spēle, tad protams var likt linuks un darbināt spēli caur wine, jo tādā veidā tiks apgūts arī linuks un tās zināšanas varēs izmantot apgūstot linuks serveru administrēšanu, ja protams autoram vispār ir tāda vajadzība. Taisīt dual boot vai likt kā virtuālo neieteiktu, pats esmu mēģinājis likt dual boot, kad sāku mācīties linuks, visumā sanāk tā, kamēr ir uzlikta windows kā alternatīva uzreiz nav tas stimuls cīnīties ar kaut ko, kas it kā nestrādā uz linuks un atrast risinājumu, bet nu tas laikam tikai personīgi man.

Skaips varētu teikt ir vienīgais kas man pastāvīgi gļukojas, bet iespējams tam kaut kādi library nesaderās kopā (versijas), dažreiz kad viņu ieslēdz viņš vienkārši uzreiz aizveras, jaunāko neesmu mēģinājis, nav steidzami, jo ja uzreiz palaižas, tad strādā. Vēl kas salīdzinoši bieži ieķeras ir wine, pašas programmas strādā, bet kad viņu aizver wineserveris paliek atmiņā, arī īpaši nepētīju kāpēc, jo bieži neizmantoju, kādu šahu tikai uzspēlēju vardēs uz nightmare programmiņas, vai TeamVieweri palaižu. Īstenībā windows programmas, kas tiek palaistas caur wine un skaips ir vienīgie kāpēc jāliek multilib, jo skaips ir tikai 32 bit un daudzas windows programmas arī. Protams skaips un īpaši wines brīnumi nav attiecināmi uz linuks nestabilitāti kā tādu.

Pamēģini standarta failu funkcijas, kā piemēram: filesize, readfile utt., dažādas darbības ar failiem, kuru nosaukumi satur unicode simbolus, krievu, latviešu, franču, vācu un iespējams ķīniešu (var sanākt arī tādi faili) simbolus vai arī jebkuru citu valodu simbolus, kas var saturēt mīkstinājumus, garumzīmes un kaut ko tam līdzīgu un kur nesakritīs sistēmas lokāle. Uz jaunākiem php nemēģināju, iespējams ka būs sataisījuši, kaut gan nedomāju. Kaut kas analogs ar mb_string, tikai failiem tādas multibyte funkcijas nav sataisītas.

Mr.Key, es runāju gan par desktop, gan par serveriem, atkārtošos vēlreiz ka es salīdzinu kad reāli ir iespējams izmantot gan linuks, gan windows, nevis salīdzinu konkrētus gadījumus, kad jāizmanto tādas iespējas kas ir tikai un vienīgi MS Word vai kādā citā programmā. Es tieši par to arī runāju ka nav jāizmanto linuks ar programmu, kas darbojas tikai uz windows un es nerunāju par vēlmēm strādāt ar linuks, bet par iespēju strādāt ar to, kad tas var paveikt visu ko vajag. Kā piemēru es jau norādīju, ka man mājās linuks jau ir kādus 2-3 gadus un es libre office te atvēris esmu nu ļoti reti, tad kāpēc man te vajag MS Office, īpaši ar tracking changes vai vēl kaut kādām specifiskām opcijām, ko es neizmantoju? Es patiešām nezinu kā jānoslogo desktop linuks, lai viņam pilnīgi visam pēc kārtas vajadzētu spaidīt kill. Es arī nesaku ka to nekad nevajag darīt, protams ka šis tas dažreiz uzkaras, bet tieši tas pats ir arī uz windows un uz windows "don't send" es biežāk esmu redzējis, nekā nepieciešamību nokillot programmu uz linuksa. Pie tam ja runāt precīzi tehniski, tad tās nestabilitātes vairāk ir DE (KDE, GNOME utt.) un lietojumprogrammām, kurās pārsvarā linuks kā tāds nav cēlonis. Ja Tev uzkaras uz windows skaips, Tu taču neteiksi ka windows uzkārās. Jā, es nesaku ka es uz mājas datora daru kaut ko tādu ļoti specifisku, bet man ar to pilnīgi pietiek un man linuksā ir vairāk priekšrocību, kādu tieši es jau aprakstīju. Kaut gan protams ka ne reizi vien es pasaku kaut ko tādu kā: "Atkal uz linuksa neko nevar sataisīt", bet to pašu es dažreiz pasaku arī par windowsu, īpaši jau par serveriem.

Mr.Key, Tu tā pat kā Vbz runā par konkrētām programmām, kas vienkārši nedarbojas uz linuks. Kā jau es teicu ja ir nepieciešams izmantot programmatūru, kas darbojas tikai uz uz windows, tad widnows arī jāizmanto, es runāju tieši par to, kad vienlīdzīgas darbības tiek salīdzinātas uz abām sistēmām. Priekš kam man vajadzētu Track changes uz mājas datora? Kaut gan Open Office tādas ir, neesmu vienīgi viņas pārbaudījis kā strādā, jo vienkārši nevajag. Es nezinu kā ir jākonfigurē sistēma, lai vienādas veiktspējas sistēma uz linuks platformas darbotos lēnāk un nestabilāk, taču prakse rāda ka tieši linuks stabilitāte un veiktspēja ir tieši tas, kas nostiprināja šo sistēmu serveru tirgos, tāpēc nestabils, bremzīgs linukss izklausās diezgan neticami, kaut gan dažreiz jau visādi var sanākt.

Vbz, nejauc priekšrocības ar nepieciešamību, es Tev minēju dažus piemērus, kas parāda ka linuks ir savas priekšrocības, tas par ko Tu runā ir pavisam savādāk, tā ir nepieciešamība, tas pats Dot Net, vai jebkas cits, ja viņš neiet uz linuks, tad linuks viņam nevajag izmantot un windows ir vienkārši nepieciešams, nevis viņam ir kādas priekšrocības.

Vbz, ja Tu programmēšanā izmanto Dot Net Frameworku, ko Tu minēji, Tev nebūs nekādu priekšrocību no linuksa. Tur jau tā lieta ka Tu paņēmi par piemēru kaut ko, kas darbojas tikai uz windows un tagad jautā kādu labumu Tev dos linuks darbā ar produktu, kas darbojās tikai uz windows. Tava salīdzināšana ir galīgi aplama un pie tāda piemēra nav jēgas arī teikt ka nevajag jaukt OS ar programmēšanu. Ja patiešām vajadzīgs vairāku platformu atbalsts, tad Dot Net un Mono gan nebūs labākais risinājums, tad būs jāizmanto Java vai kaut kas tāds kā QT, vai arī programmēt funkcionālo daļu ar valodām, ko būs viegli noportēt uz visām sistēmām un GUI, ja tāds nepieciešams, rakstīt atsevišķi katrai sistēmai ar rīkiem un toolkitiem, kas ir atbilstošām sistēmām un tad Tev vajadzēs gan windows, gan linuks, gan jebkuru citu sistēmu, kam Tu ražo programmnodrošinājumu, lai to visu pārbaudītu. Tāda linuks kritizēšana, jautājot kas uz linuksa būs labāks priekš Dot Net Frameworka, ir aplamākā linuks kritika kādu esmu dzirdējis. Neviens Tev nemaz nesaka ka ir jāizmanto linuks, lai strādātu ar to, kas uz linuks nestrādā. Taču ja salīdzina windows ar linuks tādās situācijas, kur var izmantot gan vienu, gan otru, tad es Tev varu pastāstīt kādas priekšrocības no linuks es ieguvu. Man personīgi linuks darbība kopumā patīk daudz vairāk nekā widnows. Jāsāk jau ar to ka nesāk bremzēt, lietojot ilgāku laiku, kaut gadiem, nevis kā windows, saliek kaudzi updeitu, programmu un paliek lēnāks. Man nav pēc katra updeita jārestartē dators, pie tam widnows server sistēmām ir tā pat, uzliec updeitus un restartē, vai arī nav jātaisa restarts pēc adobe readera uzinstalēšanas utt., nesāk pēkšņi kaut kas gļukot, piemēram neisntalējas programma, vai uzinstalējas un nestrādā (viens no konkrētiem gadījumiem ar adobe produktiem) un atrisināt vieglāk ir pārinstalējot sistēmu, nevis meklēt kas tieši un kāpēc nestrādā. Dažāda veida dokumentēšana, kaut vai tur pat uz vietas konfigurācijas failos (/etc) ir ļoti laba palīdzība, kaut kā tāda widnows reģistrā noteikti nebūs. Sistēmas administrēšana linuksam no vienas puses varētu tikt uzskatīta par sarežģītu, jo daudz kam nav GUI, tomēr kad pierod un galvenais iemācās tas nemaz nav neērti, bet administrēšanas iespējas ir daudz plašākas. No reāliem piemēriem, bez īpašām problēmām sanāk izdarīt tādas darbības kā pārnest visu konfigurāciju, vai tādus katalogus kā /var un /home pārvietot pat uz citām (jaunām) partīcijām, ja to vajag, neaizdomājoties par to ka kaut kas nepārvietosies no reģistra vai vēl no kaut kurienes, vai sistēma nevarēs nolasīt kādu failu. Turpretī uz windowsa pat outlook pārnest vajag 3 vietās visu kopā salasīt, paši pasta faili vienā vietā, signatūras otrā vietā un konfigurācija reģistrā, ko ir jāeksportē no turienes ārā un tad visu to vāc kopā un pēc tam liec atpakaļ, par visas sistēmas konfigurācijas saglabāšanu laikam labāk vispār nerunāt. Tādu piemēru ir pa pilnam. Serveros ir vēl vairāk linuks priekšrocību. Konkrēts piemērs (viens no piemēriem), to pašu PHP, kas tā arī nestrādā ar UTF-8 failu vārdiem, tā arī nesanāca nokonfigurēt, lai varētu normāli apstrādāt UTF-8 failu vārdus, rakstījām savus paplašinājumus, līdz ienāca prātā pārbaudīt to visu uz linuksa, kur tas viss tika atrisināts pašai sistēmai uzliekot UTF-8 kodējumu un pieeja failiem caur samba klientu (faili ir uz windows servera). Tie ir piemēri kuri ienāca prātā uz ātro un pats varu pateikt no savas pieredzes ka tad kad patiešām var izmantot linuks vai windows, nevis Dot Net programmēšanai, tad linuks ir sakarīgāks, ja ar viņu iemācās strādāt un godīgi sakot uz mana personīgā datora man windows nav obligāts, es pat dodu priekšroku linuksam, nevis tāpēc ka uzreiz jūtos gudrs, bet vienkārši tāpēc ka satrādā sakarīgāk, ja protams ir programmnodrošinājums, kas strādā tikai uz wndows, tad jau ir pavisam cita runa.

Vbz, Tu gan atradi salīdzinājumu! Ja jau tiek veikta izstrāde windows platformai, tad kādēļ gan tur pat doma būtu jāpieļauj par pāriešanu uz linuks? Tā pat Tev kāds linuks programmatūras ražotājs varētu pajautāt, es izstrādāju linuks programmatūru, tad iesaki man 2-3 argumentus un priekšrocības, kāpēc man jāpāriet uz windows?

Nu nezinu vai ar windows sanāks aizmirst visas problēmas, pat ar pirkto. Nekādas īpašas čakarēšanās ar linuksu nav, ja neizdomā patstāvīgi pārkompilēt KDE vai ko tam līdzīgu, kaut gan ja pacenšas tad var. No visas dzelžu konfigurēšanas man bija ilgāk laika jāpatērē uz TV karti, iespējams pat kādu nedēļu, protams pa vakariem dažas stundiņas, nevis tērējot pilnu dienu, bet tas vairāk nezināšanas dēļ, nevis linuksa dēļ kā tāda.

Nu nezinu, jau gadus 2, 3 izmantoju mājās slackware, nav nekādu problēmu ne ar draiveriem, ne ar spēlēm, jo neesmu gameris. :)

Vienkārši runājot intership ir prakse.

Ne gluži, PDF formāts kā tāds vienmēr ir bijis atvērts, ja nemaldos, šis formāts ir pat izstrādāts kādā ASV valdības pasūtījumā, vai arī ar viņu līdzdarbību. Portable document format. Specifikācija viņam arī ir pieejama, piemēram šeit: http://partners.adob...DFReference.pdf tur ir noteikti atšķirības arī versijās. RTF ir pavisam cits formāts un arī atvērts: http://msdn.microsof...fice.10%29.aspx To vai MPDF atpazīst RTF formātu gan neizmēģināju, sataisīju izmantojot unrtf. private function rtf_to_html(&$message) { $file_name = TMP_DIRECTORY . DS . 'rtf' . DS . time() . '.rtf'; file_put_contents($file_name, $message); //Save rtf stream to temporary file //Get file mime type. $finfo = finfo_open(FILEINFO_MIME_TYPE); $file_type = finfo_file($finfo, $file_name); finfo_close($finfo); if ($file_type == 'text/rtf') { exec("unrtf --nopict --html $file_name", $html); $html = implode('', $html); $pos_1 = mb_stripos($html, '<body>'); $pos_2 = mb_stripos($html, '</body>'); if ($pos_1 !== false && $pos_2 !== false) { $pos_1 += mb_strlen('<body>'); $html = mb_substr($html, $pos_1, $pos_2 - $pos_1); $message = $html; } } elseif ($file_type != 'text/plain') { $message = ''; } //Delete temporary file. if (file_exists($file_name)) if (!unlink($file_name)) $this->write_simple('Couldn\'t delete temporary rtf file: ' . $file_name); //Write error message to the log file (method from the parent class). }

Kāda operētājsistēma Tev ir un vai IP adrese ir statiskā vai caur DHCP? Man pašam php curl nestrādāja uz slackware ar DHCP, vajadzēja vienmēr pēc sistēmas palaišanas apache stopēt un palaist (ne restartēt), tā arī precīzi neizpētīju kāpēc, bet laikam apache palaižas ātrāk nekā tiek saņemtas DNS serveru adreses no DHCP, jo php curl strādāja ar IP adresēm bez apache apstādināšanas un palaišanas, ja pareizi to visu atceros, bet nu pamainot uz statisko IP un DNS serveriem, viss sāka darboties.

Paldies par atbildēm. Jā, phprtflite arī vajadzēs izmantot, jo uz otru pusi arī jākonvertē. Pašam rtf sourci skatoties arī negribas taisīt, kaut arī pārsvarā tur būs vienkārši teksti, tomēr ir iespēja kaut ko palaist garām. Cik izpētīju optimāli laikam būs izmantot unrtf komandrindas programmiņu, sourci ir jānolasa no faila, tātad būs jāveido laicīgais fails un jāsaglabā rtf saturs tajā, pēc tam jāizdzēš, bet rezultātu viņa izdod uzreiz uz izvadi, ko varēs uzreiz attēlot, izvelkot no rezultāta to, kas ir starp <body></body> tagiem.

Laba diena! Gribēju pajautāt vai kāds ir ar php veidojis konvertācijas starp RTF un HTML formātiem? Vai ir kādi normāli risinājumi? Sakarīgu php skriptu tā arī nesanāca atrast, pārsvarā sanāca ar viņiem tā ka tie vispār nestrādā, jo tiek izmantotas daudzas funkcijas, kas ir deprecated, parāda ļoti daudz brīdinājumu par to un meklēt kas tieši tur nestrādā ir ne visai vienkārši. Varētu jau kodu arī salabot, bet kaut kā negribas pārāk daudz uz to tērēt laiku, ja rezultātā tiks konvertēts ļoti elementārs teksts, kur sarežģītākais būs kāds formatējums boldā. Tā kā neatradu neko jēdzīgu php, tad paskatījos kādas komandrindas programmiņas un atradu šo: http://www.gnu.org/software/unrtf šis variants būs jāizmanto ja nekas cits neatradīsies, jo programmiņa strādā ar failiem, bet rtf teksts ir datubāzē, tāpēc labāk būtu atrast pieeju, kas strādā pa tiešo ar tekstu, nesaglabājot to failos. Ja ir kādam laba doma, kā to realizēt, padalieties lūdzu. Paldies jau iepriekš!

Tēmas autoram tas iespējams vēl būs mazliet par sarežģītu, bet tomēr es ieteiktu paskatīties MySql funkciju FOUND_ROWS. http://dev.mysql.com/doc/refman/5.0/en/information-functions.html

Paskaties MPDF. Vienkārši konvertē html uz pdfu. Pašu htmlu vari izveidot, izmantojot output buffering. Pats lietoju, ir labs, ja ir samērā vienkārša struktūru, tad domāju sanāks. Vienīgi protams viss jānotestē, īpaši ja izmanto CSS, to gan viņš var neprecīzi apstrādāt. Ņem vērā ja izmantosi UTF-8 encodingu, pdf izmērs varētu sanāk salīdzinoši liels, bet nu tas nav atkarīgs no komponentes ar ko tiek ģenerēts pdf fails. Domāju tikai latviešu valodai būs labi ar atbilstošiem fontiem un encodingu un izmērs būs normāls.

Visumā portatīvie cik ir redzēti daudz maz normāli strādā no visiem ražotājiem. Ja skatās uz ražotāju starp acer un hp es personīgi izvēlētos acer, jo hp man nepatīk viena sīka nianse, tas ir, lai normāli iztīrītu ventilatoru ir jāizjauc pilnīgi viss portatīvais, ieskaitot to ka jānoņem sistēmplati un displeju. Tomēr par aceru ir jāatzīst, ka tiem salīdzinoši ātri akumulators sāk palikt diezgan nenoturīgs. Visumā no dažiem esmu dzirdējis ka tieši Sony ir viens no labākajiem ražotājiem, kas tieši viņiem ir labāks nevarēšu pateikt, bet cena arī atbilstoši augstāka. Kā jau te daži minēja paša datora konfigurācija ir arī svarīga un atbilstoši no procesoriem jāskatās laikam vairāk ko vajag panākt ar to datoru un cik daudz naudiņas var atļauties.

Paldies visiem par atbildēm. Tad būs vien jāliek postfix. Cik skatos daudzi jau ir lietojuši šādu programmnodrošinājumu. Kā tad īsti ir praksē ar to pašu spamassassin, vai viņš pieņemami strādā un vai nav tā, ka pārāk daudz atpazīst kā spamu un izdzēš to ko nevajadzētu? Kā īsti ir ar administrēšanu, vai varēs kādu saņemto vai izsūtīto mailu dabūt uz servera, ja kāds pamanās no pasta klienta ko svarīgu netīšām izdzēst?

Vēl tāds jautājums ienāca prātā. Vai ir kāds pētījis qmail? Pēc aprakstiem taisot izstrādātāji domājuši tieši par drošības jautājumiem. Kaut arī jaunākā stable versija viņam ir iznākusi 1998. gadā, tomēr vēl joprojām par viņu sanāk kaut ko atrast un izskatās ka daži viņu lieto. Varbūt kāds ir viņu izmēģinājis un ir kādas atsauksmes no praktiskās pielietošanas viedokļa?

Jāapskata sīkāk būs arī tas, paldies par atbildi.

Sveiki! Diezgan ilgu laiku pa mazam interesējos par Mail Serveriem, bet nekad nebija īpašas vajadzība tos uzstādīt. Tagad tāda vajadzība parādījās. Tātad, par cik vislabāk man zināms slackware, tad visticamāk to arī izmantošu, bet cik esmu izpētījis pašu Mail Serveru programmatūru, esmu izdomājis ka jēdzīgi būtu veidot šādu konfigurāciju: Dovecot Sendmail Clam-av Spamassassin Daži jautājumi, kuri man interesētu un kuriem tā īsti nav sanācis atrast konkrētas atbildes: Vai neesmu kaut ko palaidis garām? Vai šāda konfigurācija būtu pietiekami laba? Vai šo abu serveru (POP3/IMAP un SMTP) administratoram ir salīdzinoši viegli pieejami nosūtītie un saņemtie e-pasti uz servera, ja kāds netīšām kaut ko izdzēš no sava pasta klienta? Cik labs ir Spamassassin reālajā praksē? Vai kāds reālajā praksē ir izmantojis GUI rīkus Dovecot un Sendmail administrēšanai, vai ir kādi ieteikumi? Vai ir jēga apskatīt kādus citus alternatīvus risinājumus un vai vispār ir jēga skatīties uz widnows platformām Mail Serveru veidošanai? Paldies jau iepriekš par atsaucību.

Cikla skaitītāju dali uz trīs un skaties vai ir atlikums, ja nav atlikuma, tad izvadi nomainīto klasi. Piemēram: if ($i % 3) { //Nenomainītā klase; } else { //Nomainītā klase; }

Nice1, atkarīgs no tā, kas tiek glabāts kolonā time, jo tas varētu būt laiks līdz kuram balsošana ir aktīva, ja protams tur vispār ir balsošanas sistēma, spriežu pēc tabulas nosaukumu ct-voted. Tomēr informācijas ir pārāk maz, lai saprastu kur ir kļūda.

Atkarīgs ko grib panāk, vai vēlas tieši iemācīties un turpmāk nodarboties ar programmēšanu, vai vienkārši izveidot programmu, kas izdara to ko tai būs jāizdara un aizmirst par to. Svarīgas ir arī pašreizējās zināšanas. Šie ir daži no jautājumiem kas jāatbild, izvēlēties atbilstošu valodu. Atrisināt tieši šo uzdevumu domāju varētu ar lielāko daļu programmēšanas/skriptēšanas valodām. Visumā mani uzskati, par valodām, kuras ir daudz maz pētītas: Pascal - Pascal/Delphi/FPC/Lazarus, salīdzinoši vienkārša valoda sintakses ziņā. Stingrāka salīdzinot ar C stila valodām, kas ļauj samazināt neuzmanības kļūdas izstrādes laikā. Ir instrumenti, kas izstrādes laikā palīdz sameklēt iespējamos Memory leaks, piemēram FastMM priekš Delphi, vai FPC/Lazarus iebūvētie rīki. Pieļauju ka, ja cilvēks interesējas par programmēšanu, tad iespējams ir mācījies kaut ko no programmēšanas skolā vai universitātē, kur bieži vien sāk mācīt tieši ar Pascal, tātad šī programmēšanas valoda varētu būt jau mazliet zināma. Pats personīgi arī izmantoju Pascal veida valodas, ja vajag kaut ko uzprogrammēt. Mīnusi ir tādi ka nav ļoti izplatīta, darba tirgus šai valodai nav tik liels kā C/Java/PHP, tomēr tas pats Delphi ir daudz maz pieprasīts, tā ka Delphi speciālisti var sameklēt sev darbu. Ņemot vērā ka C stila valodās ir izveidotas liela daļa dažādas programmatūras, tad ar Pascal būs sarežģīti izveidot dažādus paplašinājumus šīm programmām. Piemērs, PHP un MySql paplašinājumi. Ar Pascal veida valodām tos ir iespējams izveidot, bet ar C būs vienkāršāk, kaut vai tādēļ ka ir atrodāmas precīzākas pamācības par to. Tātad, ja šis uzdevums, kas tiks risināts, ir paredzēts, lai to izveidotu kā Php/MySql paplašinājumu, tad iespējams Pascal nebūtu tas labākais variants, īpaši ja ir iesācējs, kaut gan mēģināt var. C - C stila valodas būtībā ir izplatītākās valodas. Man personīgi ne visai patīk tā visatļautība ko pieļauj šīs valodas, kā piemēram automātiskā tipu konvertācija, dažādi saīsināti pieraksti un tam līdzīgas lietas. Tas viss ir ērti un pie tā pierod, bet tomēr tādā veidā palielinās iespēja neuzmanības kļūdām. Šīs valodas ir vienas no izplatītākajām, tāpēc atrast darbu būs salīdzinoši vienkāršāk. Diezgan liela daļa programmatūras ir veidota C stila valodās, tāpēc ar šo būs daudz vienkāršāk veidot tos pašus Php un MySql paplašinājumus. Ņemot vērā ka šis ir Php forums, tad pieļauju ka tas, kurš veidos šo programmu varētu būt saistīts ar šo jomu un tādu paplašinājumu veidošana varētu kaut kad noderēt. C sintakses stils bieži vien tiek izmantots arī citās valodās un interpretatoros, piemērs Php, Java un varētu minēt vēl diezgan daudzas valodas, tāpēc C sintakses zināšanas noderēs. Php - Izplatītākā skriptēšanas valoda web izstrādei. Pieļauju ka tēmas autors, vai pareizāk sakot autore (ja nemaldos), zin pietiekami daudz par to :) Java - Paliek arvien izplatītāka un pieprasītāka. Darba tirgū atrast darbu arī nevajadzētu būt problēmu šīs valodas speciālistiem, arī salīdzinoši augsti apmaksāta, tātad ja ir doma apgūt kādu no programmēšanas valodām, lai to izmantotu arī darbam/karjerai, tad būtu ieteicams apskatīties šo valodu. Pats personīgi neesmu programmējis Javā, tāpēc neko īsti par viņu nezinu. Ada - Valoda ar kuru esmu saskāries universitātē. Ļoti stingra, stingri tipizēta valoda, izstrādāta pēc ASV militāristu pasūtījuma. Balstīta uz Pascal. Darba tirgū, vismaz Latvijā, diez vai kaut ko sanāktu atrast. Izmanto parasti kritisku sistēmu programmēšanā, kā aviācijā un tml. Visual Basic - Visumā šī valoda mani īpaši neinteresē, tomēr tā ļauj veidot Makrosus MS office lietojumos, tā ka šo ir vērts arī apskatīties. MS office makrosu veidošana nav ļoti pieprasīta, bet tomēr dažreiz noder. Cik plaši šo valodu izmanto programmnodrošinājuma ražošanā, to gan īsti nezinu. Piekrītu ka arī Python un Perl būtu vērts apskatīties. Pats gan šīs valodas neesmu pētījis. Protams ir vēl pietiekami daudz dažādu programmēšanas valodu, var mēģināt meklēt un pētīt visu ko var atrast, ja ir vēlēšanās. :)